Pie jaunā elektrības tirgotāja ar vienu līgumu

Ja sarežģītākais darbs, proti, piemērotākā tirgotāja un tarifa plāna izvēle, ir veikts, tad atliek vēl praktiskā puse – līguma noslēgšana.

Tām mājsaimniecībām, kuras pagaidām nevēlas iesaistīties brīvajā elektrības tirgū vai arī uzskatīs, ka Latvenergo universālais pakalpojums tām ir piemērotākais, nekas nav jādara – nekur nav jāpiesakās un līgums nav jāpārslēdz. Šīs mājsaimniecības automātiski, sākot ar 1. janvāri, saņems elektrību saskaņā ar universālo pakalpojumu.

Jāievēro termiņi

Savukārt tām mājsaimniecībām, kuras gribēs mainīt elektrības tirgotāju vai izvēlēties kādu citu no Latvenergo Elektrum produktiem, jāņem vērā, ka izvēle ir jāizdara līdz 15. decembrim, lai elektrību izvēlētā tarifa ietvaros saņemtu jau no 1. janvāra. Baltcom TV gadījumā izvēle pat jāizdara līdz 10. decembrim. Turklāt jārēķinās, ka arī līgumu slēgšana var aizņemt kādu laiku, piemēram, WIN Baltic brīdina, ka klients līgumu saņems trīs dienu laikā. Tajā pašā laikā 220 Enerģija sola, ka līgumu var paspēt noslēgt pat īsi pirms 15. decembra pusnakts.

Taču, ja termiņš ir nokavēts, tas nenozīmē, ka mājsaimniecība paliks bez elektrības. Tā turpinās to saņemt arī pēc 1. janvāra saskaņā ar universālā pakalpojuma tarifu līdz brīdim, kamēr mājsaimniecība būs noslēgusi līgumu ar izvēlēto elektrības tirgotāju.

Līgumu noslēgšana – vienkārša

Lai noslēgtu jauno līgumu, nav nepieciešams informēt iepriekšējo tirgotāju par līguma pārtraukšanu. Pietiek par to paziņot izvēlētajam elektrības tirgotājam, izvēloties piemērotāko no piedāvātajiem tarifu plāniem, «Ja klients izvēlēsies jebkuru no Elektrum produktiem (Elektrum Klasiskais, Elektrum Ekonomiskais, Elektrum Izdevīgais 200+, Elektrum Izdevīgais 600+, Elektrum Dinamiskais), viņam līdz 15. decembrim ir jāapstiprina sava izvēle vai nu portālā elatvenergo.lv vai zvanot pa Latvenergo bezmaksas klientu apkalpošanas tālruni 80200400,» Neatkarīgajai skaidroja Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Arī Baltcom piedāvā plašas pieteikšanās iespējas – gan klātienē, gan pa tālruni, gan internetā. «Līguma parakstīšana notiek vienkārši – Baltcom nosūta līgumu uz norādīto adresi vai epasta adresi, klientam tā ir jāparaksta un jāaizsūta uz Baltcom. Vai arī iedzīvotājs var atnākt uz kādu no astoņiem Baltcom klientu apkalpošanas centriem un tur noslēgt līgumu. Savukārt, lai apvienotu vairāku personas īpašumu elektroenerģijas patēriņu un tādējādi saņemtu izdevīgāku tarifu, īpašniekam jānoslēdz līgums ar Baltcom par katru objektu atsevišķi. Baltcom automātiski (pēc personas datiem) apvienos šo skaitītāju patēriņu un piemēros attiecīgo tarifu,» skaidroja Baltcom TV sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tauriņa.

Tie, kuriem ir pieeja internetam, var izvēlēties arī kādu no 220 Enerģija piedāvājumiem, jo uzņēmums līgumu slēdz un rēķinu apmaksu pieņem elektroniskā vidē. «Līgumu slēgšana ir ļoti vienkārša, un līgumu ar 220 Enerģija lietotājs var noslēgt, kaut dīvānā sēžot! Vajadzīgs tikai internets un ibankas pieeja. Jāizvēlas sev piemērotākais cenu plāns, izmantojot internetbanku, jāautorizējas 220 Enerģijas sistēmā un jāseko trīs vienkāršiem soļiem. Līgums tiek parakstīts elektroniski, un lietotājs to saņems epastā dažu minūšu laikā,» sacīja SIA 220 Enerģija mārketinga vadītāja Madara Jurgelāne.

