Nekustāmo īpašumu cenas nākotnē samazināsies
Uzņēmumi, kas darbojas nekustamo īpašumu tirgū, prognozēja, ka šā gada laikā īpašumu cenas kāps par apmēram 10–15%. Daļēji šīs prognozes ir piepildījušās – vidējais cenu kāpums ir bijis 8%. Taču Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzskata, ka cenas nākotnē drīzāk samazināsies nekā pieaugs. Tam iemesls ir gan uzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšana, gan arī vēlme ieviest nolikto atslēgu principu.
Bankas Citadele Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītāja Baiba Tētiņa Neatkarīgajai stāstīja, ka cenu kāpums nekustamo īpašumu tirgū atsākās 2011. gadā, kad grozījumi Imigrācijas likumā deva iespēju iegūt nerezidentiem termiņuzturēšanās atļaujas, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā. Atsevišķos segmentos cenu kāpums pat pārsniedza pirmskrīzes līmeni. «Pēc atkārtotiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2014. gada septembrī, nerezidentu darījumu skaits ir būtiski samazinājies, kas tuvākajā laikā, visticamāk, izraisīs arī cenu samazinājumu attiecīgajos nerezidentu iecienītajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos,» uzsvēra B. Tētiņa.
Savukārt tajos nekustamā īpašuma segmentos, kuros galvenais pircējs ir rezidents, pēc viņas teiktā, tuvākajā laikā sagaidāma cenu pieauguma apstāšanās vai pat samazināšanās. Šo pārmaiņu iemesls – vēlme ieviest nolikto atslēgu principu kreditēšanā, kas nozīmē, ka kredītņēmējs var jebkurā brīdī pārtraukt kredīta atmaksu, atdodot nekustamo īpašumu kredītiestādei.
SEB banka, rēķinoties ar nolikto atslēgu principa ieviešanu, jau oktobra sākumā pārskatīja nosacījumus, uz kuriem klientiem tiek piedāvāti mājokļu aizdevumi. «Līdz ar to oktobrī izsniegtajiem mājokļu aizdevumiem raksturīga krietni augstāka klienta līdzdalība ar pirmo iemaksu, kas ir vidēji 30%. Jau šobrīd var redzēt, ka mājokļu aizdevumu pieejamība ir būtiski samazinājusies – oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnešu vidējo rādītāju izsniegto mājokļu aizdevumu skaits samazinājies par apmēram 50% un sarucis arī kopējais izsniegtā finansējuma apjoms. Nav izslēgta iespēja, ka ārpus Rīgas un dažām lielajām pilsētām – vietās, kur pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem ir zems, augsto risku dēļ mājokļu aizdevumi nebūs pieejami pat tad, ja klients spēs nodrošināt 50% pirmo iemaksu,» sacīja SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.
Arī Swedbank pašlaik izsniedz kredītus mājokļa iegādei, ja klients spēj nodrošināt 30% pirmo iemaksu. «Turklāt nākotnē vēl svarīgāks faktors būs mājokļa atrašanās vieta, kas faktiski nozīmē to, ka reģionos hipotekāro kredītu pieejamība būs tuvu nullei. Ja maksātnespējas likuma redakcija netiek pārskatīta, tad nākamgad sagaidāms, ka mājokļu kreditēšanas apjomi varētu samazināties par 40–50%,» prognozē Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainars Balcers.
Pašlaik pieļauta iespēja veikt likuma izmaiņas, lai hipotekāro kredītu ņēmējiem būtu iespēja izvēlēties, vai viņi vēlas izmantot nolikto atslēgu principu vai izmantot kredītu parastā kārtībā.
Citadele ir vienīgā banka, kura jau pirms gadiem piedāvāja saviem klientiem nolikto atslēgu principu, taču pieprasījums pēc tā bija mazs, jo klienti izvēlējās standarta produktus, kur klienta pirmā iemaksa bija mazāka.
VIEDOKĻI
Baiba Tētiņa, bankas Citadele Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītāja:
– Jau vairākus gadus pēc kārtas vērojams nekustamo īpašumu cenu kāpums, tāpēc diez vai varam runāt par cenu kāpuma atsākšanos – tas jau notiek visu laiku. Visstraujākais tas ir bijis luksuss segmentā un jaunajos projektos. Neredzu pamatojumu prognozēt, ka cenas varētu sākt kāpt straujāk nekā pašlaik, drīzāk otrādi – cenu kāpums varētu apstāties un cenas varētu sākt atkal samazināties. Tam par pamatu ir gan izmaiņas likumdošanā (maksātnespējas likums, uzturēšanās atļaujas), gan politiskais moments, kas jau ir piebremzējis nerezidentu pieprasījumu pēc luksusa segmenta, kā arī IKP pieauguma prognoze konstanti tiek pārskatīta uz leju, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka palielināsies pieprasījums no vietējiem pircējiem.
Ieva Tetere, SEB bankas valdes locekle:
– Ja salīdzinām šā gada deviņus mēnešus ar pagājušā gada attiecīgo periodu, tad redzam lejupslīdošu tendenci – hipotekārās kreditēšanas apjomi SEB bankā ir samazinājušies par 22%. Vidējā hipotekārā kredīta summa veido 26 tūkstošus eiro. Jāņem vērā, ka Rīgā summas parasti ir lielākas nekā reģionos. Šā gada pēdējo divu mēnešu laikā (septembrī un oktobrī) SEB banka ir izsniegusi tikai vienu hipotekāro kredītu nerezidentiem, kas, pēc mūsu domām, varētu būt saistīts ar izmaiņām likumdošanā. Līdz ar to pašreizējā situācija liecina, ka tuvāko gadu laikā drīzāk varētu rēķināties ar cenu korekciju, kurai nav raksturīga pieaugošas cenas tendence.
Ainars Balcers, Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs:
– Šobrīd ir grūti prognozēt, kādas sekas nolikto atslēgu princips varētu atstāt uz nekustamā īpašuma cenām un nekustamā īpašuma tirgu kopumā. Tikai daļa no kopējiem nekustamā īpašuma darījumiem notiek ar mājokļu kredītu starpniecību, un līdzšinējā cenu dinamika ir bijusi apmēram 5% robežās, tāpēc, visticamāk, tuvākajā laikā nesagaidīsim nozīmīgas nekustamā īpašuma cenu svārstības. Tomēr atsevišķos segmentos, kur līdzšinējais cenu kāpums ir bijis nesabalansēts, drīzāk jārēķinās pat ar nelielu cenu samazinājumu.