Mobilo tehnoloģiju kongress (Mobile Word Congress – MWC) ir vieta, kur reizi gadā tiekas mobilās pasaules smagsvari, lai parādītu pasaulei savu jaunāko veikumu – modernākos telefonus, jaunākās tehnoloģijas un dalītos nākotnes vīzijās. Šī gada kongresa lielākā intriga – lokāmi mobilie telefoni un 5G.
Nedaudz vairāk nekā pēc diviem mēnešiem zemes īpašnieki no saviem piespiedu nomniekiem – daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem – zemes nomā varēs prasīt tik, cik vēlēsies, ja vien Saeima steidzami neradīs alternatīvu risinājumu zemes piespiedu nomai. Šobrīd un vēl līdz 1. maijam piespiedu nomā nevar prasīt vairāk par četriem procentiem no zemes kadastrālās vērtības, kas tāpat daļā gadījumu ir pietiekami liela summa.
Latvijas iedzīvotāju turīgākā daļa, tas ir, tādi, kuriem bankas rēķinā ir vismaz 100 000 eiro naudas vai vērtspapīru veidā vai arī 5000 eiro ikmēneša ienākumi uz rokas, savu turību aizvadītā gada laikā lielākoties spējuši palielināt, pateicoties veiksmīgai uzņēmējdarbībai, kā arī ieguldījumiem akcijās vai vērtspapīros un nekustamajā īpašumā.
Latvijas vadošais mazumtirgotājs SIA Maxima Latvija nupat kā atklāja savu jauno septiņu gadu stratēģiju, kurā galvenā loma ir klientiem un darbiniekiem. Viņu vajadzībām un novērtējumam tiks pakārtota visas uzņēmumu grupas izaugsme, izcilības standarti un investīcijas, kas Latvijā šogad varētu sasniegt līdz pat 50 miljoniem eiro.
Telekomunikāciju uzņēmumi Latvijā pagaidām ir neziņā, cik maksās telefona zvani uz Lielbritāniju vai viesabonēšanas pakalpojumu izmantošana šajā valstī pēc Brexit. SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) sola vismaz šogad nekādas izmaiņas tarifos neieviest, ja vien, protams, to neizdarīs viesabonēšanas partneri, Bite savukārt uzsākusi sarunas ar lielākajiem Lielbritānijas mobilo sakaru operatoriem par turpmāko sadarbību.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Padziļinātās sadarbības programma jeb tā sauktais uzņēmumu baltais saraksts darbojas kopš 2012. gada. Akciju sabiedrība Latvenergo šajā sarakstā tika iekļauta kā pirmā kopā ar vēl sešiem uzņēmumiem. Šogad, paplašinot programmu, VID 79 Latvijas uzņēmumus iekļāva augstākajā – zelta – līmenī, un to vidū ir arī AS Latvenergo.
Līdz ar Gastronomijas paviljona renovāciju un Gastro tirgus atklāšanu Rīgas Centrāltirgus nav zaudējis savu šarmu, drīzāk ieguvis jaunu – hipsterīgu vaibstu. Kopš oficiālās atklāšanas aizvadītajā sestdienā šo jaunā koncepta ēdināšanas vietu apmeklējuši tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu, apmeklētāju straumei nenorimstot līdz vēlam vakaram.
Jaunās Saeimas deputātiem nāksies izšķirties, vai saglabāt esošo tabakas izstrādājumu tirdzniecības kārtību vai arī veikalniekiem likt cigaretes turpmāk slēpt no pircēju acīm, ļaujot viņiem vien ielūkoties cenu lapās. Uzņēmēji un pētnieki norāda, ka šāda kārtība mazinās ienākumus valsts budžetā, palielinās ēnu ekonomikas ietekmi, bet smēķēšanas izplatību nesamazinās.
Pēc aptuveni pusotra mēneša, Apvienotajai Karalistei izstājoties no Eiropas Savienības (ES), Latvijas iedzīvotājiem var nākties maksāt gan par dāvanu saņemšanu sūtījumos no Lielbritānijas, gan maksāt nodokļus par pirkumiem šīs valsts internetveikalos. Arī ceļotājiem jārēķinās ar muitas procedūrām un vairākiem ierobežojumiem.
