Spiridonovs: Neviens bez elektrības pēc 1.janvāra nepaliks
Lai jau ar 1. janvāri elektrību saņemtu par iespējami izdevīgāko tarifu, mājsaimniecībām tuvāko piecu līdz desmit dienu laikā jāveic piemērotākā elektrības tirgotāja un tarifa izvēle. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā mājsaimniecībām būtu jārīkojas brīvā elektrības tirgus apstākļos un kādi zemūdens akmeņi iespējami tirgotāju piedāvājumos.
– Vai, jūsuprāt, mājsaimniecībām ir pietiekama informācija par to, kā notiks pāreja uz brīvo elektrības tirgu un kā tām ir jārīkojas? Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka informācija patērētājiem tikusi sniegta novēloti.
– Par informācijas daudzumu sūdzēties nevajadzētu, jo mājsaimniecības informāciju par tirgus atvēršanu saņem jau otru reizi. Pirmo reizi tas notika pērn, kad Latvija gatavojās atvērt šo tirgu no 1. aprīļa un Latvenergo jau bija paspējis izsūtīt informatīvos bukletus. Brīvā tirgus atvēršanu atlika līdz 2015. gada 1. janvārim. Šobrīd par brīvo elektrības tirgu tiek stāstīts dažādās reklāmās, Latvenergo ir izsūtījis piedāvājumu katrai konkrētai mājsaimniecībai, notiek reģionālie pasākumi, informatīvās dienas un citi pasākumi. Tas, kāpēc cilvēki saka, ka nav neko sapratuši, ir tāpēc, ka elektrības tirgus ir visai sarežģīts. Taču neatkarīgi no tā, vai mājsaimniecība ir iedziļinājusies visās brīva tirgus niansēs un ir gatava izdarīt izvēli, vai pagaidām vēl nogaida, neviens bez elektrības 1. janvārī nepaliks. Tāpēc nav jāuztraucas, ka, tuvojoties 15. decembrim, izvēle vēl nav izdarīta. Neko nokavēt nevar. Ja izvēle nebūs izdarīta, elektrību piegādās esošais elektrības tirgotājs universālā pakalpojuma ietvaros līdz brīdim, kamēr mājsaimniecība gribēs iesaistīties tirgotāja un tarifu plāna izvēlē.
– Vai izvēli starp elektrības tirgotāju piedāvājumiem var salīdzināt ar piemērotākā mobilo sakaru operatora izraudzīšanos?
– Tas ir ļoti labs piemērs, jo mums ir ne tika trīs mobilo sakaru operatori, bet ir arī virtuālie operatori, piemēram, Amigo, un katram mobilo sakaru operatoram ir vairāki tarifu plāni. Tomēr, neskatoties uz to, cilvēki prot salīdzināt dažādos piedāvājumus un izdarīt izvēli. Dažādo mobilo sakaru operatoru piedāvājumu salīdzināšana, protams, prasa laiku, tāpat kā elektrības tirgotāju piedāvājumu analīze.
– Atšķirībā no mobilo sakaru tarifu plāniem, kur cena ir fiksēta, elektrības tirgū ir iespējams izvēlēties arī biržas jeb mainīgās cenas tarifus, kas mājsaimniecībām ir visneskaidrākie.
– Biržas tarifs ir kā spēle, jo neviens droši nevar apgalvot, kāda būs elektrības cena biržā nākamajos mēnešos vai pēc gada. Tieši tāpēc uz biržas tarifu ir vērts skatīties tām mājsaimniecībām, kurām ir liels elektrības patēriņš un kurām ir pietiekami stabili un augsti ienākumi, lai gadījumā, ja biržas cena strauji kāpj, mājsaimniecības neciestu zaudējumus.
– Atsevišķi elektrības tirgotāji aicina izvēlēties biržas tarifu, uzsverot, ka pēc diviem gadiem elektrības cena samazināsies un tāpēc tie, kas būs noslēguši līgumu uz diviem gadiem, zaudēs. Cik pamatoti ir šādi apsvērumi?
