ĢMO piezogas ēdienkartei

Lai gan aptuveni puse putnu gaļas Latvijas tirgū ir imports, pārlūkojot veikalu plauktus, tāds priekšstats nerodas – žāvētas vistiņas, putnu gaļas desas, un viss tapis Latvijā. Taču īstenībā pircējs pat nenojauš, ka mielojas ar importniecēm, kas Latvijā pārstrādātas apetītlīgos gardumos, jo uz iepakojuma norādīta tikai ražotājvalsts – Latvija.

Turklāt neatkarīgi no tā, kur vistas audzētas – Brazīlijā, Taivānā vai Latvijā –, ēdienkarte klukstēm ir visai līdzīga, jo viena no barības sastāvdaļām ir ģenētiski modificēta (ĢM) soja. Tiesa, Eiropas Savienībā (ES) un tai skaitā Latvijā putnu audzēšanā nedrīkst izmantot hormonus un antibiotikas. Daudzās citās valstīs, arī tajās, no kurām Latvijā tiek ievesta putnu gaļa, tas ir atļauts.

Ēdienkartē – ĢMO soja

Lielākajā daļā Latvijas ir aizliegts audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus. Šobrīd tikai četros novados – Babītes, Engures, Saulkrastu, Strenču – nav uzsākta procedūra par aizliegumu ĢM kultūraugu audzēšanai. Pārējos novados šādus kultūraugus audzēt nedrīkst. Arī turpmāk Latvija pati varēs noteikt savu attieksmi pret ĢMO, jo Eiropas Parlaments tikko ir atbalstījis tiesību aktu, kas ļaus ES dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ĢM augu kultivēšanu savās teritorijās, pat ja to būs atļāvusi ES.

Taču Latvijā, tāpat kā citās ES valstīs, nav aizliegts ievest un pārdot ģenētiski modificētu soju, rapsi, cukurbietes, kukurūzu un kokvilnu saturošus pārtikas produktus, Neatkarīgo informēja ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītāja vietniece Everita Kalvāne.

«Ar ģenētiski modificētu soju drīkst barot lopus un putnus. Protams, uz barības iepakojuma gan ir jānorāda, ka barība satur, piemēram, ģenētiski modificētu soju. Taču uz olu vai gaļas iepakojuma nav jānorāda, ka dzīvnieki baroti ar barību, kas satur ģenētiski modificētus organismus,» skaidroja E. Kalvāne. Tas nozīmē, ka, pērkot putnu gaļu vai produktus no tās, pircējam nav ne jausmas, ka putns, iespējams, ticis barots ar ģenētiski modificētu barību. Turklāt iespējamība ir visai augsta, jo gan ārvalstīs, gan arī Latvijā mājputni tiek baroti ar ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) saturošu barību. Iemesls tam meklējams cenu atšķirībā. ĢMO saturoša barība ir lētāka. Diemžēl putnu audzētājiem tiek piedāvāta tikai šāda, ĢMO saturoša barība, Neatkarīgajai stāstīja putnu audzētājs, kurš nevēlas savus spārnaiņus barot ar ģenētiski modificētu barību.

Putnu barības ražotāji gan apgalvo, ka viņi pēc individuāla pasūtījuma var sagatavot putnu barību, kura nesaturētu ĢMO, taču tā būs dārgāka.

Brazīlijas vistas latviešu gaumē

Putnu barošana ar ĢMO ir tikai viena bēda. Latvijā iespējama arī situācija, ka putnu gaļas produkts, kura etiķete vēsta par Latvijas izcelsmi, īstenībā gatavots no vistām, kas atceļojušas no tālām valstīm saldētā veidā. Uz etiķetes saskaņā ar esošo likumdošanu pagaidām nav jānorāda gaļas izcelsmes valsts. Par laimi, sākot ar 15. aprīli, prasība par gaļas izcelsmes valsti būs obligāta, un ne tikai putnu gaļai.

Kopumā Latvijas tirgū teju puse putnu gaļas šobrīd tiek importēta – tātad katra otrā žāvētā vistiņa vai putnu gaļas desa ir gatavota no citzemju broileriem. Pēc putnu fabrikas Ķekava valdes priekšsēdētāja Andra Vilcmeiera teiktā, visvairāk putnu gaļa tiek importēta no Brazīlijas saldētā veidā.

Latvijā un citās ES valstīs ir aizliegts izmantot augšanas hormonus un antibiotikas putnu audzēšanā un ir daudz augstākas labturības prasības nekā citās pasaules valstīs. Tāpēc Latvijā un ES audzētie putni un vistas ir dārgāki nekā no citām valstīm, piemēram, Brazīlijas, ASV un Taizemes, ievestie, skaidroja A. Vilcmeiers. Tas arī ir iemesls, kāpēc pārstrāde priekšroku dodot saldētai svešzemju produkcijai.

