Zolitūdes traģēdija: pieaudzis Maxima nīdēju skaits

Maxima Latvija joprojām jūt Zolitūdes traģēdijas sekas – gada laikā samazinājies šim veikalam lojālo pircēju skaits, bet pieaudzis to nīdēju skaits. Pat neskatoties uz pavasarī īstenoto algas palielinājumu darbiniekiem, uz Maxima pieteikties darbā dodas tikai tad, kad nav vairs citas iespējas. Taču uzņēmuma peļņa mērāma miljonos eiro.

Pagājušā gada novembrī Zolitūdes Maxima veikala štatā skaitījās 85 cilvēki, taču traģēdijas brīdī veikalā strādāja 48, jo dažiem bija brīvdiena, citiem darba diena jau bija beigusies, savukārt veikala vadītāja, kuras vārds joprojām netiek izpausts, tobrīd neatradās Rīgā – viņa bija devusies komandējumā. Sabrūkot veikalam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, tai skaitā pieci Maxima darbinieki. Šobrīd citos Maxima veikalos darbu turpina 45 bijušās Zolitūdes Maxima darbinieki, 35 darbinieki no darba šajā uzņēmumā aizgājuši. «Lielākā daļa no aizgājušajiem darbiniekiem devušies prom citu iemeslu dēļ – vieni saņēmuši darba piedāvājumu citur, citi ir dekrēta atvaļinājumā. Zolitūdes traģēdiju kā iemeslu aiziešanai no mūsu uzņēmuma minēja aptuveni 10 cilvēki no konkrētā kolektīva. Taču viņu lēmums ir saprotams, notikušais bija un ir smags emocionālais pārdzīvojums,» Neatkarīgajai atzina Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris.

Traģēdija ienes korekcijas

Pērn pirmie vienpadsmit mēneši Maxima Latvija bija ražīgi – apgrozījuma kāpums par 5,1% apsteidza vidējos mazumtirdzniecības rādītājus. Taču līdz ar novembra beigām situācija mainījās. Gada kopējais apgrozījums bija diezgan ievērojams – 660,3 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā pirms gada. Tomēr šis pieaugums bija zemākais starp Baltijas valstīm. Arī peļņa bija ievērojama – 17,7 miljoni eiro, tiesa, tā bija par 13% mazāka nekā pirms gada. «Iepriekšējā gadā uzņēmums aizvadīja 11 veiksmīgus mēnešus tirdzniecībā, kuru laikā daudz tika darīts, lai uzrādītu labus tirdzniecības rezultātus, apmierinātu klientu vēlmes un sasniegtu izvirzītos mērķus,» stāstīja J. Beseris, neatklājot, cik lielas korekcijas plānotajā apgrozījumā un peļņā ienesa Zolitūdes traģēdija. «Runājot par šī gada mērķiem kopumā, jāuzsver, ka finanšu rādītāji nav bijuši mūsu prioritāte. Zolitūdes traģēdija gada nogalē nenoliedzami satricināja visu sabiedrību un arī mūsu uzņēmuma darbību. Tā bija krīze, kurai nebijām gatavi, un nespējām adekvāti reaģēt, pieļaujot daudzas kļūdas, par ko vēlreiz jāatvainojas un jāpauž dziļa nožēla. Arī šogad, protams, ir jūtama traģēdijas emocionālā un finansiālā ietekme uz uzņēmuma darbu. Attiecīgi traģēdijas ietekmē uzņēmuma peļņas rādītāju izaugsme pieaugošā tirgus ietvaros apstājās, kas visdrīzāk būs redzams arī nākamā gada pārskatā. Sekas ir jūtamas vēl aizvien – 2014. gada pirmo deviņu mēnešu apgrozījuma rādītāji, salīdzinot ar tā paša perioda apgrozījuma rādītājiem 2013. gadā, samazinājušies par aptuveni 1,5 procentiem. Savukārt vērtējot aizvadītos trīs mēnešus, jāsaka, ka situācija kopš augusta ir stabilizējusies,» optimistiski teic J. Beseris.

Lielākie Maxima nīdēji – rīdzinieki un kurzemnieki

Gada nogale, kas tirdzniecības uzņēmumiem ierasti ir ražīgākais laiks, pērn Maxima sākās ar sabiedrības boikotu. J. Beseris atzina, ka Zolitūdes traģēdijas ietekme bija jūtama visā uzņēmumā un visos veikalos. Taču, salīdzinot ar citiem Latvijas rajoniem, izteiktākais apgrozījuma samazinājums bijis vērojams Rīgā un Rīgas rajonā, kā arī daļā Kurzemes reģiona pilsētu un atsevišķās Vidzemes pilsētās. Savukārt apgrozījuma izmaiņas vismazāk izteiktas bija Liepājā, kā arī atsevišķās Latgales reģiona pilsētās.

