Krievijas rubļa vērtības kritums uzņēmumiem, kuri eksportē savu produkciju uz šo kaimiņvalsti, rada pamatīgus zaudējumus. Ventspils zivju konservu kombināts pieņēmis taktisku, bet reizē arī sāpīgu lēmumu – uz laiku ražošanu samazināt līdz minimumam. Apmēram 400 darbinieku paliks bez darba.
Ventspils zivju konservu kombināts savu produkciju eksportē uz 12 valstīm. Lielākais tirdzniecības partneris bija Krievija, jo gandrīz divas trešdaļas no kopējā eksporta nonāca tieši šajā valstī. Taču situācijā, kad rublis mēneša laikā zaudējis 45% savas vērtības un vienas diena slaikā svārstības pat sasniedza 20%, uzņēmums, turpinot pārdod savu produkciju šajā valstī, cieš zaudējumus. Tāpēc uzņēmuma vadība nolēma no janvāra ievērojami samazināt ražošanas jaudas.
Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits Neatkarīgajai uzsvēra, ka Ventspils zivju konservu kombināta lēmums ir taktisks solis, lai pārcietu grūtos laikus. Katrs no eksportējošiem uzņēmumiem Krievijas rubļa svārstību radītās problēmas risinot citādi – vieni turpinās strādāt, kaut ar zaudējumiem, citi – uz īsu brīdi pārtrauc ražošanu. To, kura taktika izrādīsies pareiza, rādīs laiks. Pēc D. Šmita rīcībā esošās informācijas, pagaidām vienīgi Ventspils zivju konservu kombināts ir izvēlējies gandrīz pilnīgas ražošanas apturēšanas taktiku. Pārējie kombināti turpina strādāt, jo uzskata, ka vēlāk atgriezties tirgū būs daudz grūtāk un dārgāk nekā pārciest īslaicīgus zaudējumus.
«Problēmas, protams, izjūt visi zivju pārstrādes uzņēmumi, kas eksportē savu produkciju uz Krieviju. Taču lielākā daļa no tiem ne reizi vien saņēmuši rūdījumu, jo satricinājumi Krievijas tirgū un Krievijas rubļa svārstības nav pirmo reizi. Ja atceramies 1998. gada krīzi, tad šobrīd situācija nozarē ir nedaudz labāka. Toreiz uzņēmumiem bija pilnas noliktavas ar produkciju. Taču vienmēr esam varējuši izkļūt no krīzes, turklāt kļūstot stiprāki. Tajā brīdī, kad uzņēmumi saskaras ar problēmām, protams, tas nav patīkami un bieži vien sāpīgi, taču ilgtermiņā redzam, ka krīze ir piespiedusi rīkoties aktīvāk, piemēram, meklēt jaunus noieta tirgus,» skaidroja D. Šmits.
Ventspils zivju konservu kombināts ir pārliecināts, ka, tiklīdz situācija Krievijā mainīsies uz labo pusi un nostabilizēsies, uzņēmums atkal palielinās ražošanas apjomus. Turklāt uzņēmums aktīvi meklē arī produkcijas noieta iespējas citos tirgos.
Arī D. Šmits ir optimistiski noskaņots, viņš domā, ka uzņēmums atsāks darbību, iespējams, pat ātrāk, nekā cerēts, jo ir pārliecināts par tā spēju un potenciālu.
«Ventspils zivju konservu kombināts ir vienīgais uzņēmums nozarē, kurš no maksātnespējīga uzņēmuma 2012. gadā spēja kļūt par maksātspējīgu. Visticamāk, tas arī bija iemesls, lai izlemtu par labu īslaicīgai darbības pārtraukšanai, jo uzņēmums vienkārši nevar atļauties ciest zaudējumus. Tāpēc vadības lēmums, manuprāt, bija pareizākais šajā konkrētajā situācijā,» vērtēja D. Šmits.
Pozitīvi ir tas, ka uzņēmuma darbinieki varēs saņemt bezdarbnieka pabalstu, jo Ventspils zivju konservu kombināts ir godīgi maksājis nodokļus. Pērn tieši šis uzņēmums bija lielākais nodokļu maksātājs Ventspilī ražošanas uzņēmumu grupā. Kopumā gada laikā tas nodokļos samaksā aptuveni 1,6 miljonus eiro.
«Kad man prasa, kāda ir sadarbība starp valsti un uzņēmumiem, es atbildu, ka tad, kad uzņēmumiem iet labi, tie godīgi maksā nodokļus, bet, kad iestājas krīze, tad valsts palīdz, piemēram, maksājot bezdarbnieku pabalstus. Un Ventspils zivju konservu kombināts ir spilgts šādas sadarbības piemērs,» skaidroja D. Šmits.
Šajā uzņēmumam un tā darbiniekiem grūtajā situācijā pretī nāk arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Ventspils filiāle, kas ir mobilizējusi visus savus spēkus un lūgusi palīdzību citām NVA Kurzemes filiālēm, lai līdz decembra beigām paspētu apkalpot visus klientus, tajā skaitā 402 no Ventspils zivju konservu kombināta atlaistos darbiniekus.