– Tiesa, elektrības cenai biržā ir tendence samazināties. Tomēr mājsaimniecībām vismaz sākotnēji vajadzētu paskatīties, kā mainās elektrības cenas biržā, izanalizēt, kuros mēnešos mājsaimniecībai ir lielāks elektroenerģijas patēriņš, kuros – mazāks, un tad izlemt, vai izvēlēties kādu no biržas tarifiem. Biržas produkts ir ļoti interesants, un noteikti būs mājsaimniecības, kuras to būs izvēlējušās. Savukārt ar tirgotāju ieteikumiem ir jābūt uzmanīgiem, jo, protams, katrs uzņēmums pirmām kārtām rūpēsies par savu peļņu. Neatkarīgi no tā, ar kuru tirgotāju mājsaimniecība izvēlēsies slēgt līgumu, tas noteikti ir rūpīgi jāizlasa, pievēršot uzmanību tam, kas notiek tad, ja elektrības cena tirgū palielinās vai samazinās.
– Vai tiešām līgumos ir punkti, kas paredz, ka pat fiksētas likmes gadījumā elektrības cena var kāpt, ja tirgū cena palielinās?
– Tas, ko es iesaku, ir rūpīgi pārbaudīt, kādi nosacījumi ir ietverti līgumā, un tad varēs atbildēt, cik tālredzīgi ir slēgt līgumu uz diviem gadiem. Normālā civiltiesiskā darījumā nav tikai vienai pusei, piemēram, kompānijai, tiesības uz atlīdzību, ja cena mainās. Arī klientiem ir jābūt iespējai uz tādu pašu atlīdzību, ja situācija tirgū mainās.
– Ja elektrības cena nākotnē varētu samazināties, piemēram, jaudīgāku starpsavienojumu dēļ, kāpēc brīvais tirgus ir jāatver tagad, nevis vēlāk, kad reāli būtu pieejama lētāka elektrība?
– Šeit ir jānodala divas lietas, proti, elektrības sadārdzināšanās un brīvais elektrības tirgus. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pēdējo reizi elektrības tarifus mājsaimniecībām apstiprināja 2011. gadā. Tā kā strauji palielinājās OIK (šobrīd tas ir pat divas reizes augstāks nekā 2011. gadā), tad normālā gadījumā arī tarifi būtu jāpaaugstina. Tas netika darīts, un iedzīvotāji joprojām maksā pēc 2011. gada tarifiem. Taču, ja tarifi būtu paaugstināti, tad pieaugums, atverot elektrības tirgu mājsaimniecībām, nebūtu tik liels. Īstenībā, iespējams, pat iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt lētāku elektrību salīdzinājumā ar aktuālo fiksēto tarifu. Šā brīža problēma nav tirgus atvēršana, bet gan iesaldētie tarifi mājsaimniecībām, kas neļāva veidot pārdomātu sistēmu.
– Vai tarifu iesaldēšana notika eiro ieviešanas dēļ, lai inflāciju varētu noturēt grožos?
– 2011. gadā Latvija pamazām sākām atgūties no krīzes un elektrības cenu iesaldēšana bija viens no faktoriem, kas to veicināja. Tajā pašā laikā pietiekami skaidri netika definēts, cik ilgi tarifu iesaldēšana turpināsies un kad būtu jāatgriežas pie šā jautājuma. Tagad tā ir problēma, ar kuru saskaramies. Tāpēc šobrīd ir gandrīz neiespējami izskaidrot sabiedrībai, ka tirgus atvēršana nav tas, kas izraisa cenu kāpumu.
– Jūs minējāt OIK pieaugumu divas reizes, vai ir iespējams panākt, ka šī komponente samazinās?
– Uzskatu, ka OIK sistēma ir jāmaina, un varu teikt, ka tas jau tiek darīts. EM mērķis ir panākt, lai tā paliek vismaz esošajā līmenī un nepieaug. Tā kā OIK ir tendence palielināties, tad situācijā, ja nekas netiks darīts, tā turpinās kāpt.
Savukārt iespējamā TEC subsīdiju pārskatīšana ir jāvērtē ļoti piesardzīgi, jo jautājumu par atbalsta shēmām Latvijā ar EK saskaņojam jau gadu un papildu izmaiņas var aizkavēt šo procesu.
– Aptuveni divas trešdaļas no elektrības gala cenas veido izmaksas, ko tirgotājs nevar ietekmēt – tas ir OIK, tīkla tarifs, PVN. Arī pašai elektrībai ir sava cena. Vienīgais, ar ko tirgotājs var operēt, ir tirdzniecības uzcenojums, kas, pēc Neatkarīgās aplēsēm, ir aptuveni trīs četri procenti. Vai tas, jūsuprāt, ir adekvāts uzcenojums?
– Elektrības tirgotājkompānijas, protams, piemēro tirdzniecības uzcenojumu. Taču to ierobežo konkurence. Ja kāds tirgotājs uzliks 10% vai 20% uzcenojumu, tad tā piedāvājums kļūs nekonkurētspējīgs. Pat Latvenergo, kas atrodas ļoti labā situācijā, jo šim uzņēmumam ir daudz esošo klientu, nevar atļauties bezgalīgi paaugstināt tirdzniecības uzcenojumu. Tā ir konkurences būtība.
– Taču, neskatoties uz konkurenci elektrības tirgū, mājsaimniecībām jārēķinās ar ievērojamu elektrības cenu pieaugumu pēc 1. janvāra.
– Protams, visa šā gada laikā ir dzirdēti un redzēti dažādi aprēķini par elektrības sadārdzināšanos pēc 1. janvāra, un parasti ir spekulācijas, ka cenas kāps no 10% pat līdz 47%, taču parasti tiek aizmirsts, ka 100 000 mājsaimniecību vispār neskars elektrības cenu kāpums – tās ir trūcīgas, maznodrošinātas un daudzbērnu ģimenes. Tāpēc korekti būtu, ja, rēķinot elektrības cenu izmaiņas, tas tiktu ņemts vērā.
– Kāpēc atbalsts daudzbērnu ģimenēm un maznodrošinātajiem tiks sniegts tikai tādā gadījumā, ja tie ir Latvenergo klienti? Vai tā nav sava veida diskriminācija?
– Ja valsts piešķir šāda veida atbalstu, tad valstij pašai ir tiesības izvēlēties, kādā veidā tas tiek realizēts. No vienas puses, vienkāršāk būtu piešķirt naudu šīm ģimenēm, taču nav noslēpums, ka ne vienmēr nauda tiek izlietota paredzētajam mērķim. Taču cilvēkus tajā vainot nedrīkst, jo, ja ir jāizšķiras starp elektrības vai apkures rēķinu apmaksu un ēšanu vai bērnu skološanu, tad, protams, katrs izvēlas savas prioritātes. Tāpēc valsts nolēma atbalstu sniegt subsidētas elektrības veidā. Šī iespēja caur Latvenergo tiks piedāvāta vienu gadu – pēc tam būs konkurss.
– Neskatoties uz iespēju katram izvēlēties piemērotāko elektrības tirgotāju un tarifu plānu, LETA diskusijā, kurā piedalījāties arī jūs, tika secināts, ka visvairāk tiks izmantots universālais pakalpojums. Tātad, visticamāk, cilvēki neizvēlēsies neko. Vai tas nozīmē, ka sabiedrība ir tik ļoti inerta?
– Visticamāk, mājsaimniecības sākotnēji tiešām nedarīs neko, bet ģimenes tajā nevar vainot, jo cilvēki ir ļoti noguruši no izmaiņām. Pirms gada bija eiro ieviešana, kas prasīja pieņemt jaunu situāciju. Bet, kā jau es teicu, par elektrības tirgus atvēršanu satraukties nevajag – neviens bez elektrības nepaliks.
– Kā ar elektrības tirgošanu cer pelnīt uzņēmumi, kuri paši elektrību neražo?
– Uzņēmumi elektrību pirks no biržas un savu biznesa modeli ir uzbūvējuši uz biržas cenu svārstībām. Par to, ka elektrību tirgo arī tādi uzņēmumi, kuri nav ražotāji, nav jāuztraucas, jo arī pārtikas veikali taču nepārdod savu izaudzēto vai saražoto. Līdzīgi arī virtuālajam mobilajam sakaru operatoram nepieder savs tīkls. Tāpat ir ar elektrības tirgu. Sadales tīkls pārvalda tīklu sistēmu, birža – elektrību, un tad ir jautājums tikai par katra tirgotāja izmaksām. Tiem, kuri ar elektrības patērētāju var vienoties veikt visas darbības elektroniski, izmaksas ir zemākas nekā tiem uzņēmumiem, kuri uztur klientu apkalpošanas centrus. Latvenergo ir daudz klientu, un, no vienas puses, tas ir labi, no otras – to apkalpošana prasa lielus izdevumus.
– Kas notiks ar elektrības piegādi mājsaimniecībām, ja kāds elektrības tirgotājs bankrotēs. Vai to klienti paliks bez elektrības?
– Arī šādā gadījumā cilvēki bez elektrības nepaliks. Viņi saņems tā saukto pēdējo garantēto piegādi, un Sadales tīkls, kas ir sistēmas operators, turpinās piegādāt elektrību līdz brīdim, kamēr klients izvēlēsies jaunu elektrības tirgotāju. Šī norma ir iestrādāta likumā, lai tirgotāja problēmu dēļ neciestu patērētājs.
– Cik droši, uzticami un caurspīdīgi ir uzņēmumi, kas gatavojas tirgot elektrību mājsaimniecībām. Vai ir zināms, kam tie pieder?
– Tieši šādā veidā par uzņēmumu īpašniekiem neesam veikuši analīzi. Iespējams, tas būtu interesanti. Šobrīd uzņēmumi elektrības tirdzniecībai reģistrējas un iesniedz dokumentus noteiktā kārtībā.
– Vai atļauja tirgot elektrību tiek dota neatkarīgi no tā, vai uzņēmums kādreiz ir vai nav nodarbojies ar kaut ko līdzīgu?
– Šajā gadījumā nav jābūt absolūti unikālai pieredzei elektrības tirgū, jo infrastruktūra uzņēmumam nav jāuztur un arī nav jārisina tehniskas problēmas, ja tādas rodas, piemēram, līniju bojājumu dēļ. Par to atbild Sadales tīkls.
– Izklausās salīdzinoši vienkārši, taču kāpēc tad mājsaimniecību elektrības tirgū nestartē visi tie uzņēmumi, kas jau pārdod elektrību uzņēmumiem?
– Pirmkārt, tas notiek ekonomisku apsvērumu dēļ, jo viens uzņēmums patērē tikpat daudz elektroenerģijas, cik daudzas mājsaimniecības kopā. Apkalpot vienu uzņēmumu ir lētāk nekā krietnu pulciņu mājsaimniecību. Otrkārt, iespējams, daļa elektrības tirgotāju pagaidām vēl nogaida, jo atceras, ka divas reizes Latvija jau ir atlikusi brīvā elektrības tirgus ieviešanu mājsaimniecību sektorā. Lielās elektrības kompānijas, piemēram, Enefit, ir norādījušas uz vairākām lietām, kas būtu jāmaina likumdošanas līmenī, un, iespējams, tās gaida, vai šīs izmaiņas tiks realizētas. Drīz būs grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kur būs iekļauta arī viena no Enefit aktualizētām problēmām.