Elita Veidemane / Autori

Intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Savulaik nacionāļu izplatītais brīdinājums «Krievi nāk!» ir izšķīdis nievās un vieglprātībā, sak, ko jūs tur, pamuļķie nacionālisti, sējat nepamatotu paniku un apšaubāt latviskās drosmes un pašapziņas betoncieto mūrējumu! Mēs esam stipri, mēs esam vareni! – atliek pavicināt rokas, paplivināt vainadziņu virs galvas, un mēs topam faktiski neuzvarami, un nekādi «krievi nāk» nespēj mūs nedz lauzt, nedz liekt. Dziesmoto revolūciju iedvesmoti, mēs paļaujamies vien uz Lielvārdes jostas latviskā raksta viedajiem noslēpumiem un Pokaiņu meža burvestībām, nevis racionāli pievēršamies, piemēram, aizsardzības budžeta stiprināšanai vai valstiskuma izpratnes audzināšanai skolās. Gan jau viss, kā smejies, būs kārtībā.

Pirms neilga laika sabiedrībā pārsteiguma bumbu iemeta uzņēmums Laima. Tas, tāpat kā Gutta, Staburadze un Staburadzes konditoreja, pieder kompānijai NP Foods, kuras valdes priekšsēdētājs paziņoja: norvēģu kompānija Orkla ir iegādājusies kompāniju NP Foods.

Pirms neilga laika sabiedrībā pārsteiguma bumbu iemeta uzņēmums Laima. Tas, tāpat kā Gutta, Staburadze un Staburadzes konditoreja, pieder kompānijai NP Foods, kuras valdes priekšsēdētājs paziņoja: norvēģu kompānija Orkla ir iegādājusies kompāniju NP Foods.

Intervija ar neiroķirurgu Renāru Putniņu (Vienotība), Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru: par izpostīto veselības aprūpes sistēmu Ukrainā, par kara šausmām un to, ko mēs varam darīt Ukrainas labā.

Intervija ar neiroķirurgu Renāru Putniņu (Vienotība), Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru: par izpostīto veselības aprūpes sistēmu Ukrainā, par kara šausmām un to, ko mēs varam darīt Ukrainas labā.

Intervija ar Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju, Saeimas deputātu Raivi Dzintaru – par priekšvēlēšanu aktivitāšu atturību, politisko principu noturību un maksātnespējas administratoriem, kā arī par draudošo bīstamību, ja pie varas tiek Saskaņas centrs.

Intervija ar Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju, Saeimas deputātu Raivi Dzintaru – par priekšvēlēšanu aktivitāšu atturību, politisko principu noturību un maksātnespējas administratoriem, kā arī par draudošo bīstamību, ja pie varas tiek Saskaņas centrs.

Ir tikai divas iespējas: vai nu Krievijas politikas maisītāji ir sagājuši pilnīgā galertā, vai nu tā ir ņirdzīga pabikstīšana ar vircas bedrē iemērcētu mietu, sak, nekur tālu no mums neesat aizdevušies, drīz nāksim jums pakaļ. Bet fakts ir tāds: Krievija paziņojusi par nodomu atsākt kriminālvajāšanu pret tiem lietuviešiem, kuri 1990. un 1991. gadā atteicās dienēt padomju armijā vai to pameta. Lietuvas Ģenerālprokuratūra ir apstiprinājusi, ka no Krievijas saņemti dokumenti par tiesiskās palīdzības sniegšanu saistībā ar šiem cilvēkiem. Lietuva, protams, šo prasību nepildīs, jo tur – atšķirībā no Krievijas – šādai rīcībai nav noziedzīgas darbības pazīmju.

«Tas nav mūsu karš. Tas ir Putina karš,» kādā intervijā teic Krievijas opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs. Viņš dzīvo Krievijā un – tāpat kā daudzi citi šīs valsts aktīvie cilvēki – kliedz, protestē pret Kremļa slepkavniecisko un nodevīgo politiku, kuras rezultātā Eiropa piedzīvo visīstāko karu. To, ka Krievija iebrukusi Ukrainā, saprot visi, izņemot pašu Putinu un viņa virssulaini Lavrovu, kurš pilnīgā nopietnībā murgo par to, ka nekāda kara nav, bet ir tikai datorspēlītes, kurās virtuāli kareivji mirst virtuālā nāvē. Melu un cinisma sacensības būtu pat aizraujošas, ja vien Kremļa slimnieku agresija neapdraudētu visu pasauli.

