Elita Veidemane / Autori

Nevienam nav noslēpums, ka ar privatizācijas palīdzību veiksmīgi tika iznīcināta Latvijas rūpniecība un lauksaimniecība, nu reformatori jau kādu laiku mēģina līdz ar zemi nolīdzināt arī izglītību un veselības aprūpi.

Nekas nav tik iepriecinošs kā ziņa par tautas priekšstāvju nerimstošajām, pašaizliedzīgajām rūpēm par vēlētāju veselību, labsajūtu un – nebīsimies šī vārda! – labklājību.

Nevar apgalvot, ka nākamā gada valsts budžeta projekts būtu visiem mutēs, ausīs un acīs. Latvijas iedzīvotāju nelīdzdalība šādos pasākumos ir saprotama: ne no manis kas atkarīgs, ne man kāds ko prasīs. Valdīklas tēlo, ka dalās ar tautu savos nodomos un centienos, tauta tēlo, ka novērtē šos centienus. Tāda mierīga līdzāstēlošana. Šajās attiecībās nedz evolūciju, nedz revolūciju nesagaidīt, pussnaudas letarģija šķiet bezgalīgs eksistences veids, ko pat nākamā gada gāzes cenas kāpums neietekmēs.

Nesen kādā pasākumā satiku trīs pusauga meitenes, latvietes – pirms pieciem gadiem uz Lielbritāniju aizbraukušās paziņas meitas.

Kraukšķīgu vīnogu ķekari – gan zaļgani un zeltaini, gan tintes violeti un maigi rožaini – tie uz zoba mēģināmi nevis Bavārijas dienvidos vai Itālijā, bet gan Latvijā.

Kad rokas pieskārās datora klaviatūrai, kāds radiodīdžejs uzlika plati, un sāka skanēt Nešaujiet mājas pievārtē putnus,/ Svēteli, svēteli nešaujiet. Protams, nebija radiodīdžeja, bija iestellēta programma, kas fonā bezpersoniski raidīja melodijas citu pēc citas. Un tomēr šī Līvu dziesma atnāca tieši laikā, iekļaujoties vispareizākajā vietā gluži kā vajadzīgais lego klucītis vakara domu celtnē.

Intervija ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāju Sarmīti Villeri – par universitātes slimnīcu atslogošanu un džentlmeņa komplektu, par mediķu algām un pacientu sūdzībām.

2011. gada novembrī notika samits, kurā ASV un ES augstākās amatpersonas vienojās izveidot darba grupu, lai noskaidrotu, kā vislabāk palielināt savstarpējās tirdzniecības un investīciju apjomus. 2013. gada februārī sarunvedēji jau atzina, ka vislabākais būtu visaptverošs ES – ASV brīvās tirdzniecības un investīciju aizsardzības līgums.

Acis nogura, skaitot Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņus. To bija ap divsimt. Divsimt! Milzīgs intelektuālais kalns ar spožo virsotni – Kārli Šadurski (Vienotība) – augšgalā.

«Vientiesis parastais» – tāds apzīmējums būtu piemērojams lielai daļai latviešu, kas sirdstīri tic tādām naivitātēm kā, piemēram, taisnība uzvarēs, brīvības ideāli ir nesatricināmi, Latvija ir nacionāla valsts un tamlīdzīgi. Lai arī šie apgalvojumi parasti nenostrādā, mēs turpinām tiem ticēt ar ierasto vientieša jūtu intensitāti.

«Piebalgs atzina, ka kļūdas ir bijušas. Es aicinu domāt, kas būs pēc tam, kad Vienotības nebūs,» tīmekļa sarunā brīdinoši bilst Vienotības biedrs Olafs Pulks.

«Mēs vienmēr nelieloties esam pratuši nest savu piederību latvietībai. Nevis sist ar dūri pret krūtīm, sak, esmu latvietis, bet to ar darbiem pierādīt. Izjūti iekšēji lepnumu par to, ka esi latvietis. Klusībā. Nevis ārēji: tad tā būs lepnība,» saka Jānis Streičs, mūsu spožais, labestīgais kinocilvēks, kas mirdzējis ar savām filmām, sākot ar Limuzīnu Jāņu nakts krāsā un Teātri, beidzot ar Cilvēka bērnu un Rūdolfa mantojumu.

Pāvils Brūvers nedēļas nogalē devās uz Griezi mūrēt baznīcas sienas un torni. Tā ir 16. gadsimta celtne, kas, laika un kara sagrauta, ilgi skuma vientulībā.

«Ar mazajiem pabalstiem un darbu par minimālo algu patvēruma meklētājus Latvijā noturēt nevar un nevarēs,» šādu viedokli nule paudis Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) ģenerālsekretārs Uldis Līkops.

Intervija ar politoloģi Ilzi Ostrovsku: par to, kāpēc skaidrot simtgadīgus politiskus notikumus, par sakritībām kara laupījumu sadalē, par emociju un racionālisma sadursmi Atmodā, par valsts stagnāciju un nepilsoņu institūta likvidāciju.

Patiesībā jums ir vienalga. Jums ir dziļi pie elkoņa, kas notiks ar šiem cilvēkiem. Jums Eiropas priekšnieki uzbļauj, un jūs jau skrienat pildīt pavēles, kaut arī īsti nesaprotat, kā to izdarīt.

Pie mums atbrauca komisārs. Nostādīja visus ierindā, nokaunināja par nepietiekamu centību Stambulas konvencijas ratificēšanā, pakratīja ar pirkstu, brīdinādams, ka sievietes sist nav brīv, par vīriešu sišanu gan nebilzdams ne vārda. Daži nejēgas saprata, ka vīriešus dauzīt nav aizliegts, paņēma nūjas un izgāja ielās.

Faktiski varam uzskatīt, ka skandalozā kampaņa Mēs darītu tāpat ir nesusi necerētus augļus: šobrīd no 23 «bēgļiem», kuri mūsu valstī bija ieguvuši aizsardzības statusu, 21 jau ir devies labākas dzīves meklējumos uz Rietumeiropas valstīm. «Bēgļi», kuri karsti alka, lai viņu dzimtenē kāds cits – ne viņi – ieviestu kārtību, kamēr paši vazājas pa Eiropu lielāku pabalstu meklējumos, nu ir izdarījuši «tāpat» – aizlaidušies.

Intervija ar Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītāju Mārtiņu Bondaru – par Latviju kā viensētu, par koalīcijas neieklausīšanos opozīcijā, par Artusa Kaimiņa jauno partiju, kā arī par deputātu algu palielinājumu un nesakārtoto veselības aprūpes sistēmu.

Intervija ar Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītāju Mārtiņu Bondaru – par Latviju kā viensētu, par koalīcijas neieklausīšanos opozīcijā, par Artusa Kaimiņa jauno partiju, kā arī par deputātu algu palielinājumu un nesakārtoto veselības aprūpes sistēmu.

Lietuvā ir Grūtas parks. Tur savākti padomju laiku kauna stabi, tanki un barakas, proletariāta vadoņi un visādi citādi okupantu aļošas, un to ir vairāki desmiti. Lietuviešu miljonāra Viļuma Maļinauska veidotais privātais projekts sākotnēji raisījis lietuviešu šaubas, sak, tāds parks propagandē padomju varu un okupāciju, tomēr tagad tas ir viens no populārākajiem Lietuvas apskates objektiem: parks ir vajadzīgs, lai neko neaizmirstu, jo aizmirstais nereti atkārtojas.

Intervija ar Latvijas Bērnu fonda prezidentu Andri Bērziņu (ZZS): par internātskolu likvidēšanu, par bērnu intervēšanas telpām, par seksuālās vardarbības gadījumu skaita pieaugumu un par ambīciju pozitīvo pamatu.