Daļu strādājošo ir pārņēmis satraukums par Valsts ieņēmumu dienesta pausto par iespējamu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādu pat gadījumos, kad darba devējs godīgi maksā nodokļus. VID aplēses liecina, ka valstij parādā varētu būt palikuši aptuveni 60 000 strādājošo.
Sekojot nozares tendencēm, SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) eksporta īpatsvars nākotnē varētu pieaugt līdz pat 30 procentiem no uzņēmuma apgrozījuma. Tas iespējams, pateicoties 5G ienākšanai un LMT inovāciju projektiem, kurus februāra beigās LMT kopā ar partneriem prezentēs arī pasaulē vadošajā mobilo tehnoloģiju notikumā Mobile World Congress (MWC) Barselonā.
Kopš pagājušā gada oktobra Facebook piedāvā jaunu fīču – iespēju publicēt portreta fotoattēlu 3D versijā, ko var redzēt ikviens Facebook lietotājs, neatkarīgi no tā, vai šis sociālais tīkls tiek pārlūkots datorā, telefonā vai planšetē.
Lai veicinātu ciešāku un efektīvāku sadarbību ar atbildīgiem nodokļu maksātājiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad ir būtiski pilnveidojis tā saukto Balto sarakstu jeb valsts un komersantu padziļinātās sadarbības programmu. Šobrīd šajā pilnveidotajā programmā darbojas vairāk nekā 4000 Latvijas uzņēmumu.
Lielākā daļa nodokļu parādnieku, tai skaitā arī oficiāli strādājošo, visticamāk, nemaz nenojauš, ka varētu būt palikuši valstij parādā par 2018. gadu, jo ir pārliecināti, ka darba devējs darbaspēka nodokļus maksā korekti. Un tā arī lielākoties ir. Nodokļu parāds atsevišķām strādājošo grupām var veidoties nodokļu politikas dēļ, kas paredz nodokļu likmes, neapliekamā minimuma diferenciāciju atkarībā no ienākumiem.
Latvijas lauksaimniekiem aizvadītie divi gadi bijuši raižu pilni – 2017. gads zemniekiem paliks atmiņā kā viens no slapjākajiem, savukārt pērn ražu deldēja lielais sausums.
Jaunās valdības ministru biroju vadītāji iepriekš ieņēmuši labi apmaksātus amatus, taču tikai retais ir spējis veikt uzkrājumus. Lielākajai daļai no viņiem ir bijušas parādsaistības, liecina Valsts ieņēmumu dienestā viņu iesniegtās Valsts amatpersonu deklarācijas.
Lielākā daļa pircēju ir pārliecināti, ka ikdienā veikalos pērk Latvijā ražotu pienu, jo īpaši tāpēc, ka tā zīmoli un iepakojums ir tik latviski – piens Annele, piens Alma, rotāts ar Latvijas karogu un Nameja gredzenu. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) dati ir šokējoši: teju katrs otrais veikalā nopirktais piena litrs nav ražots Latvijā. Lai saglabātu piena nozari, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzsāk kampaņu Godīgs piens, lai rosinātu valdību un Saeimu izveidot atbalsta rīkus vietējā tirgus aizsardzībai un mudinātu pircējus pievērst uzmanību piena izcelsmes valstij.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību, ir konstatējis, ka atsevišķi komersanti, patērētājiem pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties, izmantojot norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa par to papildu maksu. PTAC ieskatā preces pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir aizliegts pieprasīt no maksātāja maksu par konkrētā maksājuma instrumenta izmantošanu.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija februārī vērtēs iespējamos grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt uz pusi mazāk, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.
Topošā valdība sola padarīt darbaspēka nodokļus un darbaspēka izmaksas Latvijā par konkurētspējīgākajām Baltijā, vienlaikus plānojot paaugstināt minimālo algu, kas uztrauc uzņēmējus.