Intervija ar Varšavas Komercaugstskolas profesoru Lešeku Balceroviču, Polijas ekonomikas transformācijas tēvu, Polijas bijušo finanšu ministru (1989.–1991. un 1997.–2000. gadā), kā arī bijušo Polijas Centrālās bankas vadītāju (2001.–2007. gadā).

Ekspresintervija ar Pāvilu Raudoni, Rīga TV24 sabiedrisko attiecību direktoru, un Rūdolfu Ēķi, Rīga TV24 programmu direktoru.

Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība) par konkurenci ar mazpartijām un Saskaņas centru, par attieksmi pret Ukrainu un Krievijas embargo.

Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība) par konkurenci ar mazpartijām un Saskaņas centru, par attieksmi pret Ukrainu un Krievijas embargo.

Pēdējos gados publiskajā telpā bieži izskanējušie pārmetumi par reiderismu vai uzņēmumu pretlikumīgu pārņemšanu bieži saistās tieši ar tiesās ierosinātiem civiltiesiskiem strīdiem. Vai ir iespējams sakārtot Latvijas likumdošanu tā, lai sveša īpašuma atņemšana ar tiesvedības paņēmieniem kļūtu neiespējama? Par to saruna ar Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedri Inesi Lībiņu Egneri.

Vakar sākās pučs. Rīt tas kaunpilni beigsies. Rīt Augstākā Padome pieņems konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu. Vakarnakt omonieši ieņēma Latvijas Radio, kas, ēteram izgaistot, vēl paspēja atskaņot Dievs, svētī Latviju!.

Intervija ar Nacionālā arhīva Latvijas valsts arhīva ekspertu vēstures doktoru Aināru Bambalu: par čekas maisu kārtējo vētīšanu, par iespējām tos sadedzināt, par kolaborāciju Latvijā un inteliģences lēnumu attiecībā uz diskusijas uzsākšanu.

Intervija ar Nacionālā arhīva Latvijas valsts arhīva ekspertu vēstures doktoru Aināru Bambalu: par čekas maisu kārtējo vētīšanu, par iespējām tos sadedzināt, par kolaborāciju Latvijā un inteliģences lēnumu attiecībā uz diskusijas uzsākšanu.

Mēs, protams, varam ierēkt, ka kaimiņvalsts prezidents Putins 8. augustā ir pasludinājis Viskrievijas badastreiku un ka drīz «viņiem tur nebūs, ko ēst». Varam arī pārāk neuztraukties par to, ka Krievijas embargo rezultātā par bezdarbniekiem kļūs vairāki simti, varbūt pat tūkstoši cilvēku. Sak, esam pārdzīvojuši gan cukurfabriku, gan Liepājas metalurga, gan citu stratēģiski svarīgu rūpniecības objektu slēgšanu. Mēs varam pirkt, kraut kaudzēs un cītīgi ēst šprotes, pārējās zivis un desas, un tādas aktivitātes nav novērtējamas par zemu: mēs atbalstām savus ražotājus, palīdzot viņiem un sev pārvarēt Krievijas pieteiktā badastreika sekas.

Nepārredzami ugunīgi magoņu lauki ieplūst zemeņu laukos, līdzeni sakoptu ganību plašumi robežojas ar rudzu sējumiem, katrs namiņš ir iegrimis ziedos, un ceļi, līdzeni kā saimes galds, aizved arvien dziļāk Polijā.

Iedomāsimies, ka Zigmars Liepiņš ir Madrides Karaliskās operas Teatro real direktors. Un mēs esam spāņi. Zigmars Liepiņš uz vienu vakaru iznomā operas namu krievu popmūzikas kompānijai par 250 000 eiro (mazāk nav atļauts). Un mēs to pat nepamanām. Ja pamanām, tad tikai tāpēc, lai pateiktu, ka takse tomēr par mazu. Mēs neplēšam matus no padusēm par to, ka operu uz vienu vakaru pārņēmuši krievi. Jo tāda ārdīšanās būtu zem mūsu goda. Tas nozīmētu, ka mums bail no krieviem vai viņu iedomāti neiznīdējamās auras. Tas nozīmētu, ka mēs esam vāji, ja pievēršam uzmanību lietām, kuras varam lepni ignorēt. Mēs, būdami gana pašpietiekami, iestudējam pasaulslavenas operizrādes, liekam runāt par sevi kā par savas zemes un mākslas telpas saimniekiem, nevis kā par nožēlojamiem vergiem, kas trīc bailēs par to, ko atkal mums uzspiedīs kādi iedomātie vergturi.

Intervija ar kultūras ministri Daci Melbārdi: par Pasaules Koru olimpiādes pieredzi, par kultūras nacionālismu, Jauno vilni un Operas nama iznomāšanu.