Arī paši uzņēmuma darbinieki atzīst, ka gada laikā ir diezgan strauji krities zīmolam lojālo pircēju skaits un audzis noliedzēju īpatsvars. «Tā ir saprotama reakcija. Tādēļ cienām un saprotam arī to pircēju nostāju, kuri dažādu apsvērumu dēļ vairs neiepērkas mūsu veikalos – tā ir pamatota kritika, ar kuru mums ir jārēķinās, un esam izdarījuši secinājumus. Attiecīgi kopš traģēdijas galveno uzmanību esam veltījuši visaptveroša pārmaiņu plāna izstrādei un īstenošanai, lai saliedētu darbiniekus un atjaunotu Latvijas pircēju uzticību,» skaidroja J. Beseris. Pārmaiņu plāns, par ko runā J. Beseris, paredz 11 miljonu eiro lielas investīcijas cietušo atbalstam, darbinieku algu palielināšanai un darba apstākļu uzlabošanai, ugunsdrošības sistēmu pilnveidei un ēku tehniskā stāvokļa apsekošanai.

Algas pielikums – neskaidrs

Zolitūdes traģēdija veikalu tīklam Maxima Latvija likusi pārvērtēt līdzšinējo attieksmi pret uzņēmuma darbiniekiem – sākot no februāra, ir palielināta stundas tarifa likme veikalu un to ražošanas cehu darbiniekiem un kopš marta vienkāršota atalgojuma sistēma, lai tā būtu darbiniekiem saprotamāka, skaidrāks padarīts arī algas lapiņas formāts. Taču uzņēmums neatklāj, cik liels ir algas pieaugums. Presē iepriekš izskanējušais vidējais algas pielikums par 7% neesot īsti korekts, jo esot darbinieki, kuriem algas pielikums ir bijis lielāks, un darbinieki, kuriem tas ir bijis mazāks. «Jāņem vērā, ka likmju procentuālais pieaugums dažādām amata kategorijām ir atšķirīgs. Kopumā šogad atalgojuma palielināšanai ir atvēlēti 5,4 miljoni eiro. Tā kā katra darbinieka ikmēneša atalgojums atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, sākot ar katra darbinieka stundas likmi, nostrādāto stundu skaitu, amata pozīciju, iespējamajām virsstundām, darba dienu skaitu mēnesī, svētku dienām, apgādājamo skaitu u.c. faktoriem, vidējā cipara noteikšana darbinieku algām ir ļoti nosacīta. Papildus atalgojumam visiem darbiniekiem pēc viena nostrādātā gada tiek piešķirta veselības apdrošināšana, savukārt visiem veikalu darbiniekiem – bezmaksas pusdienas. Tā kā Rīgā darbinieku trūkums ir visizteiktākais, izmantojam iespēju piesaistīt darbiniekus no reģioniem, nodrošinot ar dienesta viesnīcu un transportu,» stāstīja J. Beseris.

Pēc viņa teiktā, Maxima kasieres vidējā alga Rīgā varētu būt 518 eiro pirms nodokļu nomaksas. Savukārt zāles darbiniekiem Rīgā – aptuveni 433 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šie aprēķini ir vidēji un balstīti uz trīs mēnešu algas aprēķiniem.

J. Beseris arī uzsvēra, ka joprojām norit aktīvs darbs pie dažādu procesu uzlabošanas un pārskatīšanas veikalos, lai samazinātu darbinieku slodzi, atvieglotu darbinieku ikdienu un uzlabotu darba apstākļus. Par gandrīz vienu miljonu eiro kasieriem iegādāti jauni, ergonomiski darba krēsli, savukārt aprīlī vairāk nekā 5000 darbiniekiem tika ieviestas jaunas, ērtākas darba formas. Tāpat tika uzsākta IT tehnikas atjaunošana un tās papildu iegāde veikaliem (preču skeneri), kas kaut nedaudz, bet tomēr palīdz atvieglot darba ikdienu.

Kāpēc kasieres nesmaida?

Taču, neskatoties uz visām šim pozitīvajām pārmaiņām, Maxima veikalos joprojām katastrofāli trūkst darbinieku. Šobrīd uzņēmumā ir ap 400 vakanču. Maxima kasieres savās darba vietās izskatās pārgurušas un bez smaida sejā. «Kasiera profesija pēc būtības ir ļoti smags darbs – darbības, ko ikdienā izpilda kasieris, ir ļoti monotonas, turklāt mūsu tīkla veikalos cilvēku plūsma ir liela – arī katrs pircējs nāk ar savām emocijām un attieksmi, kas ir ļoti dažādas – citkārt pozitīvas, citkārt gluži otrādi. Attiecīgi kasieriem un pārdevējiem jāspēj saglabāt emocionālais līdzsvars, kas dinamiskajā tirdzniecības darba vidē ir gana sarežģīts uzdevums. Tomēr ar plānotajām izmaiņām šobrīd darām visu iespējamo, lai maksimāli darba vidi un apstākļus uzlabotu un padarītu pēc iespējas motivējošākus mūsu darbiniekiem un līdz ar to arī tīkamākus mūsu klientiem,» teica J. Beseris. Taču, ja jau uzņēmuma vadība saprot, cik kasieru darbs ir smags, kāpēc par to netiek maksāts adekvāts atalgojums? Uz šo jautājumu atbildes vēl jāmeklē.