Februāris ir pirmais mēnesis, kad jāveic maksājums par brīvā tirgū izmantoto elektroenerģiju – par to elektrību, kas patērēta janvārī. Līdz ar jaunām, daudz augstākām cenām iedzīvotājus nesagatavotus pārsteidza arī jaunā norēķinu sistēma, kas vairs neļauj par elektrību maksāt kā kādreiz – nolasīt skaitītāja rādījumu un uzreiz samaksāt vajadzīgo summu.
Lai gan jaunā divu eiro piemiņas monēta, kas ir veltīta Latvijas prezidentūrai, apgrozībā tiks laista 10. februārī, atsevišķi monētu tirgotāji no Vācijas to sola pircējiem piegādāt jau nākamnedēļ, tas ir, nedēļu agrāk, nekā tā tiks oficiāli izlaista.
Sabiedriskā transporta biļešu cenas pēc 1. februāra Rīgā būs dārgākas nekā Viļņā un Tallinā, salīdzinot biļešu cenas bez atlaidēm, liecina Neatkarīgās pētījums. Viļņā viens brauciens bez atlaidēm maksā 0,64 vai 0,93 eiro (atkarībā no laika limita), Tallinā – 1,10 eiro, biļeti pērkot iepriekš. Rīgā jau šosvētdien viena brauciena cena būs 1,15 eiro.
Elektrības piedāvājumu izvēlē mājsaimniecības Latvijā lielākoties dod priekšroku fiksētas cenas tarifiem. Taču tās ģimenes, kas elektrību janvārī pērk par biržas cenu, iespējams, būs vinnētājas, jo gada pirmajās divdesmit dienās elektrības cena biržā ir bijusi zemāka pat nekā atsevišķi fiksētās cenas tarifi.
Līdz šim Rīgas sabiedriskajā transportā bez maksas vai ar atlaidi varēja braukt Rīgā deklarēti nestrādājoši pensionāri, 1.–12. klašu klātienes skolēni, I un II grupas invalīdi, bāreņi, augstskolu studenti, skolotāji, daudzbērnu ģimeņu vecāki un citas iedzīvotāju grupas. No 1. februāra atlaides braucieniem sabiedriskajā transportā varēs izmantot arī strādājoši pensionāri, neklātienes skolēni un nepilna laika studenti.
Starptautiskajā lauksaimniecības, dārzkopības un pārtikas industrijas izstādē Internationale Grüne Woche Berlin jeb Zaļajā nedēļā, kas šodien tiek atklāta Berlīnē, piedalās vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmumu. Latvija šogad ir Zaļās nedēļas partnervalsts, kas garantē lielāku apmeklētāju uzmanību.
Lai gan aptuveni puse putnu gaļas Latvijas tirgū ir imports, pārlūkojot veikalu plauktus, tāds priekšstats nerodas – žāvētas vistiņas, putnu gaļas desas, un viss tapis Latvijā. Taču īstenībā pircējs pat nenojauš, ka mielojas ar importniecēm, kas Latvijā pārstrādātas apetītlīgos gardumos, jo uz iepakojuma norādīta tikai ražotājvalsts – Latvija.
Banka Citadele ir pirmā banka Latvijā, kas jau ar šodienu sāk izsniegt hipotekāros kredītus Latvijas ģimenēm ar bērniem, atvieglojot nosacījumus par pirmo iemaksu.
Māju un dzīvokļu vidējās kadastrālās vērtības šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, būtiski nav mainījušās, liecina Neatkarīgās veiktais pētījums. Tā kā arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes šogad paaugstinātas netiek, nodoklim par īpašumu nevajadzētu pieaugt.
Benzīna cenas gada laikā samazinājušās par aptuveni 22 eirocentiem litrā, dīzeļdegvielas – par 20 eirocentiem litrā. Tik būtisks degvielas cenas kritums Latvijā līdz šim nav bijis pieredzēts. Lētāka degviela sekmēja arī auto vadīšanas prieku – degvielas patēriņš audzis teju par piektdaļu.
Latvijas radio darbinieki aicina rīkot atkārtotu konkursu valdes priekšsēdētāja amatam, šoreiz nodrošinot tā norises caurspīdīgumu un atklātumu, piemēram, rīkojot pēdējās kārtas kandidātu publisku diskusiju un laikus iepazīstinot sabiedrību ar viņu vīzijām par Latvijas radio nākotni. Šo ieceri atbalsta arī Latvijas žurnālistu savienība.
Desas, kafija, mandarīni un konfektes pašlaik veikalos maksā dārgāk nekā pirms gada, liecina Neatkarīgās pētījums. Cenas kāpušas pat piena produktiem, lai gan Krievijas sankciju dēļ piena nozarē veidojas pārprodukcija un zemnieki par pienu saņem krietni mazāk nekā iepriekš.
Samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodoklim no 24 uz 23%, strādājošo maciņos šogad vajadzētu iebirt nedaudz lielākai algai. Tomēr to noēdīs dārgāka elektrība.
Krievijas rubļa vērtības kritums posta ne tikai Krieviju, bet arī Latvijas ekonomiku. Pat vairāk nekā augusta sākumā Krievijas Federācijas noteiktais pārtikas produktu embargo.
Neiztrūkstoša Ziemassvētku sastāvdaļa ir mielasts, kad galdā likti dažādi ēdieni – sākot ar tradicionāliem zirņiem ar speķi un beidzot ar gardumiem, ar kādiem parasti ikdienā nemielojas. Lai saklātu skaistu un gardu Ziemassvētku galdu palielam radu pulciņam, šogad jārēķinās ar apmēram 60 eiro.
Krievijas rubļa vērtības kritums uzņēmumiem, kuri eksportē savu produkciju uz šo kaimiņvalsti, rada pamatīgus zaudējumus. Ventspils zivju konservu kombināts pieņēmis taktisku, bet reizē arī sāpīgu lēmumu – uz laiku ražošanu samazināt līdz minimumam. Apmēram 400 darbinieku paliks bez darba.
Latvijas vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union janvārī gaida ierodamies Ķīnas pārtikas drošības sistēmas (HACCP) audita komisiju, lai saņemtu atļauju savas produkcijas eksportam uz šo valsti. Saldējumu uz Ķīnu iecerēts vest ar kuģi, savukārt pienu – ar lidmašīnu.
Latvijas iedzīvotāji šogad Ziemassvētku pirkumiem tērēs tikpat vai mazāk nekā iepriekšējā gadā. Turklāt, salīdzinot ar citām valstīm, Latvija ir viena no Eiropas valstīm, kurā Ziemassvētku pirkumiem tiks tērēts vismazāk, liecina Ferratum Group Ziemassvētku barometra pētījums.