Mediju politika organizatoriskās grūtībās

Vēl iepriekšējā koalīcijā tapušais nodoms dibināt palīgu mediju nozarei joprojām buksē.

Uz Kultūras ministrijas sludinātajām vakancēm Mediju politikas nodaļā spēcīgi kandidāti nav pieteikušies. Ierēdņu nodaļas vietā Latvijas mediju politikas problēmas vajadzēja formulēt Kultūras ministrijā dibinātai ekspertu darba grupai, taču darbu aizkavēja jauna vadītāja meklēšana – profesore Inta Brikše aizgāja mūžībā. Tagad viņas pienākumus pārņēmis komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns. Saskaņā ar Kultūras ministrijas plāniem Saeimai nākamajā rudenī būtu jābalso par jaunām iniciatīvām mediju nozares regulējumā. Pirmām kārtām jau tādām, kas stiprinātu un aizsargātu Latvijas informatīvo telpu, kas sistemātiski piedzīvo Krievijas uzbrukumus. M. Kaprāns Neatkarīgajai gan skaidro, ka ar stiprināšanu nav domāta propaganda Latvijas interesēs un, pat ja būtu, neviens to tādā vārdā nesauktu.

Līdz šim mediju ekspertu grupa kopā sanākusi uz divām sēdēm, bet objektīvu apstākļu dēļ darbs atrodas turpat sākuma punktā – problēmu identifikācijas līmenī. Tātad par virzieniem vēl jāvienojas. Līdztekus Latvijas nacionālajai drošībai prioritāri varētu būt mediju politikas un tirgus attiecību jautājumi, īpašumtiesības. Interneta laikmetā arī grūtāk klājas avīzēm. M. Kaprāns tās negrasās slēgt pie mākslīgās elpināšanas iekārtām, taču problēmu varētu risināt caur sabiedrisko pasūtījumu. Tāpat kā tas darbojas elektroniskajos medijos.

Kultūras ministrijas pārstāve Iveta BērziņaBebriša vēsta, ka darba grupas iniciatīvām uz papīra jābūt uzliktām līdz nākamā gada martam. Tad tās tiks diskutētas ar pašiem medijiem un pēc galīgajiem formulējumiem jūnija beigās – rudenī dosies uz valdību un Saeimu.