Līdz ar Gastronomijas paviljona renovāciju un Gastro tirgus atklāšanu Rīgas Centrāltirgus nav zaudējis savu šarmu, drīzāk ieguvis jaunu – hipsterīgu vaibstu. Kopš oficiālās atklāšanas aizvadītajā sestdienā šo jaunā koncepta ēdināšanas vietu apmeklējuši tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu, apmeklētāju straumei nenorimstot līdz vēlam vakaram.
«Rīgas Centrāltirgus tika atklāts 1930. gadā un jau nākamajā gadā kļuva par modernāko tirgu Eiropā. Tas bija liels gods gan Rīgai, gan Latvijai kopumā. Tiesa, vēlākās desmitgadēs līderpozīcijas tika zaudētas, taču joprojām esam lielākais tirgus Eiropā, ar ko joprojām varam lepoties. Gastronomijas paviljona renovācija un Centrālā Gastro tirgus atklāšana ir kā jaunas vēstures lappuses pāršķiršana, kas Rīgas Centrāltirgu ļaus ieraudzīt jaunā, modernākā gaismā. Tirgus nav tikai vieta, kur var nopirkt svaigu pārtiku plašā izvēlē, tā ir vieta, kur var garšīgi paēst patīkamā atmosfērā, tikties ar draugiem. Un to var izbaudīt šeit, jaunatklātajā Gastronomijas paviljonā. Tā ir kā sintēze starp klasiskām vērtībām un pavisam kaut ko jaunu Latvijā - food-court jeb iekštelpu Gastro tirgu, kur var pusdienot ar kolēģiem dienas vidū vai tikties ar draugiem vakarā, baudot gardus ēdienus. Esmu pārliecināts, ka tas ir veiksmīgs risinājums, jo pieredze Eiropā rāda, ka šāds formāts ir pieprasīts un populārs,» uzsver Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.
Jau pirmās Centrālā Gastro tirgus darbības dienas liecina, ka Rīgas Centrāltirgus vadības ieceres un uzdrošināšanās ir attaisnojušā - kopš oficiālās atklāšanas aizvadītajā sestdienā atjaunoto Gastronomijas paviljonu un Gastro tirgu ir apmeklējuši daudzi tūkstoši rīdzinieku un pilsētas viesu. Jau strādājot testa režīmā iepriekšējās nedēļas laikā, bija redzams, ka apmeklētajiem jaunais formāts patīk.
Gardēžu paradīze
Food-court jeb restorānu pagalms ir Eiropā pazīstams atpūtas un brīvā laika pavadīšanas modelis, kur brīvdienu vakaros satikties ar draugiem, kur doties pusdienās vai brokastīs kopā ar ģimeni un kur darba dienas laikā ieturēt garšīgas pusdienas. Kopš pagājušās nedēļas tāds ir pieejams arī pašā Rīgas viducī - Centrāltirgū izvietotajā Gastro tirgū.
Neatkarīgās aptaujātie apmeklētāji, kuri vieni no pirmajiem bija ieradušies Gastro tirgū uzreiz pēc tā atklāšanas, uzteica patīkamo atmosfēru un interesanto ēdienu piedāvājumu. Šeit tiešām gardumus var atrast katra gaumei - gan latviešu virtuves klasiku, gan citu tautu virtuves šedevrus, gan ēdienus veģetāriešiem utt., jo vairāk nekā 20 ēdināšanas vietas piedāvā katra savu ēdienkarti, turklāt visi ēdieni tiek gatavoti apmeklētāju acu priekšā, savukārt divi bāri rūpējas par apmeklētāju labsajūtu.
Centrāltirgus apmeklētājiem ir pieejams grila restorāna piedāvājums, burgeri, picas, zupas un pelmeņi, kā arī ātrās uzkodas - hotdogi, Āzijas ielu ēdiens, ēdiens tempura mīklā, vistas gaļas ēdieni, pašmāju receptes un citi. Turklāt visus šos un citus gardumus var nobaudīt darbdienās no pulksten 10 līdz 20, bet piektdienās un sestdienās pat līdz pulksten 2 naktī.
