Dzīvnieku fanātiķi nolūko jaunus upurus

Vēršanās pret tradicionālo cirku un kažokzvēru audzēšanas nozari Latvijā ir tikai sākums – organizācija Dzīvnieku brīvība perspektīvā plāno akcijas pret visa veida dabiskās ādas un gaļas izstrādājumu ražošanu.

Biedrības statūtos viens no uzdevumiem minēts: mazināt dzīvnieku izmantošanu visās cilvēka darbības jomās. Pagaidām dzīvnieku fanātiķu rīcība nepārkāpj likuma robežas. Drošības policija informē, ka pievērš uzmanību dažādiem sabiedriski politiskiem procesiem un kustībām, kas rada vai perspektīvā var radīt riskus: «Atšķirībā no atsevišķām dzīvnieku aizstāvju organizācijām citās rietumu valstīs Latvijā līdz šim šīs organizācijas nav iesaistījušās radikālās aktivitātēs un radījušas riskus nacionālās drošības interesēm.»

Cirkam antireklāma noderējusi

Piketi pie Rīgas cirka bija pagaidām Dzīvnieku brīvības ilgstošākā akcija, taču, izrādās, tā nevis aizbiedējusi skatītājus, bet gluži otrādi – daudzi skatītāji nākuši, lai redzētu, kā cirkā izmanto dzīvniekus, un pārliecinātos, ka neviens te viņus nespīdzina un nemoka. Cirka pārstāve Anita Tropa vienīgi atzīst, ka mazākajiem skatītājiem bijis grūti saprast, kāpēc tantes un onkuļi pie cirka protestē. Jāatgādina – piketi sākās jau pavasarī ar melīgu kampaņu par ziloņu dresētāju pāri. Tagad nemīlīgā laika dēļ publiskās akcijas pie cirka pārtrauktas – tās turpinoties uz papīra ar Zemkopības ministriju un Kultūras ministriju. Vienlaikus organizācija atkal ķērusies pie kažokzvēru audzēšanas biznesa nīdēšanas. Saeimā iesniegta 10 000 pilsoņu parakstīta petīcija ar prasību slēgt šo uzņēmējdarbības nozari, bet valsts policijā – iesniegums, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem piecās Latvijas zvēraudzētavās. Protams, izskatīti tiks abi iesniegumi. Taču vismaz Saeimā tālāku virzību iniciatīva negūs. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sekretārs Ainars Latkovskis piekrīt, ka dzīvnieku labturība ir jānodrošina, – par to neesot šaubu, taču tāpēc jau nav visa nozare jāslēdz. «Tad jau vajadzētu aizliegt turēt mājās arī suņus un kaķus, jo viņiem tiek liegta brīvība,» spriež deputāts. Taču pašreizējā kārtība ir tāda, ka arī šādu absurdu ierosinājumu deputātiem nāktos izskatīt, ja tāds tiktu atnests. Balsis taču savāktas...

Protams, nozare par nomelnojošo kampaņu ir noraizējusies. Un nejau tāpēc, ka bagātām tantiņām kāds grib noskaust kažokus. Nozare nodrošina vairāk nekā 500 darbavietas, turklāt galvenokārt laukos. Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas biedru kopējais apgrozījums pērn sasniedzis 31,7 miljonus eiro, eksports – 30,7 miljonus, bet nodokļu iemaksas valsts budžetā – 3,2 miljonus eiro, ziņo LETA. Tātad tā veido vērā ņemamu pienesumu Latvijas tautsaimniecībā. Taču dzīvnieku aizstāvji šo faktu nenovērtē un vēl agresīvāk uzvedas anonīmajā interneta vidē.

