Ministra privātā dzīve

© F64

Taisnību sakot, tas ir brīnums, ka Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jūlija sākumā ir pieņēmusi rezolūciju Par ģimenes aizsardzību, apliecinot, ka ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, kurai ir tiesības būt aizsargātai no valsts un sabiedrības puses. ANO ar šo rezolūciju aicināja valstis realizēt uz ģimeni orientētu visaptverošu starpnozaru politiku, iekļaujot to valsts attīstības plānos un programmās. Zinot agresīvi uzbāzīgo, kompromisus nepieļaujošo nostāju, kuru visiem cenšas uztiept minoritāšu lobijs, šāda pretimnākšana tradicionālajām ģimenēm ir visai neparasta.

Debates šajā ANO sesijā bija karstas, jo feministu un homoseksuāļu atbalstītāji mēģināja rezolūcijā iefiltrēt «reproduktīvās tiesības» un attiecināt rezolūciju arī uz seksuālajām minoritātēm. Tas nesanāca, un šis ANO lēmums tika nodēvēts par tradicionālo ģimeņu nozīmīgu uzvaru pār nelielu, bet spēcīgu antiģimenes atbalsta grupu no ASV un citām līdzīgi domājošām valstīm. Nepatīkami, bet paredzami: Latvija nobalsoja pret šo rezolūciju. Pareizāk gan būtu teikt, ka pret to nobalsoja Latvijas vēstnieks ANO Ženēvā Raimonds Jansons, kuram balsojuma pareizo pogu pateica priekšā LR ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Taču Jansons vēl arī piedalījās debatēs, kurās viņš izteicās, ka «ģimenes formas visā pasaulē turpina mainīties un mums ir jāatzīst šī daudzveidība».

Acīmredzot nedz Rinkēvičs, nedz Jansons nav iepazinušies ar Latvijas Republikas Satversmē rakstīto: «Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.» To, protams, nav lasījuši arī tie, kuri uzskata, ka ar minēto ANO rezolūciju tiek ignorētas viendzimuma «ģimenes». Konservatīvie politiķi savukārt piedēvē Rinkēvičam pašdarbību, jo viņam neviens nebija devis mandātu balsot pret rezolūciju: tā netika apspriesta nedz Saeimā, nedz koalīcijā. Ārlietu ministrija gan skaidroja, ka rezolūcijā neesot «pilnvērtīgi atspoguļots cilvēktiesību universāluma princips, kura pamatā ir atziņa, ka cilvēktiesības ir piemērojamas ikvienam neatkarīgi no atšķirīgām kulturālajām, reliģiskajām, politiskajām vai sociālajām sistēmām un tradīcijām». Ne vārda par viendzimuma pāriem! Cik smalki un pareizi: lai neviens nenojaustu, ka runa patiesībā ir par ārlietu ministra personīgo pārliecību un orientāciju. Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis uzsvēra, ka visas rezolūcijas nevarot izlaist cauri parlamentam, jo to ir daudz. Protams, tieši tāpēc Rinkēvičam ir «ekskluzīva kompetence» pieņemt lēmumus arī bez kaut kādiem tur parlamentiem un koalīcijām. Par to, kas viņam šo «kompetenci» piešķīris, vēsture klusē.

Nav nekā pārsteidzoša šajā Rinkēviča solī. Kopš viņš lepni paziņoja, ka ir gejs, viņa publiskā izteiksme vienmēr ir bijusi – cīnīties par partnerattiecību likumu. Taču no skapja izkāpušais ministrs aizmirsa (vai nezināja?) tālākās konsekvences, kuras Latvijas Radio skaidroja Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis un bijušais Valsts prezidenta amata kandidāts Egils Levits: ja tiks pieņemts partnerattiecību likums, tad vēlāk uz diskriminācijas aizlieguma pamata tas novedīs pie viendzimuma laulību atzīšanas. Levits piekrita, ka atsevišķs regulējums viendzimuma pāriem ir vajadzīgs – ja vien partnerattiecības netiks pielīdzinātas laulībām. «Skaidrs, ka ģimenei ir jābūt īpašai. Neko citu nevar pielīdzināt ģimenei,» Levits pabeidza, brīdinot, ka nedrīkst šos jautājumus regulēt tā, ka jebkuras partnerattiecības nu sāksim dēvēt par ģimeni.

Tiktāl viss skaidrs: rezolūcija pieņemta, Latvija «nobalsojusi» pret to. Taču paliek jautājumi: cik tālu sniedzas viena vai otra ministra pilnvaras starptautiskās institūcijās runāt un balsot valsts vārdā, pirms tam nekonsultējoties ar parlamentu un valdību? Vai ministrs var atļauties savu personisko viedokli un subjektīvās izjūtas pasniegt kā valsts nostāju? Ministrs Rinkēvičs acīm redzami uzskata, ka ģimene ir arī geju pārītis. Piedodiet, bet nav. Vienotība klusē kabatas lakatiņā. Piekrīt savam partijas biedram? Varbūt Vienotība beidzot varētu pati sevī noskaidrot, ko tā īsti aizstāv – vērtības, kas minētas Satversmē, vai viena ministra privāto dzīvi? n



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais