Elita Veidemane / Autori

Nolēmu veikt socioloģisku pētījumu. Pastaigājoties ar suni, ieraudzīju divus autobusa pieturā kluknošus sezonas darbu strādniekus un pajautāju: kādas TV reklāmas iespaidā viņi pērk plastmasas divlitrenes, kurās iepildīts tā dēvētais alus.

«Latviešu valoda ir sarežģīta, tāpēc četru gadu laikā iemācījos saprast drukātos tekstus, taču ar runas valodu nepaspēju tikt galā. Bet latvieši paši vainīgi: viņi pārzina vismaz vienu svešvalodu un viegli pāriet uz to, runājot ar ārzemniekiem,» smaidot atzīst Polijas Republikas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis. Šodien runājam poliski un latviski: tā ir mūsu pēdējā intervija ar Novakovska kungu kā vēstnieku Latvijā, jo drīz viņš dosies rezidēt uz Armēniju.

Kādam centīgam un talantīgam grāmatvedim svētkos pasniedza ordeni. Visi, kas bija vismaz kaut ko dzirdējuši par šo grāmatvedi, sadalījās divās daļās.

Domāju, ka tā nebija tikai spēlēšanās ar uguni. Tūkstošiem gaišu un domām atvērtu seju, tūkstošiem iedegtu svecīšu padarīja akmeņoto Daugavmalu par otru upi – par uguns upi. Tās nebija bērnišķīgas rotaļas tumšā laikā, šai gaismai bija cits mērķis – iezīmēt robežu starp vienaldzību un līdzdalību. Kāda aptauja vēsta, ka Latvijā arvien vairāk cilvēku uzskata sevi par patriotiem. Cilvēku uguns straumes 11. novembra krastmalā, lāpu gājieni rudens tumsas aizzīmogotajās pilsētās, sarkanbaltsarkano lentīšu zibšņi pie apģērba: tas viss rada sajūtu, ka – jā, mūsu paliek vairāk.

Intervija ar Nacionālo Bruņoto spēku komandieri ģenerāli Raimondu Graubi: par Latvijas armijas gatavību aizstāvēt valsti, par latviešu karavīriem – aizstāvjiem, par 16. martu un Lāčplēša dienu.

Intervija ar Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču – par deputātiem, kam nav personisku attiecību ar Dievu, par baznīcas attieksmi pret viendzimuma attiecībām, par Latvijas nākotnes vīziju.

Intervija ar Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču – par deputātiem, kam nav personisku attiecību ar Dievu, par baznīcas attieksmi pret viendzimuma attiecībām, par Latvijas nākotnes vīziju.

«Vēlēšanu farss okupētajā Austrumukrainā ir kārtējais pliķis Eiropas un Rietumu brīvajai sabiedrībai,» savā tviterkontā raksta Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks (Vienotība).

Intervija ar kinorežisoru Viesturu Kairišu – par to, vai Latvija izzūd, par Saeimas vēlēšanu pārsteigumiem, par to, kas valstiski nomāc veselo saprātu.

Īsajā atslodzes brīdī starp mēģinājumiem Juris Jope iejūtas ātri, bez iespringuma un nolaišanās no mākoņiem, kas būtu raksturīga varbūt kādai citai «jaunajai un talantīgajai» zvaigznei. Bet Juris nesirgst ar zvaigžņu slimību, un tas ir patīkami. Iespējams, cita rakstura jauns cilvēks jau sen būtu pacēlies lepnības kalngalos: Jura lomu kontā ir jau Kvazimodo, Lāčplēsis – abi no sarežģītajām, bet muzikāli un emocionāli bagātajām Zigmara Liepiņa rokoperām, viņa kontā ir koncertprogramma kopā ar Maestro Raimondu Paulu un Tonija loma Bernsteina mūziklā Vestsaidas stāsts.

«Oi, kruta, var jau nopirkt Helovīnam visādus pričindālus,» priecīga un lietišķa ir jauna sieviete, aplūkojot ķirbjveidīgas izpriecu lietiņas un uzrunājot savu pavadoni. Abi, klīstot pa kādu lielveikalu, ir nopietni apstājušies pie stenda, kas piesaista ar Helovīna krāsām.

Kārlis, kurš vecāku tolerances un dzimumu līdztiesības vārdā bija pārtapis par Karlīni, apspriedās ar divām ģimenēm – Jāni un Pēteri, kā arī Annu un Minnu, nonākot pie loģiska secinājuma, ka lepnuma svētki jārīko tur, kur lepnuma vismazāk: dzimumu jautājumos apdalītā un no mūsdienu stilīguma atpalikušā Kalniņa ģimenes dzīvoklī.

