Paraksti pret geju propagandu var noderēt
Politiski aktīvo heteroseksuāļu mēģinājums ar likuma palīdzību pasargāt bērnus no iespējamas homoseksuālisma propagandas skolu vidē formāli ir cietis sakāvi. Tomēr Saeimā šis pilsoniskās sabiedrības pieprasījums, iespējams, vēl tiks izskatīts.
No pirmajā kārtā nepieciešamajiem 30 000 parakstu pat puse nav savākta, kaut gan arī 12 tūkstoši ir daudz – cilvēkiem taču jāiet pie notāra, jātērē laiks un nauda. Pašlaik spēkā esošā pilsonisko iniciatīvu īstenošanas kārtība ir ar gana augstu slieksni, bet nākotnē to pārkāpt kļūs vēl grūtāk. Parakstu vākšanai vairs nebūs divas kārtas un likumprojektu ierosināšanai uzreiz būs jāsavāc desmitā daļa vēlētāju balsu. Tātad ap 150 tūkstošu.
Parakstus par likumprojektu Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā gada garumā vāca vairākas organizācijas, kristīgās draudzes, iesaistījās arī politiskais radikālis Vladimirs Lindermans un kristīgais radikālis Kaspars Dimiters, tādējādi aizbiedējot daudzus idejas atbalstītājus. Plašāku publicitāti kampaņa guva vien pēdējos mēnešos.
Biedrība Dzimta pie lielveikaliem organizēja mobilos parakstu vākšanas busiņus. Organizācijas pārstāve Jeļena Korņetova stāsta, ka paradoksālā kārtā īpaši nozīmīgu aktivitāti tieši pēdējās nedēļās izraisījušas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča publiskās atklāsmes par savu seksuālo orientāciju. Ka viņš ir gejs. «Iepriekš daudzi negāja pie notāra, jo neapzinājās draudus. Domāja, skolās tāpat taču nekas tāds nenotiek. Taču ministra paziņojums daudz ko mainīja – Rinkēvičs nav vienkāršs ierindas cilvēks. Viņš veido Latvijas tēlu, un neviens viņu nenosodīja. Gluži otrādi. Un ir skaidrs, ka nākamais valdības solis būs cīņa pret sabiedrībā it kā valdošo seksuālo neiecietību. Bērnu dvēselēs un galvās tiks sētas šaubas par identitāti,» paredz J. Korņetova.
Vēl gan tiekot gaidīti bāriņtiesu pieņemto parakstu saraksti. Citā esot savākti 10, citā 20. Tomēr pat ar E. Rinkēviča netiešo palīdzību parakstu skaits nebūs pietiekams. Pēdējā parakstīšanās diena bija 28. novembris.
Līdz likumdevējam paraksti tomēr nonākšot. Biedrība sola vērsties ar iesniegumu atbildīgajā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Savukārt komisija šo iesniegumu sola neignorēt. Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne Neatkarīgajai atzīst, ka 12 tūkstoši ir pietiekami nopietns iedzīvotāju skaits, lai to respektētu. Turklāt šie paraksti nav vākti tikai interneta vidē, kas ir krietni vienkāršāk. «Mēs komisijā šajā jautājumā noteikti iedziļināsimies,» saka deputāte. Pirmkārt, jānoskaidro, vai skolu vidē patiešām notiek homoseksuālisma propaganda. Otrkārt – jāsaprot, vai konkrētie likuma grozījumi problēmu patiešām spētu novērst. «Iespējams, jautājums ir atrisināms pat bez lielām izmaiņām likumos.»