Latvijai jāmācās kiberuzbrukšana
Sacerot Latvijas kiberdrošības stratēģiju turpmākajiem četriem gadiem, tika prognozēts, ka līdz ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē pastiprināsies pret valsts iestādēm vērsto kiberuzbrukumu intensitāte. Pagaidām publiski pieejamā statistika neapstiprina aizsardzības ministra apgalvojumu, ka tas jau ir noticis fakts. Tomēr arī eksperti atzīst – uzbrukumu var kļūt vēl vairāk, tie var būt sāpīgāki, apjomīgāki un nākotnē pārtapt īstā kiberkarā. Latvijai jāmācās kiberuzbrukt.
Pirmais par to publiski ierunājās Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis. Tas notika Aizsardzības ministrijas un Latvijas Ārpolitikas institūta organizētajā diskusijā par jauno valsts aizsardzības koncepciju – Latvijai jāattīsta ne tikai kiberaizsardzības, bet arī kiberuzbrukuma spējas. Šāds paziņojums gan izraisīja skaļāku murdoņu aizsardzības jomas darboņu un interesentu pārpilnajā zālē, taču nedz ierēdņi, nedz politiķi nesteidza kušināt un apstrīdēt pētnieku M. Cepurīti – tātad konceptuāli piekrita. Digitālajā vidē ar salīdzinoši maziem resursiem ir sasniedzami lieli rezultāti.
Uzbrukums kā aizsardzība
«Uzbrukums ir jāattīsta kā aizsardzības instruments – to nosaka kibervides loģika. Aizsargāties ir daudz sarežģītāk. Vienlīdz augstā līmenī aizsargāt visus sektorus ir dārgi un neefektīvi, jo iniciatīva pieder uzbrucējam,» skaidro pētnieks. Vienkārši runājot, valstij ir izdevīgāk nevis izmisīgi aizstāvēties no kiberuzbrucēja, būvējot arvien biezākus un dārgākus ugunsmūrus, bet uzbrukt šim agresoram, neitralizēt to un tādējādi pasargāt savus iedzīvotājus. Cita lieta, ka valstis, kas iesaistās kiberkarā, to nekad neatzīst. Kā piemēru M. Cepurītis min pirms pāris gadiem Irānas būvētajās urāna bagātināšanas centrifūgās ielaisto vīrusu Stuxnet, kas izraisīja iekārtu pārslodzi. Atbildību par šo notikumu neviena valsts neuzņēmās, kaut gan valda vispārpieņemts uzskats, ka tas bija Amerikas pirksts. Pašlaik savukārt turpinās karikatūru aizvainoto islāmistu vai viņu algoto kiberkareivju organizēti uzbrukumi Francijas varas iestādēm. Kibervidē risinās arī konflikts starp ASV un Ziemeļkoreju, ko izraisīja kompānijas Sony Pictures filma Intervija ar diktatoru.
49 drošības garanti
Protams, lai apsūdzētu kādu valsti kiberuzbrukumā, ir jākonstatē zināmas sakarības. M. Cepurītis kā piemēru min situāciju, ja no kādas valsts citā ielavās zaļie vīriņi un paralēli sākas kiberuzbrukumu sērija. Tad jau var izdarīt secinājumus un adekvāti reaģēt. Piemēram, veikt pretuzbrukumu citos sektoros, atslēgt satiksmes kontroles sistēmas. Iejaukšanās kibertelpā jau spēj ietekmēt fiziski taustāmo dzīvi, un arī ļaunprātīga luksoforu izslēgšana visā pilsētā vairs nav zinātniskā fantastika no Holivudas Cietā rieksta sērijas.
Latvijā par kiberdrošību ir atbildīga Aizsardzības ministrijai pakļautā Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV. Ja tās resursi krīzes situācijā izrādītos nepietiekami, talkā nāktu uz brīvprātības pamata Zemessardzē izveidotā Kiberaizsardzības vienība. Pavasarī no privātā sektora Zemessardzē jau tika piesaistīti kibereksperti, un pašlaik Kiberaizsardzības vienībā darbojas 48 kibersargi un viens profesionāls karavīrs. Nule viņi tikuši pie savām darba telpām Zemessardzes centrālajā mājā – IT drošības centra. Te notiks kibersargu apmācība, tehniskie un operacionālie vingrinājumi, tiks analizēti drošības apdraudējumi un radīti risinājumi. «Kibertelpu, lai cik tā liktos bezpersoniska, attīsta un ietekmē konkrēti cilvēki, un šajā telpā tieši kibersargi būs mūsu valsts un cilvēku drošības garants,» IT drošības centra atklāšanā trešdien sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Vieta karadarbībai
Vai Latvijas kibersardze nepieciešamības gadījumā ir gatava arī uzbrukt? Šādu jautājumu Neatkarīgā uzdeva Aizsardzības ministrijai, tomēr atsūtītā atbilde skaidrību nevieš. Vien apstiprina, ka kibertelpa ir kļuvusi par potenciālās karadarbības norises vietu līdztekus tradicionālajiem apdraudējumiem. Preses dienests skaidro – temats sensitīvs, un ne viss esot publiski izpaužams. Ministrija apliecina, ka kiberaizsardzības spēju attīstība ir viena no tās prioritātēm, bet par kiberuzbrukuma spējām nerunā: «Notikumus un konfliktus sociālpolitiskajā vidē bieži pavada dažāda rakstura un apjoma rīcība kibertelpā, tajā skaitā kiberuzbrukumi. Tāpat kā uz sauszemes, jūrā un gaisā, arī kibertelpā NBS rīcību nosaka esošie normatīvie akti un rīcības plāni. To ietvaros NBS ir tiesības un spējas attiecīgi rīkoties.»