«Kad manai meitai Elzai bija trīs gadi, viņa atklāja, ka ir trīs dzimumi. Sievietes ir mamma un omīte, sievietēm ir rotaslietas un gari mati. Vīriešiem ir īsi mati, bārdas – kā abiem vectētiņiem, bikses un maz kruzuļu. Un trešais dzimums ir rokeči. Viņiem ir viss. Viņiem ir bārdas, gari mati, rotaslietas – viss kopā no abiem pirmajiem dzimumiem,» stāsta Jānis Bukums.

«Sāksim pieklājīgi. Paskaidrojiet man kā jūsu vēlētājam: tieši kādu prasmju un kompetenču dēļ Lolita Čigāne sekmīgi var vadīt IZM?» – šāds ieraksts trešdien parādījās twitter vietnē.

Intervija ar LR parlamenta priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība): par liktenīgo neievēlēšanu 12. Saeimā, par intrigām Vienotībā, savādībām vēlēšanu sarakstu veidošanā un nākotnes plāniem.

«Tas, ko mēs redzam, pašreiz ir ļoti daudz dažādu spekulāciju, kas kaut kādā veidā tiek mākslīgi uzturēts, bet es varu pateikt, ka attiecībā uz Vienotību partija joprojām ir vienota,» putrainā latviešu valodā ekspremjers un Vienotības valdes loceklis Valdis Dombrovskis saliek pa plauktiņiem situāciju dzimtajā politiskajā veidojumā. Tas, ka «attiecībā uz Vienotību partija ir vienota», ir skaidrs pat palīgskolas otrgadniekam, un nav ko uztraukties, jo «Vienotība ir gatava turpināt darbu». Bet vai Vienotībai ir morālas tiesības to darīt, ekspremjers neskaidro, jo jautājums par to «nestāv». Bet skumji ir tas, ka izvēles, patiesību sakot, nav. Un ir taču tik pierasts, ka Vienotība ir «valsts stabilitātes garants» un ka «sarunas turpinās un virzās uz priekšu».

Šobrīd jau sāk izskatīties, ka visi premjera amata kandidāti, kas pirms vēlēšanām piedalījās TV premjeru debatēs, ir bijuši vienkārši feiki: maz ticams, ka kāds no viņiem reāli vēlētos (vai varētu) kļūt par ministru prezidentu. Ir bijušas lokomotīves, stūmēji un vilcēji, bet neredz darītājus, kuriem būtu vizionāra tvēriens un vēriens. Pat ticamākā pretendente uz valdības vadītājas amatu – Vienotības Laimdota Straujuma – atzīst, ka nevar apsolīt valdību vadīt visus četrus gadus. Nogurums, skepse, neticība vai politiskais apnikums? Saeimas vēlēšanas, kas izcēlās gan ar biedēšanu un brīdinājumiem, gan ar melno pīār, gan ar rekordlielu sīkpartiju skaitu, radīja situāciju, kurā ministru prezidenta kandidātu – rezervistu soliņš ir īss vai pat tā vispār nav.

«Visās valstīs prezidenti un karaļi aicina uzvarējušās partijas veidot valdību, un šajās vēlēšanās tā ir Saskaņa; ja tas tā nenotiek, tad atbildība par rezultātu ignorēšanu ir jāuzņemas Valsts prezidentam,» pēc vēlēšanu provizorisko rezultātu uzzināšanas draudīgi secina Jānis Urbanovičs (Saskaņa).

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics (Reģionu apvienība) bija nepatīkami pārsteigts, Neatkarīgajā izlasot interviju ar Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru Renāru Putniņu (Vienotība), kas apgalvoja, ka Latvijas palīdzība Ukrainai sniegta tādā līmenī, ka «par to tiešām bija neērti», pieminot «vecus pārsienamos materiālus» un citas niecības.

Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) pagājušajā nedēļā izsauca sabiedrības viļņošanos: viņš pieņēma Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes aicinājumu būt par ZZS Ministru prezidenta amata kandidātu.

Uzņēmējdarbības vide ir viens no tiem jautājumiem, kuri nekad nepazūd no sabiedrības dienaskārtības. Pēdējā laikā šim jautājumu blokam pievienojusies jauna tēma – reiderisms (uzņēmumu pretlikumīga pārņemšana). Šodien par reiderisma ietekmi uz biznesa vidi un investīciju drošību runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā diskusijā, bet Neatkarīgā uz sarunu par to, kā uzņēmējus ietekmē tā dēvētais „tiesiskais reiderisms”, aicinājusi Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas vietnieci Inesi Lībiņu - Egneri, SIA Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāju Elitu Moiseju un LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docentu Aivaru Lošmani.

Intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.