Latvijas lauksaimniekiem aizvadītie divi gadi bijuši raižu pilni – 2017. gads zemniekiem paliks atmiņā kā viens no slapjākajiem, savukārt pērn ražu deldēja lielais sausums.
Lauksaimnieku novērojumus apstiprina arī meteorologi - pagājušais gads Latvijā bijis sausākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Gada vidējais nokrišņu daudzums valstī ir 664 milimetri, bet pērn nolija vien 475 milimetri - tātad nepilnas divas trešdaļas no gada normas un divtik maz, cik 2017. gadā, kad norma tika pārsniegta par 22 procentiem, nokrišņu daudzumam sasniedzot 810 milimetrus.
Pagājušais gads bijis sausākais, taču ne siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Gaisa vidējā temperatūra pērn bija aptuveni 7,6 grādi pēc Celsija, tas ir, pārsniedzot normu par 1,9 grādiem. Vēl siltāks laiks pieturējās 2015. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bijusi 7,8 grādi. Šāda informācija atrodama Centrālās statiskas pārvaldes datu krātuvē.
Tomēr arī pērn atsevišķos mēnešos tika lauzti esošie rekordi vai arī reģistrētas lielas atkāpes no normas. Piemēram, maijā vidējā gaisa temperatūra neraksturīgi šim mēnesim pārsniedza +15 grādus, kas ir 3,9 grādi pēc Celsija virs mēneša normas. Tik silts maijs meteoroloģisko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) nav bijis reģistrēts. Kopumā pagājušā gada maijā tika pārspēti divi Latvijas un 25 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un vienas novērojumu stacijas mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Rucavā maija beigas gaiss sasila pat līdz +30 grādiem pēc Celsija. Jūnijā tika pārspēti seši diennakts rekordi - karstākais laiks jūnijā bija Latgalē un Kurzemē. Savukārt 2018. gada augstākā temperatūra tika reģistrēta 30. jūlijā Bauskā, kad gaiss šajā pilsētā sasila līdz +34,2 grādiem pēc Celsija. Arī septembris Latvijā pērn bija siltāks nekā parasti. 21. septembrī Jelgavā gaisa temperatūra bija +30,0 grādi pēc Celsija. Pēc meteorologu vērtējuma, nekad iepriekš septembra otrajā pusē Latvijā nav bijis tik karsts.
Daugavpilī pērn bijis par 20 procentiem saulaināks nekā ierasti, jo saule, rēķinot visa gada garumā, spīdējusi 2008 stundas 1674 stundu vietā, savukārt Cēsīs visa gada garumā bijušas 96 lietainas dienas, lai gan par normu šajā vietā tiek uzskatītas 125 lietainas dienas gadā.
Novembrī kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija par 69 procentiem zemāks nekā mēneša norma, decembrī - par 42 procentiem zemāks nekā norma, tādējādi kļūstot par otru sausāko decembri šajā gadsimtā un radot problēmas lauku iedzīvotājiem. Atsevišķās vietās akas joprojām ir sausas.
Hidrometeorologi prognozē, ka šīs nedēļas sākums būs siltāks nekā aizvadītā nedēļa. Kusīs sniegs, kā arī gaidāmi vēl papildu nokrišņi, tāpēc upēs ūdens līmenis paaugstināsies par 20-60 centimetriem.