Stendzenieks pret Bindemani

Ieva Adamss nule atvērusi kažokādu izstrādājumu veikalu un internetā tiek apsaukāta visneķītrākajiem vārdiem. Viņa esot jāpakar, jānomētā ar akmeņiem, jānomauc āda viņas bērnam un tādā garā. Apsaukājās arī multimākslinieks Kaspars Bindemanis un tāpēc sagāja ragos ar savu senu draugu reklāmistu Ēriku Stendzenieku. Viņu strīds kažokādu dēļ guva lielu publicitāti sociālajos tīklos. Īpaši rupji nolamājis «vidējo kažokādu nēsātājas», viņš pielīdzināja cilvēkus vīrusam, kas «apsēduši šo planētu un, maršēdami neremdināmā rijībā, atstāj aiz sevis galvenokārt postu un ciešanas». Ē. Stendzenieks par šādu patosu un divkosību apcemmējās. Neatkarīgajai viņš atgādina, ka katrai patiesībai ir vairākas šķautnes un dažādas sevis meklēšanas ekskursijas – vienalga, vai tā būtu cīņa pret globalizāciju, gejiem vai abortiem, var izraisīt pavisam neprognozētas un briesmīgas sekas. Pēc tam, kad cilvēktiesību aizstāvji sacēla brēku par bērnu darba izmantošanu Bangladešā un Indonēzijā, daudzas Rietumu korporāciju rūpnīcas tika slēgtas. Sekas bija bērnu prostitūcijas uzplaukums. Nez vai tas ir kas labāks par mazatalgotu darbu fabrikā. Un, kas attiecas uz ciešanām, Ē. Stendzenieks saka: «Apaviem ir zoles, mašīnām sēdekļi un bārā, kur Bindemanis spēlē mūziku, ir ādas krēsli. Tā nu tas ir. Mēs sagādājam ciešanas citiem, un citi sagādā ciešanas mums.» Tāda ir pasaules kārtība. Dzīvnieku brīvība un tās atbalstītāji iestājas pret kārtību.

Rītdienas kampaņas

Organizācijas valdē ir četras personas – Aivars Andersons, Sandris Ādminis, Krista Dukaļska un Līva Siliņa. Iepriekš valdē darbojusies arī Katrīna Krīgere un Oskars Šalkovskis. Kopējais biedru skaits esot apmēram 200. Savukārt organizācijas budžetu galvenā kontaktpersona Aivars Andersons nevēlas publiskot. Ienākumi nākot no biedru naudām un ziedojumiem.

A. Andersons Neatkarīgajai apstiprina, ka biedrība esot principiāli pret dzīvnieku ēšanu un vilkšanu mugurā, taču šie paradumi esot pārlieku dziļi iesakņojušies sabiedrībā, tāpēc «tā nav šīsdienas kampaņa». Bet nākotnes gan. Un nākamajām kampaņām biedrība jau meklē ekonomistu, «kas palīdzēs mums saprast dzīvnieku industrijas ekonomiskā griezumā». Tātad vegānisma sludinātāji iecerējuši jaunus uzbrukumus tradicionālajam dzīvesveidam, kas ietver sevī gan gaļas ēšanu, gan dzīvnieku ādas izmantošanu.

Te vietā Rīgas Tehniskās universitātes apģērbu un tekstila tehnoloģijas katedras profesores Ilzes Baltiņas replika. Pirms pārtraukt ādas izmantošanu apģērba un apavu ražošanā, visiem būtu jākļūst par veģetāriešiem un vegāniem. Jo jau pašlaik mēs nespējam izlietot visu apēsto dzīvnieku ādas, un šā materiāla iznīcināšana ir nesaimnieciska rīcība. Āda joprojām piedāvā labāko cenas un materiāla īpašību attiecību. Kas attiecas uz kažokādu, tā neapšaubāmi esot luksusa prece, bez kuras var iztikt. Tikai ar nosacījumu, ka aizmirstam par budžetā iemaksātajiem nodokļiem un cilvēkiem, kam šī industrija dod darbu un maizi.

Reaģējot uz kažokzvēru audzēšanas traci, kompānija SKDS veica Latvijas iedzīvotāju aptauju, vai tiešām viņi būtu gatavi mainīt pastāvošo lietu kārtību. Vairākuma atbilde ir – nē.

69% Latvijas iedzīvotāju atbalsta dabiskās ādas izmantošanu apģērbu, apavu un aksesuāru ražošanā, tostarp akceptējot šo materiālu izmantošanu arī citu priekšmetu izgatavošanā.

64% uzskata, ka kažokzvēru audzēšana ir tāda pati lauksaimniecības nozare kā citas.