Krievijas rubļa vērtības kritums posta ne tikai Krieviju, bet arī Latvijas ekonomiku. Pat vairāk nekā augusta sākumā Krievijas Federācijas noteiktais pārtikas produktu embargo.
Pirms gada valūtas maiņas punktos vienu eiro mainīja pret aptuveni 40 Krievijas rubļiem, tagad par eiro var dabūt vairāk nekā 60 rubļu. Tas gan nenozīmē, ka šobrīd kāds ar 60 Krievijas rubļiem kabatā var justies bagātāks nekā pērn ar mazāku summu kabatā. Īpaši to izjūt eksportējošie uzņēmumi, kuri pārdod savu produkciju Krievijā. Viņi par saviem ražojumiem eiro izteiksmē saņem mazāk. Lai kompensētu vērtības kritumu, pārdevēji paaugstina cenas, un šobrīd inflācija Krievijā jau ir sasniegusi 10% atzīmi.
Latvijas uzņēmumi uz krīzi Krievijā reaģē dažādi – vieni aktīvi meklē jaunus noieta tirgus, piemēram, Food Union grupas uzņēmums Rīgas piena kombināts cer jau pēc pāris mēnešiem eksportēt pienu un saldējumu uz Ķīnu. Šis tirgus izskatās tik cerīgs, ka pienu uz šo valsti atmaksātos vest pat ar lidmašīnu.
Daļa eksportējošo uzņēmumu savelk ciešāk jostas un gaida brīdi, kad situācija normalizēsies, citi, piemēram, Ventspils zivju konservu kombināts, izvēlas nogaidīšanas taktiku un produkcijas ražošanu samazina līdz minimumam. Šā iemesla dēļ uz laiku bez darba paliks aptuveni 400 uzņēmuma darbinieki.
Krievijas rubļa vērtības samazināšanos izjūt arī tie, kuru bizness saistīts ar tūristu uzņemšanu – viesnīcas, kafejnīcas, restorāni, bāri. Šogad tūristu skaits, kas parasti ierodas Latvijā no Krievijas uz gadu mijas svinībām, ir samazinājies par 70 procentiem.
Neatkarīgās aptaujātie eksperti gan min, ka no Krievijas rubļa kritiena Latvija var nedaudz iegūt, piemēram, lētāku importu no Krievijas un pieņemamākas ekskursiju cenas uz šo valsti. Diemžēl šie ieguvumi būšot mazāki nekā rubļa devalvācijas radītās problēmas.
Savukārt lauksaimnieki, runājot par aizejošo gadu, to dala divās daļās – pirms un pēc Krievijas embargo. Augusta sākumā Krievijas Federācija ieviesa pilnīgu embargo lauksaimniecības produktiem, izejvielām un pārtikas precēm (liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem) no vairākām valstīm, tai skaitā no ES sastāvā esošās Latvijas. Lai gan Krievijas aizliegums tieši skāra vien nedaudzus uzņēmumus, sekas izjuta teju visa nozare – gan zemnieki, gan pārstrādes uzņēmumi, gan arī pārvadātāji. Visvairāk cieta piena nozare – piena iepirkuma cenai samazinoties par ceturtdaļu, zemniekiem nācās pārdot pienu ar ievērojamiem zaudējumiem. Ik mēnesi piena nozarei zaudējumos jāieraksta aptuveni 10 miljoni eiro.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe gan uzskata, ka piena produktu cenas pasaulē sāka kristies jau pavasarī un Krievijas embargo bijis tāds kā papildu stimuls. Cenas piena nozarē, visticamāk, būtu samazinājušās arī bez Krievijas noteiktā embargo, taču, iespējams, ne tik strauji.
Kamēr piena lopkopji sūkstās par zemo piena iepirkuma cenu, septembra otrajā pusē beidzot arī Latvijas veikalos atsevišķi piena produkti kļuva par 10 līdz 30% lētāki. Un līdz ar cenu samazinājumu pieauga arī pieprasījums pēc piena produktiem. Tiesa, jau novembrī piena cenas veikalos atkal sāka kāpt, pagaidām gan nesasniedzot augstākos griestus.
Krievijas embargo piespieda arī vairāk domāt par vietējas produkcijas noieta popularizēšanu – augusta beigās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera sāka pašpatēriņu veicinošu sociālo kampaņu vietējā tirgū – Latvijas labums.