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs ar saviem iespaidiem dalījās Facebook, uzsverot, ka tirdzniecība ir Latvijas attīstības pamats un šodienas balsts. «Rīga ir Latvijas valsts centrs un tirdzniecības lielākā daļa. Centrāltirgus sabalansē tirdzniecību starp lielajiem tirdzniecības centriem, kā Alfa, Spice un Domina. Izvēle laba, tīrs un kārtīgs. Mana favorīte ZUPPY un biešu zupa. Taču vakara hits - bulciņas - aizgāja visātrāk,» atzinās H. Danusēvičs.
Idejas autors Viktors Ravdive norāda, ka šāda koncepta ieviešana Rīgas Centrāltirgus telpās bijis līdz šim sarežģītākais projekts, kuru nācies īstenot, jo Latvijā nevienam nav pieredzes šādu projektu realizēšanā, tomēr tas ir sekmīgi izdevies.
Iekštelpu Gastro tirgus būvniecības darbi Rīgas Centrāltirgū tika uzsākti pērnā gadā jūnijā un pilnībā pabeigti šogad janvārī, kam sekoja labiekārtošanas darbi. Tā kopējā platība ir 1079,6 kvadrātmetri ar 380 sēdvietām.
Viktors Ravdive atklāj, ka tas bija liels izaicinājums gan mums, gan tirgum, gan arī pilsētai. «Izveidot šādu vietu un ieinteresēt pilnīgi jaunā konceptā potenciālos apmeklētājus nav viegli. Mūsu mērķis bija atrast līdzsvaru starp cenu un kvalitāti, un, mūsuprāt, tas ir izdevies. Esam radījuši vietu, kur garšīgi paēst patīkamā atmosfērā un reizē tikties ar draugiem, pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Šis ir tikai pirmais attīstības solis. Esam plānojuši vēl divus lielus attīstības soļus, par kuriem drīz pastāstīsim. Mūsu mērķis ir attīstīties, nevis stāvēt uz vietas,» uzsver Viktors Ravdive. Ar nepacietību gaidīsim.
Paviljons jaunā veidolā
Līdzīgi kā citiem Rīgas Centrāltirgus paviljoniem, arī Gastronomijas paviljonam ir sena vēsture, kas drīz iestiepsies devītajā gadu desmitā. Kopš janvāra tas ir atvērties jaunā veidolā. Gastro tirgus, protams, ir vislabāk pamanāmais jaunums Rīgas Centrāltirgū, tomēr arī atjaunotais Gastronomijas paviljons, kurā mājvietu atradusi šī gardēžu paradīze, ir ievērības cienīgs. Paviljona atjaunošanas darbi ilga aptuveni divus gadus, to laikā tika atjaunota tirdzniecības zāle, iegādātas un uzstādītas jaunas tirdzniecības mēbeles un aukstuma vitrīnas utt.
Paviljona vienā pusē - tajā, kas atrodas tuvāk Vecrīgai, iekārtots Gastro tirgus ar ēdināšanas zonu, bet ejas otrā pusē izvietotas tirdzniecības vietas. Šeit var nopirkt gardumus Skrīveru saldumi, Dimdiņi, Austrumu garšas, Lāči, Ēlande, Latgolys Golds, Straupes piens, Latgales piens un citos stendos. Paviljonā ir ļoti plašs mājražotāju produkcijas sortiments, ko novērtē gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi.
Komandas darbs
Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljona jaunais, modernais veidols tapis, pateicoties daudziem. Artis Druvinieks oficiālajā paviljona atklāšanas pasākumā pateicās par ieguldīto laiku un pūlēm gan visai Rīgas Centrāltirgus komandai un ikvienam, kurš piedalījās šī projekta tapšanā, gan sadarbības partneriem jeb, kā izteicās A. Druvinieks, nu jau arī draugiem - Resto-Rātors un restorānu grupas vadītājam Viktoram Ravdivem, kā arī projektētājiem, arhitektiem, būvniekiem. «Un, protams, arī Rīgas domei, kas līdzīgi kā mēs saskatīja šī projekta ilgtspējību,» sacīja A. Druvinieks.
