Elita Veidemane / Autori

«Es gribētu sagaidīt mirkli, kad latviešu inteliģence pārstās bezjēgā ķēzīties par savu valsti un demokrātisko iekārtu. Pēc tam neraudiet,» brīdina politologs Ivars Ījabs.

Kā sakautrējusies ģimnāziste Vienotība uzaicināja sadoties rokās zaļzemniekus un nacionāļus.

Bija plāns veidot diskusiju par sievietēm politikā, par feminismu, par jauniem un dažkārt nepieņemamiem vērtību uzstādījumiem, turklāt diskusijā piedalītos arī kāda feministe vai arī sieviete, kas sevi par tādu uzskata.

«Par ko, kur un kā cīnījās Ģederts? Pietiek muldēt par kaut kādu brīvības cīnītāju!» – pavirši ar skatienu pārbraucis pāri palīdzības lūguma rindām, komentāros pie teksta pauž kāds krietnais lasītājs.

Intervija ar Saeimas deputātu Edvīnu Šnori (Nacionālā apvienība) – par situāciju ar nelegālajiem imigrantiem, par ANO amorālo «bēgšanas kampaņu», par kara draudiem, kā arī par latviešu valodas lietojuma paplašināšanu.

Intervija ar juristu, fotogrāfu, politisko norišu vērotāju un laikazīmju vācēju Aivaru Borovkovu – par vēstures neobjektivitāti un pazudušo džentlmeniskumu, par manipulācijām ar pūli un kara psihozes augļu savācējiem, kā arī par gleznotāju – teroristu Ģedertu Eliasu un čaklajiem bumbu metējiem.

«Interesanti – cik daudzi, ja te sāktos reāls mahačs, ietu cīnīties? Es pie pirmās izdevības bēgšu – par to nemaz nekaunos.» Šis tviterieraksts tapis 2014. gada 14. augustā, un tā autors ir Didzis Melbiksis – tā vēsta portāls pietiek.com.

… Staņislavs ielēja kanniņā alu, un Antons lēnām pārgāja pāri šosejai – izdzeršot to suslu mājās.

Sestdien Gļeba Panteļejeva darbnīcā savas rokas atlējumu izveidoja mūsdienības izcilais baletdejotājs, aktieris un horeogrāfs Mihails Barišņikovs. Roka, kas ir izteiksmīgākā cilvēka ķermeņa daļa – ja neskaita acis – paliks mūžīgi mūžos.

Kārļa Skalbes Saulrietos mīlīgs augusta vakars kā samtains atmiņu klājums ceļā uz rudeni.

Intervija ar bijušo ārlietu ministru, tagad – Ārlietu ministrijas ģenerālinspektoru Māri Riekstiņu: par terora aktiem Eiropā, Islāma valsts pārvērtēšanu, Krievijas propagandu, Brexit mācībām un neizdevušos militāro puču Turcijā.

Mana draudzene mitinās daudzdzīvokļu mājā, un arī viņa savā rēķinā drīz vien ieraudzīs papildu maksājumu – pievienotās vērtības nodokli 21 procenta apmērā – par nama apsaimniekošanas pakalpojumiem.

Kāds atvieglojums! Izrādās, ne tikai Minhenes terorists bijis traks, bet arī visi pārējie slepkavas, kuri uzbrukuši Vācijas iedzīvotājiem.

Intervija ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu: par mērķiem pēc Varšavas NATO samita, par Krievija retoriku, par hibrīdkaru, kas patlaban notiek, un par auksto karu, ko nedrīkst pārvērst karstajā.

Intervija ar veselības ministri Andu Čakšu – par ministrijas sadarbību ar pārējo nozaru ministrijām, par eveselības projekta un Eiropas struktūrfondu miljoniem, kā arī par veselības apdrošināšanas mūžīgo problēmu.

Ja gribas karstos gabalos saskaldīt mūsu mitro un nereti nemīlīgo ziemu, jālido uz Taizemi.

Pirms dažām dienām Eiroparlamenta deputāts Andrejs Mamikins (Saskaņa) pēkšņi atcerējās, ka 2016. gada 4. martā pulksten 12.45 Latvijas Radio (LR) programmas Brīvais mikrofons pirmajā minūtē un četrdesmit piektajā sekundē žurnālists Aidis Tomsons nolasījis tiešajā ēterā klausītāja Zigurda epastu.

Grūti pat saskaitīt, cik reižu Latvijas Televīzijā demonstrēts 1981. gadā radītais kulta seriāls Ilgais ceļš kāpās.

«Č«Četrpadsmit gadus dzīvoju Īrijā. Darba bija daudz, samaksa par to arī laba. Taču nepatika ne turienes klimats, ne cilvēki, ne kontingents, kas brauca no Latvijas piepelnīties. Tāpēc bija skaidrs, ka agrāk vai vēlāk kopā ar sievu un bērniem došos atpakaļ uz Latviju, jo tur man ir nopirkts īpašums,» stāsta Kristers Čaikovskis, divu dēlu tēvs. Vienam puikam ir mazliet vairāk par gadiņu, otram, Nikijam – septiņi ar pusi.

«Požalusta, što vi hoķeļi?» man jautā pārdevējs Kauguru tirgū, kad pamana, ka esmu nolūkojusi viņa piedāvātos jaunos kartupelīšus. «Latviski nevar?» es atjautāju. «Nu, jums uz pieres nav rakstīts, ka esat latviete,» viņš turpina latviski, nemaz nesamulstot. Es arī ne, tomēr gribu izzināt vairāk: «Vai tad jūs atrodaties Krievijā, ja mani uzrunājat krieviski?» Viņš joprojām nesaprot, ka vairs nevēlos viņa kartupeļus, taču skaidro: «A vispār Kauguros lielākā daļa ir krievi, vot, tāpēc es arī runāju krieviski.» «Diez vai kādam pircējam gabals nokristu, ja jūs vispirms viņu uzrunātu latviski. Jums nav cieņas pret savu valodu,» jau iedama prom, pielieku punktu.

Viņi visi reiz nāca pie cilvēka meklēt palīdzību. Saņēma vairāk: mājas -pajumti, mīlestību gadu garumā, sapratni un aprūpi. Tomēr skarbā nolemtība minkas atrada atkal. Šoreiz pēkšņi un visus kopā. Viņu vissvarīgākais cilvēks kādā vasaras vakarā aizgāja pa rietošas saules staru...

«Aiz loga skan viegls džezs, cilvēki atpūšas ielas kafejnīcā un izgaršo vasaru. Viņi bauda komfortu, ko radījusi Rietumu civilizācija. Arī mēs te sēžam pie atvērta loga, baudām to visu, bet tā dunoņa zem kājām kļūst arvien spēcīgāka – tur tiek nojaukti mūsu dzīves pamati,» klusā, mierīgā balsī viņš izsaka brīdinājumu, kas liek sažņaugties sirdij.