Latvijā turpinās karstas debates par alkohola tirgošanas ierobežojumiem un to ietekmi uz valsts budžeta plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļiem.
Kā liecina jaunākie dati no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), šogad pirmajos astoņos mēnešos no alkohola akcīzes iekasēti vien 143 miljoni eiro, kas ir par 9% jeb 13 miljoniem eiro mazāk nekā sākotnēji attiecīgajā periodā plānotie 156 miljoni eiro, ziņo ekonomists Jānis Hermanis savā X ierakstā.
Šogad kopumā no alkohola akcīzes ieplānots ieņemt 235 miljonus, kas ir par 20 miljoniem vairāk nekā 2024. gadā.
Sākot ar 1. augustu, Latvijā stājās spēkā jauni ierobežojumi alkohola tirdzniecībai, tostarp samazināts tirdzniecības laiks un aizliegums piedāvāt alkoholiskos dzērienus azartspēļu vietās. Šie pasākumi ir daļa no valdības stratēģijas, lai mazinātu alkohola patēriņu un cīnītos pret alkoholismu, taču eksperti brīdina par potenciālajiem riskiem budžeta ieņēmumiem. “Mēs vēlamies samazināt alkoholismu, bet budžetā plānojam arvien lielākus ieņēmumus no akcīzes - vai tas ir loģiski?” retoriski jautā X lietotājs Kaspars Zn, uzsverot pretrunu starp mērķiem un plānoto fiskālo politiku.
Komentētāji norāda, ka alkohola patēriņa samazināšanās varētu būt saistīta ar jaunajiem ierobežojumiem un augstākām akcīzes likmēm, kas stājās spēkā 2024. gadā, taču daļa patērētāju, iespējams, pārgājuši uz nelegālām alternatīvām, piemēram, odekolonu vai pašdarināto alkoholu.
Nils Blūms: "Ieplānoja iekasēt vairāk, bet aizliedza tirgot vairāk… classic irony. Tāda sajūta, ka pie mums valsts pārvaldības pārstāvju kreisā roka nezina ko dara labā kāja, un tad beigās sanāk tas gaisa flapperis, kas parasti kā reklāma tusē pie kāda kantora"
