Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apkopojusi aptuvenos apjomus, kādos iznīcinātas purvu meliorācijas sistēmas. Runa ir par tūkstošiem hektāru, kas pārpurvoti it kā bioloģiskās daudzveidības vārdā – pēc Latvijai nesaistoša Eiropas Komisijas ieteikuma.
Savulaik staignās vietās meliorāciju ierīkoja, lai nosusinātu un gūtu tautsaimniecisku labumu – raktu kūdru vai audzētu mežu. Turpretim mūsdienās šādas aktivitātes purvos uzskata par kaitniecību dabai, tāpēc grāvjus rok ciet. Vairumā gadījumu šos darbus un vides pētnieku grantus apmaksā Eiropas Savienība. Turklāt visnotaļ dāsni. Piemēram, tikko pabeigtā projekta Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā kopējais budžets bija 726 tūkstoši eiro. Šis projekts, kurā pārpurvotas četras konkrētas vietas Latvijā, nav nekas unikāls. Grāvju aizrakšanu par lielu naudu praktizē arī citviet.
Jāpārpurvo 15%
VARAM skaidrojumā par nepieciešamību pārpurvot plašas teritorijas aizsargājamās zemēs atsaucas uz pasaules pieredzi un kopīgu Eiropas Savienības politiku, nevis specifisku Latvijas nepieciešamību. Konkrētā dokumenta nosaukums ir Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam. Sacerējusi Eiropas Komisija, zināšanai pieņēmis Eiropas Parlaments. Un tajā tad arī noteikts uzdevums:
«Līdz 2020. gadam nodrošināt ekosistēmu un to pakalpojumu uzturēšanu un uzlabošanu, veidojot zaļo infrastruktūru un atjaunojot vismaz 15% degradēto ekosistēmu.» Stratēģija, kā to izdarīt, atstāta pašu dalībvalstu ziņā, bet viena no ieteiktajām darbībām – «nodrošināt to, ka nav bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu neto zuduma». Jāuzsver, ka šis dokuments tomēr nav regula un, kā Neatkarīgajai skaidro Eiropas Komisijas pārstāvniecībā, Latvijai tas nav saistošs. Vienkārši politisks paziņojums, ko dalībvalstis drīkst ņemt un drīkst neņemt vērā.
Lai tārtiņam ieplaka tiek
Protams, nebūt ne visu sabiedrību iepriecina Eiropas zaļās statistikas pildīšanai Latvijā īstenotā zemes pārpurvošana, un daudzviet vides darboņi saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību. Neatkarīgā par to jau vēstīja publikācijā Latviju pārpurvo zaļā alkatība (13. nov.). Aizsargājamu dabas teritoriju tuvumā dzīvojošie sūkstās, ka viņu intereses un gruntsūdeņi pagrabos nevienu neinteresē. Lielos vilcienos tas tā patiešām ir, jo vides projektu pamatojumos tiek minētas dažādas dabas vērtības, nevis cilvēka dzīves kvalitāte. Piemēram, nepilnus 20 kilometrus no Jēkabpils, dabas liegumā Rožu purvs (991 ha), meliorācijas sistēma aizdambēta šāda iemesla dēļ: «Lieguma malās augstais purvs ir zaudējis savu izcilo kvalitāti. Nosusinot purvu, tiek kavēta vai pārtraukta purva mikroainavu veidošanās, līdz ar to pastāv iespēja izzust biotopam 7150 Ieplakas purvos.» Netālu esošajā Aklajā purvā (2003 ha) aizsprosti sabūvēti arī «saglabājot dzīves vidi retai un īpaši aizsargājamai putnu sugai – dzeltenajam tārtiņam».
Pārpurvošanas vēsture
Latvijā degradēto purvu atjaunošanas pieredze ir apmēram 15 gadus gara. Pirmie pasākumi veikti Teiču purvā, no 1999. gada. «Pamazām pieredze uzkrāta – 2006. gadā tika uzsākta kūdras aizsprostu būve Ķemeru tīrelī, Cenas tīrelī, Klāņu purvā, Vasenieku purvā.» Ministrija uzsver, ka meliorācijas likvidēšana neesot pašmērķis, bet līdzeklis atsevišķos gadījumos. Tomēr jāsecina, ka šis ir gana populārs risinājums vides projektu tematikā.
No 2002. līdz 2006. gadam ūdens režīma atjaunošanas darbi veikti Ķemeru Nacionālajā parkā. Atjaunota Slampes upes paliene, un paaugstināts ūdens līmenis Ķemeru tīrelī.
Meliorācijas likvidācijas projekts īstenots arī Teiču dabas rezervātā (kopējā teritorija 19 779 ha). Projekta veiksmes mērs ir mitro mežu izzušana.
Kurzemē 2006. gadā nosusināšanas grāvji aizdambēti Stiklu purvos un Klāņu purvā. Dabas aizsardzības pārvalde apgalvo, ka negatīvas ietekmes uz privātīpašumiem neesot, jo tuvākās mājas ir kilometra rādiusā.
Slīteres Nacionālajā parkā pašlaik tiek pētīts hidroloģiskais režīms Bažu purvā. Iespējams, arī tur mākslīgi tiks paaugstināts pašreizējais ūdens līmenis. Saistībā ar šo ieceri tiek prognozētas iedzīvotāju pretenzijas. Tad pārpurvošanas speciālisti jūrmalciemu iemītniekiem rekomendēs tīrīt novadgrāvjus ciemu teritorijās.
Vēl vienu vērienīgu pārpurvošanas projektu pašlaik īsteno Gaujas Nacionālajā parkā Gulbjusalas purvā. Rekonstruēt (lasi – aizrakt) paredzēts 37 grāvjus 138 hektāros. Apkārtējiem iedzīvotājiem apsolīts, ka galvenie novadgrāvji, kas uzņem ūdeņus no apkārtējām privātajām zemēm, tomēr aiztikti netiks.
Pietrūkst līdzsvara
Gadījumos, kad mākslīgi izraisītajām ūdens līmeņa izmaiņām var būt īpaši nopietna ietekme, projektu izvērtēšanā piedalās arī Vides pārraudzības valsts birojs. Direktora Arnolda Lukšēvica ieskatā purvu atjaunošanu Latvijā nevar saukt par masveida parādību, tomēr vides un meliorācijas intereses būtu vairāk jāsamēro. Turklāt gruntsūdeņi kāpj arī ārpus aizsargājamām teritorijām: «Drīzāk galvenā problēma ir apstāklī, ka meliorācijas sistēmas valstī jau ilgstoši netiek uzturētas kārtībā, privātīpašumos tās tiek pat aizbērtas. Bet jebkura sistēma ir jākopj.»
Bezatbildīgo Latvijas pārpurvošanu ar nožēlu vēro Ēvalds Viļumsons, kādreizējā Valkas rajona kolhoza Oktobris vadītājs, vairākām paaudzēm neapstrīdama autoritāte zemkopības un arī meliorācijas jautājumos. Viņš atminas, ka padomju gados kopumā tika meliorēts pusotrs miljons hektāru zemes: «Tur ieguldīti trīs Latvijas gada budžeti, un būtu grēks to visu aizlaist postā. Kukaiņi mums ēd maizi nost, bebri un dabas mīļotāji mežus iznīcina. Bet visā taču būtu jāsaglabā līdzsvars. Vai ne tā?»
