Nākamajā gadā gandrīz katras Latvijas ģimenes maka biezumu ietekmēs elektrības cenu kāpums, un šā iemesla dēļ inflācija solās būt nedaudz straujāka, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Tomēr elektrības cenu kāpums nebūs vienīgais, kas liks patēriņa cenu indeksam rāpties augšup. Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka 2015. gada janvārī varētu nedaudz sadārdzināties ar mājokli saistītie pakalpojumi Rīgā un Jelgavā, jo šo pilsētu lielākajiem atkritumu apsaimniekotājiem ir apstiprināti augstāki atkritumu apglabāšanas tarifi.

«Inflācijas gaidas, kas oktobrī pieauga līdz ar saņemtajiem elektroenerģijas cenu piedāvājumiem, turpināja pieaugt arī novembrī. Šādu vērtējumu nedaudz varētu būt ietekmējuši novembrī saņemtie rēķini par siltumenerģiju, kur atspoguļojas īslaicīgais cenu pieaugums, tomēr arī biežāki komersantu komentāri un reklāmas par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju varētu veidot psiholoģisku spiedienu uz cenu līmeņa novērtējumu,» uzskata D. Paula.

Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs domā, ka nākamgad izejvielu cenu dinamika, visticamāk, saglabāsies Latvijas patērētājiem labvēlīga. «Pārtikas cenām gaidāms vien pieticīgs kāpums, naftas cenas gadā vidēji gaidāmas zemākas nekā šogad,» prognozē A. Semjonovs. Arī D. Gašpuitis ir pārliecināts, ka tuvākajā laikā visaptverošs cenu kāpums pārtikai nav gaidāms.

Taču iepriekšējā mēneša laikā tieši pārtikas cenas bija tās, kas virzīja uz augšu mēneša inflāciju. Novembrī pārtikas cenas palielinājās par 0,5%, ko būtiski ietekmēja piena un piena produktu cenu pieaugums par 2,2%. Sezonālo faktoru ietekmē dārgāki kļuva dārzeņi (+4,1%) un augļi (+2,9%). Cenas pieauga cukuram, saldumiem un medum, eļļai un taukvielām, olām, maizei un graudaugu izstrādājumiem, kā arī zivīm un zivju izstrādājumiem. Cenas samazinājās gaļai un gaļas izstrādājumiem, sieram.