Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz februārim nesarūpēs demontējamā Salaspils kodolreaktora uzturēšanai šogad nepieciešamos 285 000 eiro, Latvijas Universitāte no turienes aizies, un ministrija pati varēs domāt, ko pasākt ar radioaktīvajiem atkritumiem. «Atkritumu apsaimniekošana nav zinātnieku darba pamatuzdevums,» vakar kopīgā preses konferencē paziņoja prorektors Indriķis Muižnieks, bet ministrijas pārstāvjiem uz to nebija lāgā ko atbildēt, jo plāna B vienkārši nav.
Ministra Kaspara Gerharda plāksnīti nācās aizvākt – viņš uz augstskolas sarīkoto publisko divkauju neieradās. Taču laika risinājuma meklēšanai nav daudz. Universitāte izvirzījusi ultimātu, ka naudas apsolījumam jābūt izlasāmam informatīvajā ziņojumā, ko ministrija gatavo valdībai.
I. Muižnieks gan uzsver, ka tālredzīgāk būtu demontēt, kas demontējams, jo «200 tūkstoši gadā ir vajadzīgi, lai uzturētu šo veco atkritumu kopu». Turklāt nemitīgi jāuztraucas, ka var rasties kādas jaunas problēmas – radiācija tomēr. Reaktora demontāža maksātu aptuveni 5,5 miljonus eiro, taču ministrijas ierēdniecība turpina meklēt pierādījumus, kāpēc šo naudu nav iespējams paņemt no ES struktūrfondiem, lai gan lielo ES projektu uzraugs JASPER apgalvo pretējo. Formāli reaktora īpašnieks ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Uz preses konferenci bija ieradies arī tā pārstāvis Andris Abramenkovs, taču bez priekšnieku pilnvarām kaut ko jēgpilnu pateikt, un pašlaik vienīgā zināmā īpašnieka iniciatīva ir aizliegt žurnālistiem apmeklēt bijušā kodolreaktora teritoriju.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka Latvijas Universitāti šī vieta interesē, jo tā jau atrodas Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras uzraudzībā. Tātad viegli piemērojama jauniem zinātnes projektiem, kas saistīti ar augsto enerģiju izmantošanu tautsaimniecībā. Sabiedrība kopumā savukārt ir ieinteresēta, lai tiktu kontrolēts un ierobežots kaitīga starojuma avots. Galvassāpes nesakārtotais objekts radot arī savam tuvākajam kaimiņam – uzņēmumam Knauf, kas turpat blakus iegūst ģipsi. Jo dziļāk tas ierokas iežos, jo lielāka iespēja, ka šajā virzienā noplūdes gadījumā tecēs radioaktīvi piesārņotais ūdens, un tas jau ir drauds produkcijai. Tāpēc arī uzņēmums paralēli reaktora darbiniekiem monitorējot situāciju gruntsūdeņos. «Visi ir ieinteresēti šo bīstamo objektu demontēt,» rezumē augstskolas prorektors.
Vienīgās šaubas ir par ministriju. Taujāta, kā tā rīkosies, ja Latvijas Universitāte patiešām atkāpsies no savām operatora funkcijām, ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola paskaidroja, ka vispirms ir jāsaņem attiecīgs iesniegums.