Jaunsardzi būvēs par nozīmīgu spēku
Vislabākais alpīnisma mezglu sējējs 19. Zemessardzes bataljonā ir nācis no Jaunsardzes, un arī citās vienībās jaunsargi pozitīvi izceļas ar svaigām zināšanām un vēlmi darboties. Valdība nule apstiprinājusi Jaunsardzes attīstības plānu, paredzot šajā patriotiski militārajā kustībā iesaistīt 16 000 jauniešu.
Turklāt viņiem beidzot arī tiks piešķirta nauda – nākamajos trijos gados 1,88 miljoni eiro. Salīdzinājumam pagājušajā mācību gadā Aizsardzības ministrija spēja nodrošināt vien nedaudz vairāk kā 6000 jaunsargu darbošanos.
Valdības piepešā interese par bērnu un jauniešu interešu izglītību visciešākajā veidā ir saistīta ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krīzes gados Jaunsardzes budžets tika vairākkārt samazināts, jo ar pieejamajiem resursiem Aizsardzības ministrija centās pie dzīvības uzturēt armiju. Apmācību kvalitāte bija tikpat nožēlojama kā Zemessardzē un balstījās tikai uz dažu desmitu instruktoru entuziasmu. 2010. gadā lielākajā daļā Latvijas teritorijas Jaunsardzes kustība bērniem jau bija kļuvusi nepieejama.
Tagad ir sākts organizācijas atveseļošanas process. Valdība konstatējusi, ka interese par militārismu un patriotismu jauniešiem jāsāk potēt jau laikus, jo pretējā gadījumā pēc dažiem gadiem neviens vairs negribēs dienēt un, kas būtu vēl sliktāk, vispār neraizēsies par Latvijas valsti. Informatīvajā ziņojumā Par Jaunsardzes attīstību 2015.–2024. gadā situācija skaidrota šādi: «Profesionāla, pieejama un nodrošināta nacionāla mēroga jaunatnes patriotiskās audzināšanas kustība šobrīd ir sevišķi aktuāla gan saistībā ar pēdējā laika ģeopolitiskajiem notikumiem Eirāzijas telpā, gan atsevišķu valstu centieniem Latvijas jauniešus, sevišķi mazākumtautību pārstāvjus, iesaistīt militāra un ideoloģiska rakstura nometnēs ārpus Eiropas Savienības robežām.»
Jaunsardzes attīstības mērķis ir palielināt jauniešu interesi par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un atbalstīt rekrutēšanu, jo «kopš obligātā militārā dienesta beigām 2006. gadā arvien mazākai sabiedrības daļai ir militārā dienesta pieredze un sabiedrības izpratne par valsts aizsardzības jautājumiem mazinās». Neatkarīgā jau vēstīja, ka pašlaik Sauszemes brigādē ir nekomplekts, un demogrāfijas bedre, kurā atrodas Latvijas sabiedrība, šo problēmu tuvākajos gados tikai saasinās. Turklāt papildu raizes rada jauniešu sliktā fiziskā sagatavotība, ko aizsardzības resors dēvē par «nākotnes rekrutēšanas izaicinājumu». Citi Jaunsardzes uzdevumi esot patriotiskā audzināšana un bezmaksas brīvā laika aktivitāšu nodrošināšana. Jaunieši no desmit gadu vecuma Jaunsardzē mācās izdzīvošanu dažādos apstākļos – orientēšanos, pirmo palīdzību, topogrāfiju, šaušanas pamatus. Nozīmīga nodarbību sadaļa ir patriotiskā audzināšana, ierindas mācība, reglamenti. Arī novadpētniecība. Šādas lietas ikvienam jaunietim ir noderīgas, un priecīgas ir arī skolas, jo tajās, kur jaunsargi darbojas, vērojama disciplīnas uzlabošanās.
Šobrīd Jaunsardzē darbojas 4,11% skolēnu. Mērķis ir – 10% un organizācijas pārklājums pa visu Latviju.
Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins gan vērš uzmanību, ka organizācijai apsolītais finansējums vēl jāapstiprina Saeimā un tad gan varēs pilnvērtīgi ķerties pie attīstības plānu īstenošanas – novērst ekipējuma deficītu, standartizēt mācību sistēmu, apmācīt instruktorus utt. «Jaunsardze tuvākajos gados jāpadara par daudz atvērtāku, aizraujošāku un efektīvāku sabiedrības integrācijas platformu, nekā tā ir šodien,» norāda direktors. Nule apstiprinātais attīstības plāns un valdības izrādītā uzmanība esot kaut kas nebijis un liecinot, ka Jaunsardzes potenciāls tiek novērtēts.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/12/16/jaunsardzi-buves-par-nozimigu-speku