Degvielas cenas rūk pārāk gausi

Gada laikā naftas cenas pasaules biržās sarukušas par apmēram 30 procentiem savukārt degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās samazinājās vien par 9 procentiem.

Degvielas tirgotāji apgalvo, ka viņu iespējas samazināt degvielas cenu esot ļoti ierobežotas, jo apmēram 50% veido nodokli, bet 40% - degvielas iepirkuma cena. Tomēr pat neliels cenas samazinājums ir radījis lielāku degvielas patēriņu.

Gada laikā naftas cenas pasaules biržās sarukušas par apmēram 30 procentiem, savukārt degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās (DUS) samazinājās vien par 9 procentiem. Degvielas tirgotāji apgalvo, ka viņu iespējas samazināt degvielas cenu esot ļoti ierobežotas, jo apmēram 50% veido nodokļi, bet 40% – degvielas iepirkuma cena. Tomēr pat neliels cenas samazinājums ir radījis lielāku degvielas patēriņu.

Kopš jūlija, kad Latvijā reģistrētas šā gada augstākās degvielas cenas, tās ir pamazām samazinājušās, un pašlaik degvielas uzpildes stacijās benzīna litru iespējams nopirkt par 17 eirocentiem lētāk nekā augusta sākumā. Iepriekšējās nedēļas laikā benzīna cena samazinājās par 4 eirocentiem litrā. Degvielas tirgotāji Neatkarīgajai uzsver, ka cenas samazinājums sekojis naftas produktu cenu samazinājumam. Tomēr naftas cenas pasaules biržās gada laikā ir sarukušas ievērojami straujāk nekā degvielas cenas uzpildes stacijās.

Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis Neatkarīgajai skaidro, ka degvielas cenu veidošanos mazumtirdzniecībā ietekmē dažādi faktori, ne tikai naftas cena biržā. Un visi šie faktori esot jāvērtē kopsakarībās. «Būtiski ir tas, ka mazumtirgotājs nevar ietekmēt vairāk nekā 90% uzpildes stacijā redzamās degvielas cenas – vairāk nekā 40% no tās veido degvielas produktu iepirkuma cenas pasaules biržās, bet gandrīz 50% ir valsts piemērotie nodokļi. Līdz ar to, ja degvielas produktu iepirkuma cenas biržās samazinās, tas ietekmē tikai daļu no mazumtirdzniecībā tirgotās degvielas pašizmaksas. Turklāt nafta un naftas produkti (t.sk. benzīns un dīzeļdegviela) biržās tiek kotēti atsevišķi, līdz ar to degvielas cenu izmaiņas mazumtirdzniecībā primāri ir saistītas nevis ar izmaiņām naftas cenās, bet naftas produktu cenās. Ilgtermiņā šo cenu dinamika ir līdzīga, taču īsākos laika periodos var būt vērojamas atšķirības, kas skaidrojamas, piemēram, ar atšķirībām dažādu produktu pieprasījumā sezonalitātes, pieejamo krājumu ietekmē u.c.,» uzsver A. Žubulis. Nozīmīgs degvielas mazumtirdzniecības cenu ietekmējošs faktors ir arī eiro valūtas kursa svārstības, un gada laikā USD/EUR valūtas kurss ir būtiski samazinājies, paaugstinot produktu pašizmaksu.

Tomēr, pat neskatoties uz to, degvielas tirgotāji Latvijā šogad ir varējuši pārdot vairāk degvielas nekā pērn. Pārdošanas apjomi novembrī, salīdzinot ar atbilstošo laika periodu pērn, ir pieauguši arī Statoil Fuel & Retail Latvia. «Tomēr jāņem vērā, ka pārdotās degvielas daudzumu kopumā ietekmē ne tikai tās cena, bet arī virkne citu faktoru, piemēram, vispārējā ekonomikas izaugsme un ar to saistītā iedzīvotāju pirktspēja, laikapstākļi un sezonalitāte, konkurences apstākļi u.c. Taču vēsturiski ir novērota tendence, ka, samazinoties degvielas cenai, iedzīvotāju aktivitāte palielinās, bet pieprasījums krītas, kad cenas pieaug,» skaidro A. Žubulis.

ViršiA valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš gan uzskata, ka pašlaik nav novērojams straujš degvielas patēriņa kāpums. «Jāņem vērā, ka ziema kopumā nav tā sezona, kad degvielas nozare sasniedz augstāko patēriņa apjomu. Tas vērojams vasarā, kad pieaug degvielas apjomi, pateicoties dažādām nozarēm, kurās darbojas sezonalitātes princips, piemēram, lauksaimniecība, ceļu būve un tamlīdzīgi,» bilda J. Riekstiņš.

Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes pārvaldes informācija liecina, ka šogad autobraucēji degvielu ir pirkuši vairāk nekā pērn. Šā gada deviņos mēnešos mazumtirdzniecībā kopumā realizēts 581,60 tūkstoši tonnu degvielas, kas ir par 34,29 tūkstošiem tonnu jeb 6% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā periodā. Par 34 790 tonnām jeb 10% palielinājies mazumtirdzniecībā realizētās dīzeļdegvielas apjoms, kā arī par 4780 tonnām jeb 13% pieaudzis realizētās autogāzes apjoms. Turpretī realizētā benzīna apjoms samazinājies par 5230 tonnām jeb 3 procentiem.

***

Viedokļi

Armands Žubulis, Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs:

– Degvielas mazumtirdzniecības cenas ietekmē arī lokālie konkurences apstākļi, kas Latvijā ir sevišķi sīvi. Tā rezultātā nereti degvielas cenas mazumtirdzniecībā samazinās arī situācijās, kad iepirkuma cenas pasaules biržās ir nemainīgas (piem., šogad šāda tendence bija novērojama dīzeļdegvielas cenās), vai arī degvielas cenas mazumtirdzniecībā pieaug lēnāk, nekā pieaug degvielas iepirkuma cenas pasaules biržās, kā tas ir noticis ar benzīna cenām šī gada pirmajā pusē.

Jānis Riekstiņš, ViršiA valdes priekšsēdētājs:

– Runājot par turpmākajām prognozēm un iespējamiem zemo cenu rekordiem, atturēšos prognozēt, kā cenas varētu mainīties 2015. gadā, jo ikviens tirgotājs Latvijā ir atkarīgs no pasaules notikumiem un cenām pasaules naftas biržās. Uzņēmēji Latvijā var reaģēt uz degvielas cenu svārstībām, bet ne tās tieši ietekmēt.