Pēdējo gadu laikā katrs jaunais gads nesa pārmaiņas arī īpašumu kadastrālajās vērtībās, taču nākošais gads būs izņēmums – kadastrālo vērtību bāze, kas tiks izmantota kadastrālo vērtību aprēķinam 2015. gadā, nemainīsies un saglabāsies 2014. gada līmenī. 2016. gadā ar ievērojamu kadastrālās vērtības kāpumu būs jārēķinās lauku īpašumu saimniekiem.
Latvijas vārds digitālajā pasaulē šogad iezīmēts ar vienu no ātrākajiem internetiem Eiropā, savukārt Rīga kļuvusi par Eiropas WiFi galvaspilsētu. Nākamais gads informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) nozarei Latvijā nesīs jaunus izaicinājumus
Aplikācija WhatsApp ir viena no populārākajām aplikācijām, kas ļauj tiešsaistes režīmā apmainīties ar īsziņām ar citiem šīs aplikācijas lietotājiem. Pagaidām tā ir pieejama tikai mobilajos telefonos un planšetēs, taču tās lietotāji cer, ka WhatsApp darbosies arī datoros, tādējādi paplašinot saskarsmes iespējas.
Ja pirms desmit gadiem mobilā telefona garnadzis vai nozaudēta telefona atradējs ziņkārības dēļ apskatījās kontaktu sarakstu un īsziņu saturu, tad šobrīd viedtelefonā vai citā portatīvā ierīcē tiek glabāti dati, sākot no personiskām lietām, līdz valsts noslēpumiem.
Krievijas rubļa katastrofālo lejupslīdi Latvijā daudz manīt nevar, vienīgi valūtas maiņas punktos Krievijas rubli iepērk ar ļoti lielu cenas rezervi. Neatkarīgās aptaujātie eksperti gan atzina, ka Krievijas rubļa devalvācija būs jūtama arī Latvijas ekonomikā, turklāt visai nepiepriecinoša. Iespējamie ieguvumi no rubļa dramatiskā kritiena nekompensēšot to postu, ko Latvijas ekonomikai var nodarīt svarīgs kaimiņš ar nestabilu finansiālo situāciju, augstu inflāciju un strauji krītošu naudas vērtību.
Lai gan Adventes vainagā iedegta jau trešā svece, kas liecina, ka teju, teju klāt būs arī Ziemassvētki, eglīšu tirdzniecība vēl tikai uzņem apgriezienus. Eiro vērtībā izteiktā eglītes cena, kas izskatās augstāka nekā pērn, vēl latos izteiktā, mulsina iedzīvotājus, liekot rūpīgāk pārdomāt pirkumu.
Neatkarīgi no tā, vai izvēlēsieties kādu elektrības tirgotāja piedāvājumu vai nē, elektroenerģijas piegādi tas neietekmēs – bez elektrības neviens nepaliks. Tā tiks piegādāta tāpat kā līdz šim. Jautājums ir tikai par cenu.
Saeimas deputātiem pieder vidēji jaunākas un jaudīgākas automašīnas nekā tautai, kuru intereses viņi pārstāv. Turklāt jāņem vērā, ka daļa automašīnu, ar kurām deputāti pārvietojas ikdienā, var būt reģistrētas uz cita ģimenes locekļa vai uzņēmuma vārda. Par to liecina fakts, ka caurlaides automašīnas novietošanai pie Saeimas ir saņēmuši arī tie deputāti, kuriem oficiāli nepieder neviens spēkrats.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014. gada novembrī, salīdzinot ar 2013. gada novembri, palielinājās par 0,9%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Nākamgad jāgatavojas sadzīvot ar elektrības cenu kāpuma izraisītu augstāku inflāciju.
Gada laikā naftas cenas pasaules biržās sarukušas par apmēram 30 procentiem savukārt degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās samazinājās vien par 9 procentiem.
Mājsaimniecībām, kuras vēlas aktīvi iesaistīties elektrības tirgū, šobrīd ir iespēja izvēlēties starp četru elektrības tirgotāju – Latvenergo, Baltcom TV, 220 Enerģija un WIN Baltic –piedāvātajiem kopskaitā 17 pamattarifiem. Taču īstenībā izvēles iespēja ir vēl lielāka.
