Ar alkohola ražotājiem jāsarunā neiespējamais
Premjere Laimdota Straujuma uzdevusi Veselības ministrijai sagatavot jaunus grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, tikai šoreiz – kompromisu, kas nozari apmierinātu.
Runa ir par reklāmas ierobežošanu, bet uzdevums ir teju neizpildāms, jo grūti iedomāties tautsaimniecības nozari, kas labprātīgi piekristu atteikties no peļņas, ko nodrošina reklāmas pasākumi.
Industrija iebildīs
Konceptuālu lēmumu, ka alkohola ražotāju mārketinga aktivitātes jāierobežo, valdība pieņēma jau pirms diviem gadiem – tas noteikts rīcības plānā sabiedrības alkoholisma mazināšanai. Attiecīgi Veselības ministrija sagatavoja ierosinājumu aizliegt alkohola reklāmās attēlot personas, ierobežot pārdošanas akcijas piedāvājumus, vides reklāmu un tādā garā. Tagad likumprojektā tiek veiktas redakcionālas izmaiņas. Anotācija papildināta ar ārzemju pieredzes piemēriem. Precizēts vides reklāmas termins. Turklāt Alkohola aprites likums tiks grozīts vienā paketē ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, nosakot alkohola reklāmas aizliegumu ēterā tā sauktajā bērnu laikā. Institūcijām un organizācijām, kas iebilda pret iepriekšējo redakciju, tiks organizēta sanāksme, tomēr lielas cerības uz to pretimnākšanu ministrija nelolo. Kā atzīst tās pārstāvis Oskars Šneiders: «Nav šaubu, ka industrija iebildīs pret pasākumiem, kas var ierobežot tās apgrozījumu un peļņu.» Taču Veselības ministrija no saviem plāniem sabiedrības veselības uzlabošanā atteikties negrasās, un tālākā nākotnē vēl papildus tiek domāts par biedinājuma uzrakstiem, bet varbūt arī neglītām bildēm uz pudelēm nepieredzējušu lietotāju atbaidīšanai.
Par potenci neatbildam
Nozare tikmēr uz šiem centieniem raugās ar zināmu vīpsnu, jo vienmēr ir veidi, kā aizliegumus apiet. Turklāt nekas nav jāizgudro no jauna, jo ārzemju spirta biznesmeņi tam jau gājuši cauri. Plašāku pētījumu par alkohola reklāmu savulaik veica juriste Jevgēnija Andronova, un viņas darbā atrodami ļoti atraktīvi piemēri. Laikā, kad Polijā vēl nebija pieņemts stingrs reklāmas aizliegums visam spirtotajam, izņemot alu, kāds Vācijas uzņēmums reklamēja savu liķieri, norādot, ka tas apreibina uz četrām stundām, samazina intelekta līmeni uz 12 stundām, bet tam, kurš to izdzers, visas problēmas būšot pie kājas. Papildus uz etiķetes bija paziņojums, ka ražotājs neatbild par atmiņas zudumiem, seksuālās potences paaugstināšanos un citām interesantām parādībām. Tādējādi formāli obligātais brīdinājums par alkohola lietošanas negatīvajām sekām pārtapa atraktīvā reklāmā un vācu liķieris Polijas tirgū aizgāja rūkdams.
Arī mārketinga eksperts, mācībspēks un Latvijas balzama vadībā ilgstoši strādājušais Valters Kaže brīdina, ka neefektīviem ierobežojumiem nozare vienmēr atradīs pretlīdzekļus: «Būs tūkstošiem paņēmienu, kā tos apiet. Man nemaz obligāti nevajag skaistu puisi vai meiteni, lai reklamētu franču brendiju. Pietiek ar Francijas karogu.» Kopš pagājušā gada alkoholam Latvijas veikalos jāatrodas atsevišķā zonā. Tirgotāji ir atjautīgi – salīmē uz grīdas dzeltenas līmlentes, un alus kastes stāv pa labi, pa kreisi jebkurā nodaļā, bet formāli – likums tiek ievērots. Muļķīgāk ir ar videokamerām. Tām tagad jābūt notēmētām uz stipro alkoholu, lai apsardze novērotu un izķertu nepilngadīgos, kaut gan alkohola iegāde taču nenotiek pie plauktiem, bet gan kasēs. Tātad tie ir pēc būtības tukši tēriņi.
Ministrijas pret ministriju
Valters Kaže nepiekrīt, ka nozare būs principā pret jebkādām pārmaiņām un ierobežojumiem. Piemēram, ar ideju par akcīzes nodokļa paaugstināšanu pērn uz Saeimu atnāca paši nozares pārstāvji, un pašlaik Finanšu ministrijā izveidota īpaša starpinstitūciju darba grupa akcīzes likmju pārvērtēšanai.
Jau tuvākajā laikā arī sarunas par spirta mārketinga ierobežošanu turpināsies, un te būs interesanti pavērot Zemkopības un Ekonomikas ministriju pozīciju. Tās abas nostājušās alkohola tirgotāju, nevis Veselības ministrijas pusē.
Ekonomikas ministrija iebilst pret vides reklāmas pārmērīgi plašo ierobežojumu, jo tādējādi tiktu aizliegti arī jebkādi materiāli tirdzniecības vietās – vitrīnas, lietussargi utt. Tie ražotājiem esot būtiski, lai pircējs spētu izdarīt izvēli starp dažādiem zīmoliem. Tāpēc ministrija piedāvā neattiecināt reklāmas aizliegumu uz ražošanas un tirdzniecības vietām. Un vēl tā ierosina atcelt normu par jau pieminēto alkohola filmēšanu un ierakstu saglabāšanu septiņu dienu garumā. Šāda prasība esot īpaši apgrūtinoša mazajiem lauku veikaliem.
Zemkopības ministrijas iebildes ir līdzīgas, taču ar akcentu uz kontrolējošo iestāžu – Pārtikas un veterinārā dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra – reālajām iespējām novērst likuma pārkāpumus. Tāpēc no vides reklāmas definīcijas esot jāņem laukā reklāmas uz transportlīdzekļiem. Savukārt speciālo piedāvājumu reklāmas nevajag aizliegt, jo reklāmas materiālus aizliegtajās vietās varot ienest paši patērētāji. Zemkopības ministrija uzsver, ka «nav pierādīts un analizēts pasākuma samērīgums ar sagaidāmo rezultātu». Ministrija arī neatbalsta ieceri aizliegt alkohola reklāmās attēlot jebkādas personas. Pietiekot, ja šīs personas sēž, priecājas utt., bet nelieto alkoholu, kā tas noteikts spēkā esošajā likuma redakcijā. Zemkopības ministrijas ieskatā alkohola patēriņu jauniešu vidū var ierobežot ar izglītojošu darbu skolās un stingrāku kontroli tirdzniecības vietās. Veselības ministrija un ārsti uzskata, ka ar to vien nepietiek. Sabiedrība nodzeras.