Eiropas prezidentūras gada laikā Latvijai priekšā ir visai sarežģīts ārpolitisks uzdevums, proti, panākt, lai visām 28 bloka valstīm ir vienota nostāja attiecībā uz turpmāko sadarbību ar mazattīstītajām pasaules valstīm.
Iepriekšējās tūkstošgades mērķiem beidzies derīguma termiņš, un rudenī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā jāformulē jaunie globālie «attīstības sadarbības» principi. Tāpēc nākamais gads ir pasludināts par Eiropas tematisko gadu, kas veltīts attīstības sadarbības politikai. Politiski izšķirošs laiks.
Kādēļ Āfrika svarīga
Diplomātiem būs jāpacenšas izskaidrot sabiedrībai, kādēļ latviešiem ir izdevīgi apmaksāt eiropeisku progresu Uzbekistānā, Moldāvijā vai kaut kur Āfrikā. Bijušā ES komisāra un tematiskā gada labas gribas vēstnieka Andra Piebalga īsā atbilde ir – labāka pasaule izdevīga visiem: «2015. gads ir izšķirošs Eiropas attīstības politikā».
Diplomātisko terminoloģiju iztulkot parasto cilvēku mēlē nav vienkārši, un Ārlietu ministrijai vienkāršāk paskaidrot, ko termins attīstības sadarbība nenozīmē. Tā neesot tikai primitīva labdarība, jo valstis nemet kopā naudu, lai Āfrikas badacietējiem konservus gadu no gada dalītu (kā to darot ASV). Tā nav arī atpirkšanās no koloniālās pagātnes. Vēl tā nav viltīga politika, lai izspiestu no jaunattīstības valstīm vairāk naudas. Tas ir viss kopā, un, kā uzsver Andris Piebalgs, sabiedrībai attīstības sadarbībā ieguldītie tēriņi jāskata kontekstā. Nodrošinot kaut kur citur labāku dzīvi, cilvēktiesību ievērošanu, savlaicīgi tiek novērstas bēgļu straumes uz Eiropu. Kad tās satecēs šeit, izdevumi šo cilvēku uzturēšanai būs daudz lielāki. Tas pats sakāms par Ebolas vīrusu un citām iespējamām slimībām, kas var atnākt līdz mums. Labāk, lai tās par mūsu naudu tiek apturētas vēl tur – aiz Eiropas robežām. Un attīstība trešajās valstīs ir izdevīga arī mūsu uzņēmējiem, kas var piedalīties projektu tenderos un tikt tur iekšā ar savu biznesu, ja vien ir nodrošinātas draudzīgas politiskās attiecības. To uzsver ārlietu ministra padomnieks Viktors Makarovs.
Jāpārliecina sabiedrība
ES ieguldījumi sadarbībā ar attīstības valstīm ir visai prāvi. Šogad tie bijuši 50 miljardi eiro. Latvijas daļa no tiem krietni mazāka – nepilni 18 miljoni. Taču A. Piebalgs aicina šo summu uztvert kā investīcijas, nevis izdevumus. Sabiedrību gan par to nāksies pārliecināt, tāpēc tematiskajā gadā Eiropā iecerēta virkne pasākumu, kas vērsta uz pašmāju auditoriju. Jauniešu konkursi, dažādi semināri un publicitātes pasākumi, kuru mērķis pēc būtības ir nodokļu maksātāju pārliecināšana, ka viņiem izdevīgi domāt ne tikai par sevi, bet arī par nabadziņiem kaut kur tālu, tālu projām.
Viens no daudzajiem šīs idejas propagandas pasākumiem būs arī triju latviešu drosminieku brauciens cauri visai Āfrikai ar motocikliem. «Tagad braucam ar misiju, nevis vienkārši izdauzīties,» saka motopiedzīvojumu kluba apPasaule dalībnieks. Būs sarunas ar skolēniem, būs filma par Āfriku un, pats galvenais – konteinerā uz Keiptaunu, no kurienes sāksies šis piedzīvojums, kopā ar motocikliem ceļos arī Latvijas sociālajā uzņēmumā Hopp tapušais trīsritenis invalīdiem. Konkrētais eksemplārs uzlabos dzīves kvalitāti kādam konkrētam afrikānim un varbūt arī palīdzēs latviešiem attīstīt biznesu Āfrikā.
Mērķu formulēšana
Par publisko un atraktīvo tematiskā gada sadaļu svarīgāks tomēr ir Eiropas diplomātu un ierēdņu darbs jauno globālo mērķu formulēšanā, jo tie turpmāk noteiks, uz kurieni un kādos apmēros plūdīs citām valstīm atvēlētā eiropiešu nauda, arī to, cik no tās atgriezīsies tādu vai citādu ieguvumu veidā. 28 ES valstīm jāvienojas, kā pasaulē veicināt cilvēktiesības, ekonomisko izaugsmi, nelegālo migrāciju aizstāt ar legālo un novērst konfliktus. Tāpat svarīgi temati būs klimata izmaiņas, slimību kontrole un dzimumu līdztiesība. Dodot naudu un sniedzot sadarbības partneriem rekomendācijas labākas dzīves būvēšanai, Eiropas Savienībai arī jānovērš situācija, ka nabadzīgās valstis saņem mazāk nekā bagātākas valstis, kas kvalificējušās šiem sadarbības grantiem.
Katrā sarunu blokā ir neskaitāmas nianses un domstarpības. Ministrijas Attīstības sadarbības politikas nodaļas referente Madara Siliņa kā piemēru min sievietes tiesības uz aborta izdarīšanu. Malta un Polija ir kategoriski pret šīs normas iekļaušanu cilvēktiesību sadaļā. Tāpat katoļticīgās valstis noteikti būs pret atbalstu viendzimuma laulībām, tāpēc šis jautājums tiešā tekstā vispār netiekot cilāts.
Pirmais lielais Eiropas attīstības sadarbības politikas plānošanas pasākums notiks Rīgā 9. janvārī. Tajā piedalīsies 250 ietekmīgi ES cilvēki, arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.