Brīvās tirdzniecības visvarenības piekritēji nākuši kopā uz pirmo propagandas pasākumu, lai novērstu šaubas par Eiropas Savienības un ASV līguma lietderību. Lai Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs cilvēki nesāktu baidīties no abreviatūras TTIP.
Diskusiju ES ārējās tirdzniecības līgumu ietekme uz ģeopolitiku un ekonomiku organizēja Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā. Piedalījās ASV un Kanādas tirdzniecības palātu pārstāvji, Ārlietu resora darbinieki, uzņēmēju pārstāvji, bet pasākuma nagla bija eiroparlamentārietis Artis Pabriks. Viņš ir parlamenta galvenais ziņotājs par ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu CETA, kas jau ir faktiski saskaņots un drīzumā sāks darboties. Atbilstoši tirdzniecības apjomam šis līgums ir desmitiem reižu maznozīmīgāks, taču runā, ka saturiski tas ir ASV līguma priekšvēstnesis vai vismaz brālēns. Turklāt teorētiski izlasāms – visas 1500 lapas ir pieejamas internetā. Topošais līgums ar ASV un pat sarunu saturs gan ir slepeni, taču pozitīvi, ka jaunā Eiropas Komisija ir solījusi nodrošināt lielāku atklātību. Tā acīmredzot ir atbilde uz Vācijā uzvirmojušajiem protestiem pret TTIP slēgšanu. A. Pabriks tajos vaino sociāldemokrātu inspirācijas un iekšējas domstarpības Vācijas valdībā.
Savukārt pret transatlantisko saišu stiprināšanu kopumā esot Krievija – tai neesot izdevīga stipra Eiropas un ASV partnerība. No turienes arī augot kājas visādām sabiedriskajām organizācijām, kas apšauba līguma lietderību. Tāpat vairāki diskusijas dalībnieki, nenosaucot viņu vārdā, aprunāja veselības ministru Gunti Belēviču, kurš Latvijā esot centrālais tumsonis un Putina stabulē pūtējs. Jāpaskaidro, ka runa ir par ministra publiski paustajām bažām, ka līgums uzspiedīs sabiedrībai lētu un nekvalitatīvu pārtiku. Pabrika skatījumā bažām nav pamata – jautājums ir vien par abos kontinentos atšķirīgu pieeju pavārmākslai. Eiropā cāli uzreiz pēc izšķilšanās piedzen ar antibiotikām, un beigās gaļa ir nosacīti vesela. Savukārt ASV cālis aug, slimo, un pēc nokaušanas tā gaļu izmērcē hlorā. Un atkal gaļa ir nosacīti vesela.
Galvenā brīvās tirdzniecības līgumu ideja ir muitas tarifu aizvākšana. Kanādas Tirdzniecības palātas vadītājs Latvijā Valters Kronbergs lēš, ka pēc 90% muitas barjeru aizvākšanas tirdzniecība starp ASV un Kanādu pieaugs par 20%. Lielāka būs darbaspēka mobilitāte, labāka investīciju aizsardzība, un arī Latvijas uzņēmējiem, kurus interesē Ziemeļamerika, pavērsies darba iespējas. Attiecībā uz ASV līgumu tiek solīti līdzīgi labumi.
Vienlaikus – konkurences dēļ vājāko tirgus dalībnieku iespējas labi dzīvot mazināsies. Šai kontekstā neatbildēts ir jautājums par latviešu zemniekiem. Vai lēta pārtika no aizokeāna viņiem palīdzēs, ja ņem vērā to, ka mūsējie saņem Eiropā mazākās subsīdijas, savukārt atcelt netaisnīgos maksājumus nedz bagātā Eiropa, nedz vēl bagātākā Amerika negrasās.
Toties mūsu uzņēmējiem būs iespēja sasniegt ASV caur piegāžu ķēdēm kā apakšniekiem. Runa gan ir par nākotni pēc gadiem trim četriem, kad līgums būs sacerēts, saskaņots un stāsies spēkā. Ja uzņēmējiem jau šobrīd ir konkrēti ierosinājumi, kur un kādi traucēkļi tirdzniecībā ar ASV būtu jāaizvāc vai jārada no jauna, jāvēršas Ārlietu ministrijā vai pie saviem deputātiem Eiroparlamentā. Viņi sola būt atsaucīgi.