100% vietējs

Putnu fabrika Ķekava un Bauskas a/s Lielzeltiņi produkciju gatavo tikai no pašu audzētām vistām, apliecinot to ar atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā garantē, ka gaļai izmantotais dzīvnieks ir dzimis, audzis un arī pārstrādāts Latvijā, ievērojot visus likumu nosacījumus. Ražotāji uzskata, ka šī atpazīstamības zīme pircējam ļaus nešaubīgi atšķirt vietējo ražojumu no importa.

Viedokļi

Kristaps AMSILS, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs:

– Izmantojam izejvielas, kas ir atļautas Latvijas un ES likumdošanā, un norādām tās produkta marķējumā. Dzīvnieku barības standarta receptēs kā proteīna avots tiek izmantoti sojas spraukumi, kas ir ģenētiski modificēts organisms. Šo sojas spraukumu izmantošana ir vispārzināma un bieža prakse gan ES valstīs, gan citur pasaulē. Barības ražošanā ir iespējams lietot sojas spraukumus, kas nav ĢMO. Tie ir aptuveni divas reizes dārgāki un līdz ar to paaugstina arī gala produkta cenu. Uzņēmuma pieredze liecina, ka dzīvnieku audzētāji nevar atļauties papildu izdevumus un izvēlas pieejamāko variantu.

Dobeles dzirnavnieks piedāvā arī barības izgatavošanu pēc individuālām receptēm, kuras palīdz sastādīt uzņēmuma speciālisti. Dažiem klientiem tiek ražota, piemēram, putnu barība bez sojas pievienošanas, attiecīgi tajā ir mazāks proteīna daudzums, un klientam, barojot dzīvnieku, proteīns jāpievieno pašam.

Andris VILCMEIERS, a/s Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs:

– Putnu barošanai lopbarību iepērkam no vairākiem ražotājiem, Dobeles dzirnavnieka, Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīcas, Lielzeltiņiem, un lielākoties barības sastāvā ir Latvijā audzēti graudi, kukurūza, rapsis. Taču, protams, ir barības sastāvdaļas, ko Latvijā nevar iegūt, piemēram, soja, un tā tiek ievesta. Ja barība, ko iepērkam, tiek gatavota no izejvielām, kas satur ĢMO, tad tā nonāk arī līdz mums. Taču mēs esam veikuši pārbaudes, lai noskaidrotu, vai Ķekavas vistas, kad tās nonāk uz patērētāju galda, satur ĢMO. Atbilde bija negatīva.

Māris ADIJĀNS, SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētājs:

– Putnu barību gatavojam paši savā kombinētās lopbarības ražotnē, ko uzbūvējām 2006. gadā, piesaistot ES līdzekļus. Līdz ar to mums nav vajadzības iepirkt gatavu barību no citurienes, tai skaitā ārzemēm. Lopbarību gatavojam arī citiem putnu audzētājiem. Graudus iepērkam no Latvijas zemniekiem, savukārt soju, ko Latvija neaudzē, importējam. Tirgū ir pieejama gan ģenētiski modificēta soja, gan parasta, taču modificētā ir krietni lētāka. Saskaņā ar esošo likumdošanu lopbarībā nav aizliegts izmantot ģenētiski modificētu soju, taču ar katru gadu modificētai sojai pievēršam lielāku uzmanību, meklējot iespējas to aizstāt ar parasto soju. Mūsu rūpnīcā ir visstingrākās kvalitātes prasības, un to ieviešana tiek regulāri kontrolēta.

Andris PLATAIS, a/s Balticovo valdes priekšsēdētājs:

– Ražošanā izmanto aptuveni 30 dažādas izejvielas, tai skaitā dažādus maisījumus, kurš katrs savukārt var saturēt pat līdz 50 izejvielām. Augu izcelsmes izejvielas pēc skaita ir aptuveni 40%, bet pēc īpatsvara aptuveni 89%. Nozīmīgākās no tām ir kvieši, mieži, kukurūza, rapšu rauši, saulespuķu spraukumi, rapšu eļļa, kā arī sojas spraukumi, kuros 1,5% ir ĢMO. Sojas spraukumus izmanto tikai cāļu audzēšanā, olu dēšanas periodā ar tiem vistas netiek barotas. Kukurūzas izmantošana nav regulāra un ir atkarīga no saimnieciskā izdevīguma. Dažreiz izmantojam arī kukurūzu, taču noteikti ne ĢMO, ko apliecina sertifikāti. Savukārt rapšu spraukumi un rapšu eļļa nav ĢMO, jo izmantojam Baltijas (Eiropas) izcelsmes izejvielas un ES audzēt ĢM rapsi nav atļauts.