Piena mēnesī piens dārgāks

© Scanpix

Lai gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un ražotāji novembri bija pasludinājuši par piena mēnesi, aicinot patērētājus biežāk lietot uzturā piena produktus un izvēlēties vietējos ražojumus, piena produktu cenas tikai trīs gadījumos no sešpadsmit bija kļuvušas pircējiem draudzīgākas, salīdzinot ar septembri. Pārējos gadījumos cena bija kāpusi par 5 līdz 25% vai palika nemainīga. Tomēr, neskatoties uz to, pieprasījums pēc vietējiem piena produktiem pieaug.

Zemnieki nav mierā

Latvijas produkcijas izvēli veicinošās sociālās kampaņas Latvijas labums ietvaros novembris tika pasludināts par piena mēnesi – laiku, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts mainīt paradumus un starp veikalu plauktos pieejamajiem produktiem izvēlēties, kā arī uzturā vairāk lietot tieši pašmāju piena produktus. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, piesakot kampaņas novembra aktivitāti, vērsa uzmanību uz situācijas nopietnību piena nozarē: «Pirms Krievijas noteiktā embargo ES, tajā skaitā Latvijas piena produktiem, Latvijā bija augstākā piena iepirkuma cena – 30 centu. Šobrīd piena iepirkuma cena nokritusies līdz 23 centiem par kilogramu, līdz ar ko piena iepirkuma cena ir noslīdējusi zem pašizmaksas – 27 centiem. Piena pārstrādātāji turpina iepirkt pienu, taču nav skaidrības, kad un par kādu cenu produktus izdosies realizēt. Turpinās eksporta tirgu diversifikācija, nepieciešamā sertifikācija Ķīnas tirgus apguvei, tomēr tas ir ilgstošs process. Zemnieku saimniecības Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis norādīja, ka lauksaimniekiem piena iepirkuma cenas samazinājušās par 25%, un vienīgais, kas daudzus zemniekus atturējis no ganāmpulku izkaušanas, ir valsts atbalsts ciltsdarbam.

3 no 16

Piena iepirkumu cenu lejupslīdei teorētiski vajadzētu atspoguļoties arī piena produktu cenās veikalos. Salīdzinot piena, krējuma, biezpiena, kefīra, sviesta, saldā krējuma cenas viena Rīgas mikrorajona veikalos oktobrī un novembrī, Neatkarīgā secināja, ka cenas pazeminājušās tikai trīs gadījumos no sešpadsmit. Pārējos gadījumos cena kāpusi (atsevišķiem produktiem pat par 25%). Tiesa, piena produktu cenas vēl pirmskrīzes līmeni nav sasniegušas.

Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile Neatkarīgajai skaidroja, ka novembrī, kas bija pasludināts par piena mēnesi, uzņēmums daudziem produktiem (RASAS, Valmieras un Limbažu piena pienam, kefīram, sviestam, saldajam un skābajam krējumam, biezpienam un jogurtiem) deva atlaidi 15–25% apmērā no augusta cenas, un tas arī atspoguļojās veikala cenās. Piena mēnesis ir devis pozitīvus rezultātus, jo pārdošanas rezultāti novembrī bija līdzīgi kā oktobrī – pieaugums par 15 procentiem.

Tradīcijas senākas par valsti

«Piena mēnesī mēs aicinājām pircējus ikdienā aizdomāties par saviem pirkuma lēmumiem un to, kā tie ietekmē ikvienu piena nozarē strādājošo – ap 60 000 nodarbināto. Līdz šim vietējo piena produktu patēriņa īpatsvars Latvijā bija ap 70%, atsevišķās produktu kategorijās pat 50%. Manuprāt, tas ir gaužām slikts rādītājs valstij, kuras piensaimniecības tradīcijas ir senākas par pašu valsti, kurai ir pašai sava piena govju šķirne – Latvijas brūnā – un kuras iedzīvotāji pienu sauc par balto zeltu! Piena nozare spēj simtprocentīgi nodrošināt ikviena Latvijas pircēja vēlmi pēc svaigiem, kvalitatīviem un garšīgiem piena produktiem,» uzsvēra a/s Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Noris Krūzītis uzsvēra, ka sociālās kampaņas Latvijas labums ietekmē Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs jau būtiski pieaudzis pieprasījums pēc Latvijā ražotiem pārtikas produktiem. Piena produktu pārdošanas apmēri pirmajos divos kampaņas darbības mēnešos, salīdzinot ar to pašu laika periodu aizvadītajā gadā, pieaudzis par 17–20%.

Jānis BESERIS, Maxima Latvija komunikācijas vadītājs:

– Arī novembrī cenas piena produktiem veikalos ir proporcionāli pielāgotas tām izmaiņām, kuras veikuši produktu piegādātāji. Tāpat atsevišķu produktu cenas mainījušās atkarībā no tirgus situācijas, konkurences apstākļiem un izejvielu izmaksām. Cenu sarukums nav tik manāms novembrī (salīdzinot ar septembri un oktobri) pieaugošo ražošanas izejvielu dēļ (produktiem ar lielāku tauku saturu). Kā arī daļa piegādātāju jau ir pārplānojuši savus ražošanas apjomus un ir sameklējuši arī jaunus tirgus, kā rezultātā attiecīgi ir mainījies arī produktu cenas samazinājuma apjoms. Pašlaik no piegādātājiem neesam saņēmuši kādu oficiālu informāciju par būtiskām izmaiņām, kas varētu būt saistītas ar piena produktu cenām tuvākajā nākotnē.

Dace VALNERE, Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste:

– Visas piena produktu cenu izmaiņas ir saistītas ar piegādātāja iesniegto iepirkumu cenu samazinājumu vai sadārdzinājumu.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais