Bankas aizver filiāles un grib iznīdēt skaidru naudu

Ilze Šteinfelde schedule20.jan 2015

Aizbildinoties ar klientu trūkumu un bezskaidras naudas popularitātes pieaugumu, bankas sašaurina klientu apkalpošanu klātienē.

Latvijā vēl pērn bija 324 banku filiāles un norēķinu grupas, kurās klienti varēja samaksāt rēķinus, saņemt aizdevumus, apmainīt valūtu un veikt citus darījumus. Taču 6. februārī SEB banka aizvērs 10 filiāles, savukārt DNB banka, sākot ar 23. februāri, Cēsu, Valmieras un Jēkabpils filiāles pārveidos par finanšu konsultāciju vietu un tajās vairs nebūs iespējams veikt skaidras naudas operācijas pie kases. Ar laiku šādi pārveidos visas DNB filiāles.

Tajā pašā laikā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 79 gadiem neizmanto internetbanku, 11% nav nevienas norēķinu kartes un 9% nav arī rēķina bankā. Šiem cilvēkiem bezskaidras naudas norēķini nav pieejami.

Trūkst apmeklētības

SEB bankas dati liecina, ka šobrīd 99% norēķinu notiek internetbankā un citos elektroniskajos kanālos un tikai 1% norēķinu veic filiālēs. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apmeklētāju skaits filiālēs ir samazinājies vidēji par 35–40%. Vienlaikus par 27% pieaudzis klientu centrā saņemto zvanu skaits un par 15% pieaudzis elektroniskajos kanālos saņemto e-pastu un jautājumu skaits, Neatkarīgajai skaidroja SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone. Valkā, Limbažos, Gulbenē, Balvos, Krāslavā, Preiļos, Tukumā, Aizkrauklē, Salaspilī, Jūrmalā, kur pēc 6. februāra vairs nedarbosies SEB filiāles, arī turpmāk klientiem būs pieejami bankomāti skaidras naudas darījumu veikšanai un internetbankas terminālis.

DNB savam lēmumam skaidras naudas darījumus filiālēs pakāpeniski aizvietot ar attālinātiem pakalpojumiem esot gatavojušies jau vairāk nekā gadu. «Klientus esam apmācījuši attālinātu pakalpojumu izmantošanā un ar gandarījumu redzam, ka mūsu klienti aktīvi izmanto šīs iespējas. Šajā laikā arī praktiski visi bankas darbinieki, kas līdz šim strādāja ar skaidru naudu, ir apguvuši jaunas prasmes un paaugstinājuši kvalifikāciju, un ir gatavi turpināt darbu, sniedzot klientiem finanšu pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību,» Neatkarīgajai uzsvēra DNB bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa.

Swedbank sola, ka klientu apkalpošanas vietu skaits šogad salīdzinājumā ar 2014. gadu būtiski nemainīsies. Taču arī Swedbank savulaik ir aizvērusi vairākas savas filiāles, piemēram, pērn filiāli Sakta Rīgā, Spīķeri Liepājā un citas.

Swedbank ārējās komunikācijas vadītāja Vineta Savicka skaidroja, ka Swedbank filiāles ir kļuvušas par vietu, kurās cilvēki vairāk konsultējas par dažādiem jautājumiem, kas prasa lielāku iedziļināšanos un piemērotāko risinājumu meklēšanu, savukārt skaidras naudas darījumus pamazām aizstāj bezskaidras naudas norēķini. «Šobrīd klientu plūsma filiālēs ir samazinājusies divas reizes un pēdējo gadu laikā četras reizes samazinājies to klientu skaits, kuri filiālēs lūdz veikt naudas transakciju. Jau 99,5% bezskaidras naudas maksājumu veikti internetbankā un 99,2% skaidras naudas darījumu – bankomātos. Savukārt tiem, kuriem interneta lietošana dažādu apstākļu dēļ ir apgrūtināta, ir pieejama telefonbanka jeb konsultāciju centrs,» sacīja V. Savicka.

Arī Eiropā likvidācija

Banku filiāļu likvidācijas tendence vērojama visā Eiropas Savienībā (ES), jo 2013. gada laikā banku filiāļu skaits ES samazinājās gandrīz par 19 000. Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, kuru ir satraukusi vienīgās bankas filiāles likvidācija Valkā, atzīst, ka tendence komercbankām samazināt darba apjomu ārpus lielajām pilsētām ir arī citās valstīs, ne tikai Latvijā. «Tomēr citās valstīs ir alternatīvas – vai nu federālo zemju bankas, vai attīstības bankas, kur ir iesaistītas pašvaldības un valsts, bet Latvija pašlaik šo alternatīvu ir pilnībā iznīcinājusi,» sacīja V. A. Krauklis, norādot uz nesaprātīgu valsts politiku, atsakoties no Hipotēku bankas komercdaļas, kā arī necīnoties par to, ka banka Citadele varētu palikt valsts īpašumā.

«Tas, ka SEB banka slēdz vairākas filiāles, kuras strādā ar peļņu, kas akcionāriem neliekas pietiekama, varēja notikt tikai tādēļ, ka faktiski banku sektorā ir palikusi minimāla konkurence. Protams, jāsaprot, ka akcionārus, īpaši tos, kuri atrodas citās zemēs, interesē tikai un vienīgi peļņa. Zinot Latvijas demogrāfisko situāciju, ja nebūs vairākas bankas, kuru akcionāri ir pašvaldības vai valsts, ar galveno mērķi – teritorijas attīstību un pakalpojumu pieejamību, nevis peļņu –, nākotnē šī situācija var kļūt vēl sliktāka,» brīdināja V. A. Krauklis.

Bankas nodarbina mazāk

Latvijas Komercbanku asociācijas rīcībā esošā informācija liecina, ka 2013. gadā banka nodarbināja vidēji 9845 strādājošos, bet 2008. gadā – 14 381 darbinieku. Lēmums par izmaiņām SEB bankas filiāļu tīklā arī skars daļu darbinieku, pēc uzņēmuma aplēsēm – apmēram 80 darbiniekus. Aptuveni trešajai daļai darbinieku izteikts piedāvājums ieņemt citu pozīciju kādā citā filiālē vai bankas centrālajā birojā. Visiem darbiniekiem, ar kuriem tiks pārtrauktas darba attiecības, izmaksās visas likumdošanā noteiktās kompensācijas. Turklāt banka sola, ka to apjoms pārsniegs likumdošanā noteiktos limitus. Papildus tam SEB nodrošinās speciālistu atbalstu, kas palīdzēs darbiniekiem noteikt savus turpmākos mērķus, pārskatīt savu CV un sagatavoties darba pārrunām, lai pēc iespējas ātrāk varētu turpināt karjeru, stāstīja K. Martinsone.

Banku filiāļu un norēķinu grupu skaits Latvijā

2012. gada 30. jūnijs 438

2012. gada 31. decembris 406

2013. gada 30. jūnijs 371

2013. gada 31. decembris 342

2014. gada 30. jūnijs 324

Avots: LKA

Bankomātu skaits Latvijā

2004. gads 875

2005. gads 878

2006. gads 957

2007. gads 1143