Intervija ar Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS): par «Jūrmalas bojāeju», tūrisma pievienoto vērtību, jauno pilsētas zīmolu un valdības atbalstu Ķemeru Nacionālā parka iznīcināšanā.
– Jūrmalai jāmainās gan saturiski, gan vizuāli. Šķiet, pirmās izmaiņas jau notikušas: nenotiek ikgadējais festivāls Jaunais vilnis (JV) un tā satelītpasākumi. Vai kontrolējat visas pārmaiņas?
– Neatkarīgi no tā, JV notiek vai nenotiek, mums bija uzstādījums: Jūrmalai jāmainās. Mēs jau uz pašvaldību vēlēšanām gājām ar šo uzstādījumu. Jūrmalai jāmainās divos virzienos. Pirmkārt, laika virzienā: mēs neesam trīs mēnešu pilsēta, mēs esam visa gada pilsēta. Tas panākams ar plaša mēroga pasākumu organizēšanu ārpus vasaras sezonas, tuvāk vasaras sezonai – lai izstieptu garumā zaļo laiku. Tā, piemēram, pludmales volejbola Masters tunīru organizējām maijā, nevis vasaras mēnešos. Vēl paredzēti skriešanas svētki, kas notiks pa dabiskās jūras promenādes smiltīm – septembra beigās. Būs ziemas sporta spēles, būs aptverti arī rudens un pavasara mēneši. Otrs ir ģeogrāfiskais virziens: lai Jūrmala būtu pievilcīga ne tikai tiem cilvēkiem, kas uz šejieni brauca padomju laikos un kurus ar Latviju saista nostalģiskas atmiņas, bet arī tiem, kas uz Jūrmalu dodas no Rietumiem un Centrālāzijas.
– Vai ir kādi dati, kas liecinātu par tūristu pieplūdumu Jūrmalā?
– Ir dati par šā gada pirmo ceturksni. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, daudzi prognozēja problēmas, teju vai Jūrmalas galu. Tomēr pirmajā ceturksnī Jūrmalā ir tūristu skaita pieaugums par četriem procentiem, salīdzinot ar pērno gadu. Protams, tādus lēcienus, kādi bija trīs iepriekšējos gadus, kad tūristu skaits pieauga vidēji par 20%, mēs tagad nevaram nodrošināt. Vislielākais tūristu skaita pieaugums mums šogad bija no Zviedrijas, Polijas, Latvijas, Baltkrievijas, Lietuvas un Igaunijas. Tas ir mūsu intensīvā darba rezultāts, jo mēs piedalāmies tūrisma izstādēs, aicinām žurnālistus rakstīt par mūsu pilsētu. No Krievijas ir tūristu skaita kritums – Latvijā kopumā par 40%, Jūrmalā attiecīgi kritums par 31%. Tas ir objektīvi: rubļa kursa krituma dēļ, politiskās retorikas dēļ.
– Acīmredzot tieši šo skaitļu dēļ daudzi prognozē Jūrmalas «bojāeju».
– Jā, viens no viedokļiem: Jūrmala izmirs, nekas te vairs nebūs, jo attiecīgo pasākumu vairs nav. Cits viedoklis: nekas tamlīdzīgs nenotiks, Jūrmala vienmēr ir eksistējusi, atpūtas vietas te bijušas jau divsimt gadu. Iespējams, kritumu kādu laiku izjutīs tie uzņēmēji, kas atrodas ap Dzintaru koncertzāli, taču Jūrmalā neviens nevaimanā, Jūrmalā strādā un meklē šajās izmaiņās dažādas iespējas, lai turpinātu uzņēmējdarbību. Neuztraucieties, ar Jūrmalu viss būs kārtībā. Tā, piemēram, tik bagātīga koncertprogramma, kas paredzēta Dzintaru koncertzālē, nav bijusi nevienu vasaru. Jūrmala ir pašpietiekama pilsēta, kas nav piekabe dažiem pasākumiem vai piedēklis kaut kādiem notikumiem. Protams, šādi momenti – festivālu un konkursu atcelšana – nenāk par labu nevienai pusei. Bet, kāda nu ir tā ģeopolitiskā situācija, tāda nu ir. Lai kāds tev būtu kaimiņš – trokšņains, agresīvs vai ne visai gudrs –, ja viņam iet slikti, tev no tā labāk nepaliks. Patlaban viens no svarīgākajiem objektiem ir Dzintaru koncertzāles ziemas zāle, kuras programma ir bagātīgi sapildīta līdz šā gada beigām. Attīstīsies konferenču un kultūras tūrisms, medicīnas tūrisms un kūrortoloģija. Tas, ko es nosaucu, ir vissezonas produkts. Tā, piemēram, daktera Malkiela vadītā Jaunķemeru sanatorija arī ziemā ir aizpildīta vismaz par 80%. Kūrortoloģija ir tūrisma liela pievienotā vērtība, jo tad cilvēks nevis tikai atbrauc un palūkojas, cik te skaisti, apēdot savu līdzpaņemto desumaizi, bet arī ārstējas, atstājot šeit lielu naudu. Arī Nacionālajā attīstības plānā ir atzīts, ka kūrortoloģija ir viena no īpaši atbalstāmajām nozarēm.
– Kaut kā nevar manīt, ka šī nozare no valsts būtu īpaši atbalstīta.
– Lietuvā tūrisma likums darbojas vairāk nekā desmit gadu un kūrorti saņem miljoniem eiro lielu atbalstu. Mums nekā tāda nav. Bet arī Liepāja un Ventspils mēģina attīstīt kūrorta nišu. Esmu par to, lai kūrortu sfēra Latvijā attīstītos arvien vairāk, man nav nekādas greizsirdības attiecībā uz to. Tas, ka cilvēki brauc uz Jūrmalu, lai baudītu dziednieciskās procedūras, ir pakalpojumu eksports, un viņi savu naudu atstāj pie mums – tāpat kā mēs savu preci vestu kaut kur pārdot.
– Pilsēta ir nomainījusi savu vizuālo identitāti. Tas arī iederas pārmaiņu koncepcijā?
– Jā. Bijušais pilsētas zīmols – zilie burti ar saulīti – bija labs, bet tas savu laiku ir nokalpojis. Sauklis bija Pilsēta uz viļņa. Tas gan nebija nekādā veidā saistīts ar Jauno vilni. Sauklis zināmā mērā asociēja pilsētu tikai ar trim vasaras mēnešiem. Turklāt Jūrmalas vecais zīmols – zili burti un saulīte – ir tik izplatīts tieši Baltijas jūras piekrastes pilsētu zīmolos, ka tas ne ar ko neatšķīrās no citiem zīmoliem. Zīmols, ko esam izvēlējušies patlaban, parāda pilsētas ritmu. Imants Ziedonis reiz teica, ka laime ir visu lietu kārtība, un Jūrmala piedāvā cilvēkam šeit justies labi, piedāvā labsajūtu. Un jaunā zīmola ritms atgādina gan smilšu saskalojumus pludmalē, gan līdzsvaroto dzīves ritmu. Šis ritms ir gan jūrnieku kreklos, gan jūras viļņojumā. Jaunās tendences norāda, ka pilsētas vairs neizmanto saukļus, izņemot tos, kuri jau iedzīvojušies, piemēram, Ņujorka – pilsēta, kas nekad neguļ, Parīze – mīlestības pilsēta. Mēs arī domājām par saukli, bija apmēram 300 variantu, bet mēs sapratām ko citu: jebkurš sauklis ierobežo pilsētu, ieliek to rāmjos. Karogs un ģerbonis paliek tādi, kādi bija. Vecais zīmols bija grūti izmantojams, tas bija izstiepts, nekur neievietojās, grafiski disonēja ar apkārtējo dizainu.
– Cik naudas iztērējāt, veidojot jauno zīmolu?
– Jaunais logotips izmaksāja nepilnus 4000 eiro. Apkārt skan kaut kādas absurdas summas – ap 50 000 eiro par grafisko zīmi vien. Jāsaprot, ka grafiskā zīme jeb logotips un zīmola attīstības stratēģija nav viens un tas pats. Pirms logotipa izstrādes deviņus mēnešus tika strādāts pie Jūrmalas jaunā zīmola – pētīta esošā situācija, veiktas intervijas, aptaujas, analīze. Balstoties uz to, ir radīta pilsētas zīmola attīstības stratēģija, kas ietver pilsētas tēla komunikācijas vadlīniju kopumu četriem ga diem, kā arī stratēģiskus un taktiskus mārketinga un komunikācijas risinājumus zīmola ieviešanai četriem gadiem. Tas izmaksāja 40 000 eiro.
– Viedokļi par jauno zīmolu gan ir dažādi. Ir cilvēki, kas tajā saskata Georga lentīšu dizainu.
– Vienmēr ir dažādi viedokļi. Ir lietas, kurās vairāk vajag uzticēties speciālistiem, nevis likt tautai uz balsošanu. Mēs, protams, katrs esam mākslinieks: mēs varam nesaprast neko no ķīmijas un fizikas, bet par mākslu mēs spēsim spriest profesionāli... Un, dabiski, arī par grafikas dizainu mēs spēsim tikpat dziļi spriedelēt. Ja mēs interneta anonīmos komentārus ņemtu par pilnu, mēs nekad neko neizdarītu, arī Valsts prezidentu neievēlētu. Mēs ilgi domājām par šo zīmolu, izejot no tā, uz kā balstās pilsētas attīstība, kā mēs sevi pozicionējam Rietumos, Ziemeļvalstīs, Centrālāzijas valstīs, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā... Runājām par to, kāpēc tieši Jūrmala ir galamērķis, nevis Arābu Emirāti, Ēģipte vai Palanga. Mēs pozicionējam sevi kā eiropeiski modernu pilsētu, kā kūrortu ar augstāku kvalitāti. Ar to saprotu gan pakalpojumu, gan ārstniecības, gan telpu un dabas dotumu kvalitāti. Mēs varam dubultot tūristu skaitu, bet, ja kāds domā, ka Jūrmalā būs iespējams «atpūtas konveijers», kur visi gulēs kā siļķes mucā, tas ir izslēgts. Jūrmala nav nekāds «ātro uzkodu kūrorts», Jūrmala ir slow food, Jūrmala jābauda nesteidzoties.
– Labi, tūristiem Jūrmalā drīz būs zelta atpūta. Kā ar pamatiedzīvotājiem?
– Jā, tā ir mūsu ambīcija: Jūrmala kā kvalitatīvas dzīvesvietas pilsēta. Tūrisms un kūrortoloģija nav pašmērķis, šīs jomas jāattīsta, lai iedzīvotājiem būtu darba vietas, ienākumi, lai valstij būtu labums. Ir jāizmanto resursi, kas ir pilsētai.
– Ar ko jūrmalnieki ir apmierināti un ar ko nav?
– Pilsētnieku attieksme ir pētīta kopš 2000. gada. Pēdējais pētījums noticis 2014. gada beigās, un to veica SKDS. Nekad pilsētas vēsturē tā nav bijis, ka 50,8% aptaujāto teiktu, ka pilsētas dome strādā labi vai ļoti labi. Savulaik augstākais pozitīvais rādītājs bija kādi 25%. Ņemot vērā visus skandālus, kādi savulaik ir bijuši pilsētā... Mani ļoti interesē tie 49,2%, kurus kaut kas neapmierina domes darbā. Tāpēc bieži tiekos ar iedzīvotājiem. Kopā ar mani ir speciālisti, runātais tiek protokolēts, bet ne jau ķeksīša dēļ – mēs risinām iedzīvotāju problēmas. Cilvēku interesē konkrētas lietas: ceļa segums, grāvji, meliorācija, ūdens apgāde un tamlīdzīgi. Dažas problēmas ir «ar bārdu», piemēram, meliorācija. Trīsdesmit gadu šeit nekas netika darīts, mēs zinām, ka daudzu māju pamati mirkst ūdenī. Meliorācijas sistēma ne vien netika kopta, tā pat tika bojāta, un daudzviet arī paši cilvēki bija vainīgi: būvējot mājas, tika aizbērti grāvji, tur ielika šauras caurtekas, tās aizauga, un kaimiņu rajoni rezultātā slīka nost...
– Jūrmalā patlaban notiek intensīva ceļu būve.
– Kauguros būs jauna satiksmes organizācija: būs četri apļi, Talsu šosejas segums tiek atjaunots. Bet problēma ir, lūk, kāda. Iepriekšējā plānošanas periodā Jūrmala diemžēl tika izslēgta no Eiropas fondu naudas apguves sistēmas: mums būtu vajadzējis saņemt aptuveni 26 miljonus eiro, kurus pagājušajā plānošanas periodā (no 2007. līdz 2013. gadam) drīkstēja izmantot ceļu infrastruktūras uzlabošanai. Jūrmala no tā dabūja tieši nulli. Pārējās lielās pilsētas dabūja.
– Un kāpēc Jūrmala nedabūja?
– Tāpēc, ka Jūrmalu toreiz neviens neuztvēra nopietni. Toreiz te nepārtraukti notika vietējo partiju kašķi. Šobrīd viss ir kardināli mainījies: Jūrmala tiek uztverta kā nozīmīgs partneris, nevis malā nostumjams bandinieks. Ar labdabīgu skaudību skatos uz pilsētām – Jelgavu, Rēzekni un citām –, kas sataisījušas savas tranzītielas. Jūrmalai tādas iespējas nebija. Bet tagad ieguldām naudu ceļa seguma uzlabošanā. Jāpanāk, ka cauri visai Jūrmalai var izbraukt pa lielisku ceļu. Tagad top Talsu virziens, nākamais būs Ventspils virziens cauri Slokai. Jūrmalā ir vairāk nekā 400 kilometru ielu un ceļu, bet asfaltēšana nav lēta.
– Kad palūkojos uz vienu otru ielu, kur sacelti lepni savrupnami, bet pats ielas segums ir kā kurmja rakumi, domāju: kāpēc gan šo villu īpašnieki nevarētu samesties pa 10 000 eiro, lai noasfaltētu savu ielu? Un tad par ietaupīto naudu pilsēta varētu noasfaltēt ielas, kurās nedzīvo bagātnieki.
– Laba doma. Protams, patlaban tā nav mūsu prioritāte – asfaltēt ielas, kuras apdzīvo bagāti cilvēki. Mums jādomā, kā uzlabot ielu kvalitāti Kauguros, Ķemeros, Slokā.
– Pieminējāt Ķemerus. Tur joprojām ainas kā pēc atomkara. Kad tur kaut kas mainīsies?
– Darījums ar Ķemeru sanatoriju ir noticis. Jaunie īpašnieki par nopietnām naudas summām ir pasūtījuši inventarizāciju, apsekošanu un novērtēšanu. Viņu plāni ir reāli un nopietni. Jaunos īpašniekus esam uzaicinājuši uz tikšanos domē, lai varētu kopīgi koordinēt plānus, jo vairāki miljoni eiro no šā plānošanas perioda naudas ir paredzēts ieguldīt Ķemeros gan degradēto teritoriju sakopšanā, gan citur. No domes ir paredzēta nauda ceļu seguma atjaunošanai, Ķemeru parka atjaunošanai, vecā ūdenstorņa rekonstrukcijai un tā izveidošanai par tūrisma informācijas centru. Infrastruktūra tiks sakārtota, un domāju, ka pēc gadiem četriem vai pieciem Ķemerus vairs nevarēs pazīt. Grausts – viesnīca Līva – tiks uzspridzināts un novākts. Tiklīdz dabas speciālisti būs izpētījuši, vai spridzināšana neiztraucēs kāda kailribu vārpstiņgliemja ziemas miegu, ķersimies pie darba.
– Dabas aizstāvji Jūrmalā stingri?
– Nu, Dabas aizsardzības pārvalde mums tā liberāli pieiet lietām... Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP), kas atrodas Jūrmalas teritorijā, Augstsprieguma tīkls, piemēram, gatavojas būvēt elektropārvades līnijas.
– Cauri Ķemeru purvam, kas ir unikāls dabas objekts, pāri ies elektropārvades līnijas?!
– Jā. Bija projekts, ka šīs līnijas varētu iet apkārt ĶNP, taču projekta īstenotāji to noraidīja, jo tas izmaksāšot 16 miljonus eiro dārgāk un tur būs jāizcērt vairāk meža. Bet, mīļie, mežs taču ir atjaunojamais dabas resurss! Mums saka: mēģināsim samazināt stabu augstumu no 62 līdz 53 metriem. Bet arī šie 53 metri būs augstāk nekā Dubultu baznīcas tornis. Tā būs milzīga mēroga jauna būvniecība Ķemeru Nacionālajā parkā. Purvā nāks iekšā smagā tehnika, purvs tiks iznīcināts. Turklāt šī līnija ies pāri sērūdeņraža veidošanās vietām, tas nozīmē – šīs vietas arī tiks iznīcinātas.
– Bet ir taču ietekmes uz vidi novērtējums (IVN). Tas neko nesaka?
– Tajā ierakstīts, ka «riski pastāv». Bet kopumā atzinums ir pozitīvs. Es kaut ko nesaprotu: Priedainē, Bražciema dārziņos, ir izveidots mikroliegums, jo tur atrasta kaut kāda puķīte, un cilvēki tur nevar neko iesākt. Mēs dabas draugiem lūdzam: pārskatiet savu lēmumu, bet viss atsitas kā zirņi pret sienu. Toties attiecībā uz Ķemeru Nacionālo parku «dabas draugi» ar vieglu roku uzšņāpj atļauju un saka – jā, postiet to purvu! Kaut gan likums skaidri pasaka, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās būvniecība ir pieļaujama tikai tad, ja nav citu alternatīvu. Vai kāds vispār ir novērtējis, kas notiks tad, kad iznīcinās sērūdeņraža veidošanās vietas? Zaļie nezin kādēļ klusē par Ķemeru purva iznīcināšanas plāniem. Kāpēc? Jūrmalas domes deputāti vienbalsīgi nolēma neatbalstīt šo celtniecību. Taču projektam tika piešķirts valsts nozīmes statuss, un tagad tas kā ceļarullis iznīcinoši iet uz priekšu, un Jūrmalas aizsardzības biedrība laipni to ļauj darīt.