Lai jau ar 1. janvāri elektrību saņemtu par iespējami izdevīgāko tarifu, mājsaimniecībām tuvāko piecu līdz desmit dienu laikā jāveic piemērotākā elektrības tirgotāja un tarifa izvēle. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā mājsaimniecībām būtu jārīkojas brīvā elektrības tirgus apstākļos un kādi zemūdens akmeņi iespējami tirgotāju piedāvājumos.
Lai gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un ražotāji novembri bija pasludinājuši par piena mēnesi, aicinot patērētājus biežāk lietot uzturā piena produktus un izvēlēties vietējos ražojumus, piena produktu cenas tikai trīs gadījumos no sešpadsmit bija kļuvušas pircējiem draudzīgākas, salīdzinot ar septembri. Pārējos gadījumos cena bija kāpusi par 5 līdz 25% vai palika nemainīga. Tomēr, neskatoties uz to, pieprasījums pēc vietējiem piena produktiem pieaug.
Briseles Lielajā laukumā uzstādīto Ziemassvētku egli, kas atvesta no Latvijas, rotā laimes simbols – Māras krusts – un Rīgas atslēgas. Arī Rīgas galvenā egle Doma laukumā šogad solās būt īpaši krāšņa.
Daļa senioru joprojām izturas visai atturīgi pret mobilo telefonu lietošanu, priekšroku dodot ierastajiem mājas telefoniem, lai gan tieši mobilā telefona lietošana pensionāra ikdienu var padarīt daudz drošāku – nepieciešamības gadījumā telefons ļauj sazināties ar tuviniekiem vai vērsties pēc palīdzības pie mediķiem, atrodoties ārpus mājas.
Uzņēmumi, kas darbojas nekustamo īpašumu tirgū, prognozēja, ka šā gada laikā īpašumu cenas kāps par apmēram 10–15%. Daļēji šīs prognozes ir piepildījušās – vidējais cenu kāpums ir bijis 8%. Taču Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzskata, ka cenas nākotnē drīzāk samazināsies nekā pieaugs. Tam iemesls ir gan uzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšana, gan arī vēlme ieviest nolikto atslēgu principu.
Decembra vidū stāsies spēkā Eiropas Savienības (ES) regula, kas paredz stingrākas prasības pārtikas produktu marķējumiem. Uzņēmumiem bija doti trīs gadi, lai sagatavotos jaunajiem marķējumu noteikumiem.
Ar Zolitūdē sabrukušā veikala Maxima pārdevēju Mariku Melderi tiekos traģēdijas gadadienas rītā. Piemiņas vieta, kas iekārtota pie nožogojuma, aiz kura pārtrūka 54 nevainīgu cilvēku dzīves, ne mirkli nepaliek tukša – lai gan ir agrs rīts, cilvēki liek sveces un ziedus mirušo piemiņai. Tikko uzsnigušajā sniegā mirdz sveču liesmiņas, arī mūsu noliktās. Daudziem cilvēkiem acīs mirdz asaras, pat tādiem, kuriem šī traģēdija neatņēma tuviniekus un draugus.
Maxima Latvija joprojām jūt Zolitūdes traģēdijas sekas – gada laikā samazinājies šim veikalam lojālo pircēju skaits, bet pieaudzis to nīdēju skaits. Pat neskatoties uz pavasarī īstenoto algas palielinājumu darbiniekiem, uz Maxima pieteikties darbā dodas tikai tad, kad nav vairs citas iespējas. Taču uzņēmuma peļņa mērāma miljonos eiro.
Pēc sešām nedēļām mājsaimniecības Latvijā būs spiestas piemēroties brīvā elektrības tirgus prasībām, kas, no vienas puses, sola izvēles brīvību, bet, no otras, – ievērojami dārgāku elektrību nekā pašreiz. Visdramatiskākais cenu kāpums – 45% apmērā – skars tos, kuri elektrību tērē pieticīgi – ne vairāk par 100 kWh mēnesī, un tādu ir gandrīz puse no visām mājsaimniecībām Latvijā. Atbalsts elektrības cenu kāpuma kompensēšanai tiek solīts vienīgi maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm.
Neraugoties uz ievērojamiem zaudējumiem, ko cietuši Latvijas uzņēmumi Krievijas noteiktā embargo dēļ, līdz novembra sākumam tikai 31 uzņēmums ir pieteicies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piedāvātajai iespējai atlikt nodokļu nomaksu uz laiku. Nodokļu brīvdienas lūguši vien trīs uzņēmumi no Krievijas embargo visvairāk skartās – piena – nozares.