Jaunajā gadā vairāk automašīnu un jaunu braucēju

Jaunais gads autovadītājiem atnācis ne tika ar lētāku degvielu, bet arī ar vairāk jauniem autovadītājiem un spēkratiem uz ceļiem.

Dāmām – priekšroka

Pērn vadītāja apliecību ieguva 21 226 jaunie autobraucēji, no kuriem 54 procenti jeb 11 602 ir dāmas, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošā informācija. Šāda tendence, kad jaunas autovadītāju apliecības vairāk iegūst daiļais dzimums, vērojama jau vismaz četrus gadus. Tajā pašā laikā gadu gadiem Latvijā ir aktīvo vadītāju – vīriešu – pārsvars. Šobrīd auto vadīšanas tiesības Latvijā ir 844 707 cilvēkiem, no kuriem 58% ir vīrieši. Arī nepieciešamību iegūt jaunu kategoriju vīrieši novērtē augstāk nekā daiļais dzimums. Pērn jaunu kategoriju ieguva 55 381 vīrietis un tikai 12 634 sievietes. Vispopulārākā, protams, pērn bija B kategorija, tas ir, atļauja vadīt mehānisko transportlīdzekli, kura pilna masa nepārsniedz 3500 kilogramu un kurš ir konstruēts un paredzēts ne vairāk kā astoņu pasažieru pārvadāšanai, neskaitot vadītāju.

Benzīnu aizstāj ar gāzi vai elektrību

Pērn CSDD pirmā reģistrācija tika veikta 63 tūkstošiem vieglo automašīnu. Tas ir par 20 000 jeb 45% vairāk nekā 2011. gadā. Tiesa, lielākoties tie bija lietoti auto.

Jauno automašīnu tirgotāji pagaidām uz tirgus attīstību raugās visai piesardzīgi, lēšot, ka pieaugums šogad varētu būt vien pāris procentu apmērā. Pērn pirmo reizi reģistrētas arī 8968 kravas mašīnas, 430 autobusu, 1479 laivas un kuģi.

Populārākie Latvijā ir ar dīzeļdegvielu darbināmi spēkrati, tādi, pēc CSDD rīcībā esošām ziņām, Latvijā pašlaik ir vairāk nekā 386 tūkstoši, tajā skaitā 305 tūkstoši – vieglās automašīnas. Latvijā ir arī 53 953 auto (kravas, vieglie, autobusi), kas darbināmi ar gāzi vai gāzes& benzīna, gāzes&dīzeļa dzinēju. Salīdzinot ar 2009. gadu, šādu automašīnu skaits ir pieaudzis teju divtik.

Latvijā pamazām ienāk arī elektromobiļi. Šobrīd Latvijā ir reģistrētas 194 vieglās un kravas automašīnas, kuras darbina elektrība, un četras automašīnas, kuras darbina elektrības un benzīna dzinējs. Pirmie divi elektromobiļi Latvijā ienāca 2011. gadā, bet pērn pa Latvijas ceļiem sāka ripot 179 šādi spēkrati. Arī auto nomas un līzinga uzņēmums Sixt papildinājis savu autoparku ar pieciem jauniem elektroauto ekonomiskajiem Volkswagen e-UP un premium klases BMW i3.

«Papildinot Sixt autoparku ar elektroauto, mēs speram soli tuvāk dabai un esam pārliecināti, ka arī mūsu klienti novērtēs iespēju pārvietoties dabai draudzīgā veidā. Turklāt tā ir arī ļoti praktiska alternatīva ierastajiem auto pilsētas satiksmē, kur jāveic nelieli attālumi un nepieciešams kompakts transportlīdzeklis. Turklāt vispatīkamākā nianse noteikti ir tā, ka elektroauto nav nepieciešama degviela, bet pietiek vien ar uzlādi no elektrotīkla. Tāpēc aicinām ikvienu jau šodien izmēģināt nākotnes tehnoloģiju iespējas, jo braukšana ar elektroauto piedāvā pilnīgi jaunu pieredzi pat rūdītiem autovadītājiem,» stāstīja Sixt vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems.

Krāsaina degviela

Šis ir pirmais gads, kad lauksaimnieki zemju apstrādei varēs iegādāties iekrāsotu dīzeļdegvielu.Zemnieku saeima šo valdības lēmumu nosauca parneuzticēšanos lauksaimniekiem. Iepriekš noteiktā kārtība, kad lauksaimnieki varēja izmantot noteiktu daudzumu bezakcīzes dīzeļdegvielas, apmierināja gan zemniekus, gan degvielas uzpildes stacijas. Savukārt jauna kārtība nozīmēs papildu izmaksas gan lauksaimniekiem, gan degvielas tirgotājiem.

Zemkopības ministrija savukārt uzsver likuma grozījumu priekšrocības. «Saskaņā ar jauno kārtību turpmāk lauksaimnieki saņems būtiski vairāk dīzeļdegvielas ar pazeminātu akcīzes nodokļa likmi nekā līdz šim. Piemēram, augkopības nozarē lauksaimnieki saņems 100 l/ha dīzeļdegvielas ar pazeminātu likmi, lopkopības nozare – 130 l/ha. Lai dīzeļdegviela tiktu izmantota tikai traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, dīzeļdegviela būs iekrāsota.

«Ja 2015. gadā saglabātu veco kārtību un līdz šim pamatbudžetā atvēlēto summu 28 miljoni eiro, tad nākamajā gadā visi lauksaimnieki neatkarīgi no darbības nozares saņemtu tikai apmēram 73 litrus par hektāru, kas ir nepietiekami gan lopkopībai, gan dārzeņkopībai, gan citās lauksaimniecības nozarēs. Pateicoties jaunajām izmaiņām, sākot ar 2015. gadu, augkopības nozare saņems par 27 litriem uz hektāru, bet lopkopības nozare pat par 57 litriem uz hektāru dīzeļdegvielas vairāk, salīdzinot ar līdzšinējo kārtību,» skaidroja Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze.

Viņš norāda, ka šāds atbalsts ir ļoti nozīmīgs lauksaimniecībai, ņemot vērā Krievijas embargo ietekmi, bet īpaši nozīmīgs tas būs piena ražotājiem. Turpmāk lauksaimnieki varēs ilgtermiņā plānot savus izdevumus un būt pārliecināti, ka saņems lauksaimniecībai paredzēto dīzeļdegvielu pilnā apjomā bez jebkādiem samazinājumiem.