Atbalsts daudzbērnu un maznodrošinātām ģimenēm

Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanos no 1. janvāra trūcīgās un maznodrošinātās personas, kā arī daudzbērnu ģimenes varēs saņemt aizsargātā lietotāja pakalpojumu un norēķināties par elektroenerģiju pēc atvieglotiem nosacījumiem. Trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes katru mēnesi par pirmajām 100 patērētajām kilovatstundām varēs norēķināties pēc līdzšinējā starta tarifa, par pārējām – atbilstoši savam izvēlētajam Elektrum produktam. Savukārt daudzbērnu ģimenes katru mēnesi pēc līdzšinējā starta tarifa varēs norēķināties par 300 patērētajām kilovatstundām.

Atbalstu varēs attiecināt uz jebkuru Latvenergo līgumu. Atbalstu varēs saņemt arī tad, ja ģimene par elektroenerģiju norēķinās ar namu apsaimniekotāju vai dzīvokļa izīrētāju. Šajā gadījumā klientam būs jānorāda līguma numurs, uz kuru atbalstu nepieciešams attiecināt.

Lai saņemtu atbalstu, trūcīgajiem un maznodrošinātājiem, noformējot statusu savas pašvaldības sociālajā dienestā, jāpaziņo Latvenergo līguma numurs, uz kuru atbalsts attiecināms, bet atbalsta saņemšanai nav atsevišķi jāpiesakās, uzsvēra S. Vējiņa. Informāciju par trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, kam atbalsts piešķirams, Latvenergo saņems no sociālajiem dienestiem. Atbalsts tiks piešķirts nākamajā mēnesī pēc statusa noformēšanas. Piemēram, visas mājsaimniecības, kam trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statuss bijis decembrī, saņems atbalstu jau no janvāra.

Savukārt daudzbērnu ģimenēm atbalsta saņemšanai būs jāpiesakās, no 1. janvāra aizpildot pieteikumu portālā elatvenergo.lv vai Latvenergo klientu apkalpošanas centros.

VIEDOKLIS

Elektrības cena varētu samazināties

Rolands Irklis, SPRK padomes loceklis:

– A/s Sadales tīkls jau šobrīd ir publiski paudusi, ka 2015. gadā tarifus neplāno pārskatīt. «Sagaidāmās sadales pakalpojumu tarifu izmaiņas ir atkarīgas no vairākiem faktoriem, piemēram, pārvades un sadales sistēmu operatoru politikas, operatoru darbības finansiālajiem rādītājiem, elektroenerģijas patēriņa. Arī obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) apmērs ir atkarīgs no reālās atbalstāmo elektroenerģijas ražotāju izstrādes, proti, cik elektroenerģijas ir saražots atbalstāmajās koģenerācijas stacijās un stacijās, kur elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus.

Regulators vienreiz gadā pārbauda publiskā tirgotāja iesniegtos aprēķinus un OIK no 1. aprīļa. Šogad OIK apmēra ierobežošanai valsts budžetā bija paredzēta dotācija, tādēļ OIK saglabājās gandrīz nemainīgs, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ja valdības apņemšanās ierobežot OIK pieaugumu tiks pildīta un budžetā nepieciešamie līdzekļi to mazināšanai tiks nodrošināti, tad OIK arī turpmākajos gados nepieaugs.

Izveidojot starpsavienojumus ar Skandināvijas valstīm un kaimiņvalstīm, var prognozēt, ka elektrības cenas Baltijā un Skandināvijā izlīdzināsies, kā rezultātā Latvijā un Lietuvā elektrības cenas varētu samazināties, tuvinoties tām Skandināvijas cenu zonām, ar kurām būs savienojums. Konkrētās stundu cenas būs atkarīgas no laika apstākļiem, ražošanas jaudu pieejamības, ūdens daudzuma hidrostaciju rezervātos, starpvalstu līniju ieplānotajiem remontu grafikiem un pieprasījuma. Pēdējos gados Zviedrijas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena ir bijusi ievērojami zemāka par Latvijas un Lietuvas cenu – pēdējā gada laikā par aptuveni 17 EUR/MWh jeb gandrīz par 35% zemāka. Vienlaikus jāņem vērā, ka maksu par elektroenerģiju veido ne tikai elektrības cena, bet arī maksa par sadales pakalpojumu un OIK.