Valsts ieņēmumu dienests par restorānu tīklu Gan Bei un tā radniecīgajām ēstuvēm neko vairs nestāsta izmeklēšanas interesēs, savukārt šā tīkla īpašnieks – uzņēmums Lage Ko – klusē biznesa interesēs.
Piedalīšanās izstādē EXPO Milano 2015 ir nesamērīga naudas šķērdēšana. Kamēr Latvija grabina naudu vēl nesāktā paviljona būvniecības sadārdzinājumam, Skandināvijas valstis jau laikus no šā pasākuma atteikušās – Islande, Dānija, Norvēģija.
Kuldīgas novada domē šodien izšķiras jauna lauksaimniecības uzņēmuma liktenis – nomaļā vietā Turlavas pagastā četri latvieši iecerējuši uzbūvēt zvēraudzētavu, saņēmuši visus nepieciešamos vides dienestu saskaņojumus, izņēmuši būvatļauju, taču svītru viņu plāniem var pārvilkt radikālo vegānisma piekritēju inspirētie protesti. Formāli būvniecības ieceri apstrīdējuši trīs vietējie iedzīvotāji, un deputātiem tagad jālemj par būvatļaujas atcelšanu.
Par milzīgu naudu, turklāt nezinot, vai milzīgo finiera ozolu maz iespējams uzbūvēt līdz atklāšanai maija sākumā – tāds ir Latvijas dalības statuss izstādē Expo Milano 2015.
Latvijas teritorijā 48 stundas atļauts uzturēties Krievijas Aizsardzības resora darbiniekiem. Pašlaik viņi inspicē militāros poligonus un šautuves, bet Latvijas armijas vienību komandieri viņiem atskaitās par mūs personālsastāvu un bruņojumu.
Vislabākais alpīnisma mezglu sējējs 19. Zemessardzes bataljonā ir nācis no Jaunsardzes, un arī citās vienībās jaunsargi pozitīvi izceļas ar svaigām zināšanām un vēlmi darboties. Valdība nule apstiprinājusi Jaunsardzes attīstības plānu, paredzot šajā patriotiski militārajā kustībā iesaistīt 16 000 jauniešu.
Premjere Laimdota Straujuma uzdevusi Veselības ministrijai sagatavot jaunus grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, tikai šoreiz – kompromisu, kas nozari apmierinātu.
Citiem blēdīgiem tirgotājiem par biedinājumu uz Gan Bei tīkla restorānu durvīm vajadzētu likt uzrakstu «Slēgts, jo apzagām klientus, darbiniekus un valsti».
Vēršanās pret tradicionālo cirku un kažokzvēru audzēšanas nozari Latvijā ir tikai sākums – organizācija Dzīvnieku brīvība perspektīvā plāno akcijas pret visa veida dabiskās ādas un gaļas izstrādājumu ražošanu.
Pat visaugstāko tehnoloģiju karā zābaki uz zemes ir vajadzīgi, un Latvijas aizsardzības pamats ir zemessargi – brīvprātīgie valsts aizstāvji. Dažādu iemeslu dēļ Zemessardzi jau gadiem māc zināms mazvērtības komplekss. Īpaši uz labi apgādāto sabiedroto kareivju prasmju fona. Kāda ir Zemessardzes nākotne – plašāka saruna ar brigādes ģenerāli LEONĪDU KALNIŅU. Par ieroču decentralizāciju, augstas gatavības vienībām, mirušām dvēselēm, brāķa munīciju un citām aktualitātēm.
Brīvās tirdzniecības visvarenības piekritēji nākuši kopā uz pirmo propagandas pasākumu, lai novērstu šaubas par Eiropas Savienības un ASV līguma lietderību. Lai Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs cilvēki nesāktu baidīties no abreviatūras TTIP.
Eiropas prezidentūras gada laikā Latvijai priekšā ir visai sarežģīts ārpolitisks uzdevums, proti, panākt, lai visām 28 bloka valstīm ir vienota nostāja attiecībā uz turpmāko sadarbību ar mazattīstītajām pasaules valstīm.
Līdz ar miegazāļu iedarbības beigām Ragaciema lāča konfiscēšanas un pārvešanas operācija uz jauno mājvietu Rīgas Zooloģiskajā dārzā ir sekmīgi noslēgusies.
Rūpniecību – bet ne šādu. Būvējiet, bet ne pie mums. Aptuveni puse Kalnciema iedzīvotāju ir kategoriski pret akumulatoru pārstrādes rūpnīcas būvniecību miestā. Otra puse ir par, cerot, ka rūpnīca būs glābiņš no slīgšanas depresīvā pašpietiekamībā. Drīzumā viss izšķirsies.
Kamēr Rīgas domes palīdzība Ukrainai adresātu sasniedz lielās mokās, saskaroties ar birokrātiju un aizdomām, privātie ziedojumi uz frontes līniju ceļo bez liekiem šķēršļiem.
Politiski aktīvo heteroseksuāļu mēģinājums ar likuma palīdzību pasargāt bērnus no iespējamas homoseksuālisma propagandas skolu vidē formāli ir cietis sakāvi. Tomēr Saeimā šis pilsoniskās sabiedrības pieprasījums, iespējams, vēl tiks izskatīts.
Latvijas iedzīvotāji ir līderi Eiropas Savienībā gan spējā turēt alkoholu, gan spējā padoties tam. Dzeram ļoti daudz un arī mirstam no lielas dzeršanas. Ar cirozes piebeigtām aknām, sagrautām ģimenēm. Autoavārijās un ieziepētās cilpās.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apkopojusi aptuvenos apjomus, kādos iznīcinātas purvu meliorācijas sistēmas. Runa ir par tūkstošiem hektāru, kas pārpurvoti it kā bioloģiskās daudzveidības vārdā – pēc Latvijai nesaistoša Eiropas Komisijas ieteikuma.
Tuvākā mēneša laikā Zemessardze tiks pie nedaudz cienījamāka bruņojuma. Par 4 miljoniem eiro Latvija no Norvēģijas pērk lietotu, taču gana labā stāvoklī esošu tehniku.
Pretstatā lielo vides projektu uzraugam Finanšu ministrijai Valsts vides dienests neuzskata, ka būtu nopūdelējis Olaines bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuves sanācijai atvēlētos Eiropas miljonus. Attiecīgi vainīgie meklēti netiks, un nākamie projekti no šo nemākulīgo funkcionāru klātbūtnes netiks sargāti. Kaut gan fakts nav apstrīdams: sanācijas projekta īstenošana dienestam bija uzdota, naudas bija pietiekami, laika netrūka, bet darbs izdarīts netika, un šobrīd nevienam nav ne jausmas, kur dabūt naudu izgāztuves likvidēšanai.
Saskaroties ar smagiem pārbaudījumiem, cilvēki mēdz vaicāt – kāpēc es? Kāpēc tieši mani? Par ko? Pēc Zolitūdes traģēdijas šos sāpīgos jautājumus sev uzdeva arī Jurijs Jesipenko. Ir pagājis gads, un Jurijs ir sapratis, kāpēc: «Visaugstākais katram uzliek tieši tik lielu pārbaudījumu, cik viņš spējīgs izturēt. Tātad man šis pārbaudījums ir pa spēkam.»