Prezidents un valoda
Rīga TV24 nesen pārbaudīja Valsts prezidenta amata kandidātu prasmi runāt angliski.
No šīs pārbaudes diplomātiski izvairījās Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa), norādīdams, ka «runāšana svešvalodās ir latviešu politiķu problēma un vairāk nepieciešams uzstāties valsts valodā». Viņš vēl piebilda, ka «mēs vārdos esam par valsts valodu, par latviešu valodu, par aizsardzību, par problēmām ar tās eksistēšanu, bet mēģinām runāt svešvalodās, pat ne īpaši labi tās pārvaldot». Nevar iebilst Dolgopolova teiktajam. Tā runā gudrs krievs, kas ieradis «filtrēt» sakāmo.
Pārējie amata kandidāti dažādā līmenī demonstrēja savas angļu valodas prasmes. Sociālo tīklu spietotāji kļuva par tik perfektiem angļu filologiem, ka uzreiz bija skaidrs: prezidenta amata kandidāti «nevelk»! Taču ne jau angļu valodas prasme izšķirs deputātu balsojumu par nākamo Valsts prezidentu, kaut arī šī valoda ir svarīgākā kuluāru saziņā, savukārt no latviešu valodas ikvienā oficiālā pasākumā tiks veikts tulkojums. Bet kurš gan starptautiskajā sabiedrībā negribēs paspīdēt ar intonatīvi tīru un bagātu angļu valodu? Tiktāl viss saprotams, taču, manuprāt, daudz svarīgāk ir prast latviešu valodu, izmantot tās dziļumu, lai paustu savas valsts pilsoņiem skaidru, nepārprotamu vēstījumu.
Vai mūsu prezidenti to ir pratuši? Piepalīdzot preses sekretāriem un pirms publicēšanas izrediģētajām intervijām, drukātais teksts vairāk vai mazāk ir pieklājīgs. Tādas «labotas» intervijas ar sarunātiem jautājumiem, spriežot pēc sociālajos tīklos rakstītā, lielai daļai latvju tautas gluži labi patīk. Taču tiešās sarunās (tiešraidēs) pasprūk tādi teksti, ka uzreiz top skaidrs, ka augstā amata krēsla saimnieks savu valodu gadu gaitā nav nedz bagātinājis, nedz spodrinājis... Nabadzīga valoda ar tipiskām kļūdām – tā ir augstos amatos sēdētāju ikdiena. Kāda vairs runa par valodas aizsardzību, par «problēmām ar tās eksistēšanu» – kā to pieminēja Sergejs Dolgopolovs. Par to pirmām kārtām vajadzētu runāt tiem, kam latviešu valoda ir dzimtā. Un ne tikai Valsts prezidenta amata kandidātiem, bet visiem – sākot no Saeimas deputātiem, beidzot ar valdības ministriem.
Tracina valodas noplicināšana un nepareizība, tracina mūžīgās paviršības, saikļa «ka» vietā lietojot «kad» vai runājot tā, it kā galvā atrastos kāds robotisks tulkotājs no krievu valodas. Prezidentu, deputātu un ministru valoda nereti ir kā baisa latviešu valodas parodija. Reizēm šķiet, ka mūsu «augstie amati» nav nedz grāmatas lasījuši, nedz latviešu valodu skolā mācījušies: teikumu konstrukcijas tiek uzburtas nezin no kurienes, un klausītājs, īpaši sasprindzinādams jutekļus, bieži vien ieslīgst mokās, lai saprastu, ko tad īsti ir gribējis teikt «tautas kalps»...
Visādi citādi jaukais Prāta vētras Renārs Kaupers, iesaistīdamies viedokļu cīņās par nākamo Valsts prezidentu, LNT raidījumā 900 sekundes teica, ka «bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzlikusi tik augstu latiņu, ka mēs gaidām tādu pašu brīnumu, tādu pašu izcilību». Grūti, protams, saprast, ko Kaupers domā ar «brīnumu», bet par augsto latiņu simtprocentīga patiesība, jo tik nesaprotama un savāda latviešu valoda nav bijusi nevienam Valsts prezidentam: acīmredzot kundze, mēginādama runāt latviski, galvā automātiski meklēja tulkojumu no angļu valodas. Savukārt ar «izcilību» droši vien domāta īpašā prezidentes piestrādāšana, lai vājinātu Valsts valodas likumu. Nu, labi, varbūt izcilības līmeni bija sasniedzis savulaik tik populārais Liepājas vēju savaldīšanas pētījums par 16 000 latu (gandrīz 23 000 eiro), ko eksprezidente pārdevusi Liepājas domei. Skauģi runā, ka trīspadsmit lappušu garais manuskripts, kas sarakstīts sliktā latviešu valodā, ir tā vērts, lai to ieliktu Latviešu valodas muzejā.
Muzejā tādus «šedevrus» neviens neliks. Bet ar labu vārdu atcerēsies gan. Un loģiski nonāks pie citiem piemērota Valsts prezidenta kritērijiem. Piemēram, tādiem kā godīgums, gudrība, nesavtība, laipnība, dotā vārda turēšana, paškritika, tālredzība, patriotisms, nacionālisms un sevis atdošana Latvijas labumam. Tas viss – iepretim augstprātībai, liekulībai, savtībai, viltus patriotismam un rijībai.
Skaista un bagāta latviešu valoda ir vien instruments, lai vārdos atklātu prezidenta īpašību kopumu. Taču tikai ar vārdiem, kā smejies, nepietiks. Vajadzēs arī darbus. Tie būs saprotami jebkurā valodā.