Latvijas radio briest neapmierinātība
Latvijas radio darbinieki aicina rīkot atkārtotu konkursu valdes priekšsēdētāja amatam, šoreiz nodrošinot tā norises caurspīdīgumu un atklātumu, piemēram, rīkojot pēdējās kārtas kandidātu publisku diskusiju un laikus iepazīstinot sabiedrību ar viņu vīzijām par Latvijas radio nākotni. Šo ieceri atbalsta arī Latvijas žurnālistu savienība.
Īsi pirms Ziemassvētkiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) apstiprināja jaunu, paplašinātu valsts SIA Latvijas radio valdi. Par tās priekšsēdētāju iecelts sociologs, pētījumu aģentūras Factum Group vadītājs Aldis Pauliņš, par valdes locekli programmu attīstības jautājumos – bijusī BNS Latvija vadītāja Sigita Kirilka, par valdes locekli nodrošinājuma jautājumos – Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvis Uldis Lavrinovičs. Pašreizējais Latvijas radio vadītājs Jānis Siksnis, kurš arī kandidēja uz valdes priekšsēdētāja amatu, konkursā zaudējis un šajā amatā varēs strādāt vairs tikai līdz 16. janvārim, tas ir, līdz brīdim, kad amatos stāsies jaunā valde. Taču Latvijas radio darbinieki, atklātā vēstulē paužot bažas par izveidojušos situāciju, cer, ka tiks rīkots jauns – atklāts un caurspīdīgs – konkurss uz Latvijas radio priekšsēdētāja amatu.
Pēc viņu domām, Latvijas radio valdes priekšsēdētāja izvēles process bijis necaurspīdīgs un nedemokrātisks. «Iegūstot papildu informāciju par konkursa norisi, kā arī uzzinot jaunās Latvijas radio valdes turpmākās darbības redzējumu, pareizāk, tā trūkumu, šobrīd jo stiprākas kļūst aizdomas, ka NEPLP deklarētais mērķis – atrast iespējami spēcīgāko Latvijas radio vadību – nav sasniegts,» teikts Latvijas radio darbinieku atklātajā vēstulē. Konkursa trešajā kārtā Aldis Pauliņš tika izvirzīts kā viens no diviem pretendentiem Latvijas radio valdes locekļa amatam programmu attīstības jautājumos, taču šajā konkursā ar NEPLP locekļu balsu vairākumu piekāpās Sigitai Kirilkai. Valdes priekšsēdētāja amatam šajā stadijā tika izvirzīti divi citi kandidāti – Jānis Siksnis un Vita Tērauda. Tikai pēc tam, kad NEPLP nespēja apstiprināt amatā nevienu no šiem kandidātiem, uz papildu kārtu tika izvirzīts Aldis Pauliņš, kurš tad arī guvis vienbalsīgu NEPLP atbalstu.
Latvijas radio žurnālists Ivo Leitāns Neatkarīgajai uzsvēra, ka Latvijas radio darbinieki tic, ka viņu vērtējums un ieteikums tiks uzklausīts. «Savādāk jau nebija jēgas rakstīt šādu vēstuli,» sacīja I. Leitāns. Tā kā šo vēstuli ir parakstījuši 160 darbinieki no dažādām Latvijas radio nodaļām, tas liecina, ka problēma nav dažu cilvēku neapmierinātībā ar jauno valdi, bet gan vērā ņemams arguments.
«Mēs iestājamies par caurspīdīgu un demokrātisku konkursu uz Latvijas radio valdes priekšsēdētāja amatu. Ja jau tiek solīts, ka nākamreiz tiks rīkotas pēdējās kārtas kandidātu publiskas diskusijas, kāpēc šī iecere ir jāatliek. Šobrīd ir visas iespējas to īstenot un Latvijas radio vadītāju izvēlēties caurspīdīgā konkursā,» sacīja I. Leitāns. Pēc viņa teiktā, pat fakts, ka jaunajai valdei jāsāk strādāt jau pēc astoņām dienām, nav šķērslis, lai organizētu atkārtotu konkursu. «Iespējama situācija, ka valde īsu laiku darbojas, piemēram, divu cilvēku sastāvā vai ar prokūristu. Šādi precedenti Latvijā jau ir bijuši,» atcerējās I. Leitāns.
Viņš arī noraida izskanējušos pieļāvumus, ka Latvijas radio darbinieki ir neapmierināti tikai tāpēc, ka par valdes priekšsēdētāju nav iecelts J. Siksnis. «Tā kā viņš ir aizsācis daudz jaunu ideju un ieceru, protams, būtu žēl, ja tās neturpinātos. Taču mūsu lielākā vēlme ir panākt, lai tiktu organizēts jauns – atklāts, caurspīdīgs un demokrātisks – konkurss Latvijas radio valdes priekšsēdētāja amatam,» vēlreiz uzsvēra I. Leitāns.
Savukārt NEPLP vakar izplatītajā paziņojumā teikts, ka Latvijas radio valde izraudzīta atklātā konkursā, tā rezultāti atbilst likumam un konkursa nolikumam. NEPLP nepiekrīt arī publiskajā telpā izskanējušajam apgalvojumam, ka Latvijas radio valdes konkurss esot rīkots steigā un slepus. Par katru konkursa soli NEPLP informējusi sabiedrību. Ņemot vērā, ka jaunā valde amatos stājas 16. janvārī un tā vēl nav sevi pierādījusi darbībā, NEPLP nesaskata nedz tiesisku, nedz racionālu pamatu atcelt konkursa rezultātus. «Tieši otrādi, tas būtu bezprecedenta prettiesisks solis. NEPLP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas ir atbildīga par sabiedrisko mediju attīstību, ieskaitot to valžu iecelšanu. Savus lēmumus NEPLP pieņem, balsojot atbilstoši katra padomes locekļa izpratnei par sabiedrības interesēm un sabiedrisko mediju attīstības vajadzībām, lēmumu pieņemšanā ņemot vērā tā padomes locekļa viedokli, kurš ir atbildīgais par attiecīgo jomu,» norādīja NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.