Elita Veidemane / Autori

«Pasākums tiks uzraudzīts,» sociālajos tīklos ierakstīja Nacionālās bibliotēkas štata tvītotājs. «Paturam arī privilēģijas uz kontroli pār elektrības slēdzi.

Kāda šodien Latvijā un Eiropā ir situācija ar imigrantiem – legālajiem un nelegālajiem? Kas notiek Eiropas «melnajos rajonos»? Vai 160 velkamistu vēstule nu ir tikai zobgalību objekts? Sarunā par imigrantu problēmām diskutē Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) un Atis Lejiņš (Vienotība).

Viss notika tā, kā bija iecerēts. Sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv tika savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai piespiestu Saeimas deputātus nobalsot par atteikšanos no kompensācijām, kas bija sasniegušas nepieklājīgus augstumus: 2016. gada desmit mēnešos par transporta un dzīvojamo telpu īres izdevumiem deputāti kompensējās ar 264 788 eiro.

Ienākt Ziemassvētkos apgaismotam – caur sāpēm un prieku, caur līdzjūtību un žēlastību. Skan vienkārši, bet vai tik viegli tas arī izpildāms?

«Mans gadskaitlis ir tāds... ietekmīgs,» nokrekšķina Raimonds Pauls. Viņa jubilejas gads aizskrējis vētras spārniem. Tas bijis pilns ar muzikāliem notikumiem.

«To ir rūgti apzināties, bet, manuprāt, te ir acīmredzami nepadarīts darbs no Latvijas puses,» analizējot Krievijas un Latvijas pēdējo gadu sliktās attiecības, teica aizejošais Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs

Sestdien notiks Nacionālās apvienības (NA) kongress, kurā runās arī par NA darbību Rīgas domē. NA frakcija galvaspilsētas domē atrodas opozīcijā, tomēr nacionāļi ir apņēmības pilni mainīt situāciju, apvienojot spēkus ar Vienotību un ZZS.

Zvērināts advokāts un VDK dokumentu izpētes komisijas eksperts Linards Muciņš, izlasījis Neatkarīgajā komentāru par NKVD tautas komisāra Novika vietnieku Jāni Cini, kas Brāļu kapos apglabāts blakus īstajiem Latvijas brīvības cīnītājiem, vēlējās padziļināt vēsturisko izpratni par ciņiem un citiem padomju rakstāmgalda (un ne tikai) slepkavām, kam saistība ar Latviju.

«Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku Stockmann lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām,» optimistiski pauda Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), pagājušonedēļ Saeimā uzrunājot deputātus sakarā ar ziņojumu par valdības darbu 2016. gadā.

Pērnā gada 10. septembrī Krievijas pilsonis Dmitrijs Savins iesniedza Latvijas valstij lūgumu par patvēruma piešķiršanu, un 14. oktobrī tas oficiāli tika pieņemts izskatīšanai.

«Sapņoju par brīvu un tīru pasauli.» Tā Melānija Vanaga ir uzrakstījusi savas grāmatas Veļupes krastā ievadā. Daudz tiešāk, daudz gaišāk, tāpēc – vienkāršāk, nekā vairums no mums spētu izteikt savas ilgas.

«Krievu valodai jāpiešķir īpašs tiesiskais statuss bijušajās PSRS valstīs.» Par to 17. novembrī paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas īpašo uzdevunu vēstniece Mitrofanova, runājot par krievu valodas situāciju pasaulē.

«Latvijas valsts dibināšanas diena mums tagad ir vienas partijas reklāma, bet Raivis Dzintars saviem mērķiem ir atļāvies noprivatizēt Latvijas karogu?!» – sociālajos tīklos pirms pāris dienām klīda šādi un līdzīgi teksti. Runa bija par Nacionālās apvienības (NA) noorganizēto lāpu gājienu, kas šogad pulcināja ap 17 000 dalībnieku. Tiem, kas dikti baiļojās par «vienas partijas reklāmu», varētu nepievērst uzmanību, taču šā gada valsts svētku vērojumi lika padomāt mazliet vairāk.

«Ja referendumā būtu nobalsots par divām valsts valodām, tad latviešu valodai būtu bēdīgas izredzes. Ne acumirklī, bet pakāpeniski,» uzskata valodnieks, tulks un tulkotājs, profesors Andrejs Veisbergs.

«Mēs, latvieši, sev uzcēlām jaunu, staltu ēku – savu valsti. Sveša vara grib piespiest, lai mēs to paši noārdām. Es nespēju piedalīties.» Tā savā pirmsnāves vēstulē rakstīja Lāčplēša Kara ordeņa II un III pakāpes kavalieris, Latvijas Robežsardzes priekšnieks Ludvigs Bolšteins. Viņš izdarīja pašnāvību 1940. gada 21. jūnijā – četras dienas pēc tam, kad Latviju okupēja PSRS karaspēks. Bolšteins atdusas Brāļu kapos, un viņa miers ir mūsu goda lieta. Ar viņu kopā mūžīgā mierā guļ latviešu karavīri – Brīvības cīnītāji, leģionāri, strēlnieki, komunistu nobendētie Latvijas armijas virsnieki...

Iespējams, Vilnis Ķirsis ir izcils Rīgas mēra amata kandidāts, jo ir jauns, ambiciozs un izglītots.

«Pabeidzu Liepājas Emiļa Melngaiļa mūzikas vidusskolu, diriģentu nodaļu, un skaidri sapratu, ka manī ir lielāka vilkme organizēt darbu tiem, kas vēlas atrasties uz skatuves, tātad – sapratu, ka mans aicinājums ir menedžments,» teic Baiba Bože, Liepājas pašvaldības kapitālsabiedrības Lielais dzintars valdes priekšsēdētāja.

Juris Putriņš 9. novembrī prezentēs savu grāmatu Zem šo debesu smaguma, kas ir jauns, ar faktiem un pārdomām papildināts izdevums, kura pirmpublicējums notika 1995. gadā.

«Ja uzņēmējs nespēj samaksāt nodokli par savu darbinieku, tad es nesaprotu, kas tas vispār ir par uzņēmēju,» trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS).

«Cilvēkiem, kas vēl joprojām dzīvo Latvijā, un viņu bērniem Padomju Savienība asociējas ne tikai ar barakām, ar gulagu. Asociējas ar garīgo uzplaukumu, ar varoņdarbiem, ar uzvaru, ar tautu brālību, ar cilvēku brālību,» tā pavisam nesen Saeimas deputāts Igors Pimenovs (Saskaņa) sirdsšķīstā senatnes mīlestībā izpaudās iekš Latvijas Radio (LR).

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti par komisijas priekšsēdētāju pagājušonedēļ ievēlēja Ritvaru Jansonu (Nacionālā apvienība). Un viens no galvenajiem jautājumiem, kam tuvākajā laikā komisijā tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, būs sabiedrisko un komerciālo mediju pārvaldība. Par šo un citiem jautājumiem – intervija ar Ritvaru Jansonu.

Nevienam nav noslēpums, ka ar privatizācijas palīdzību veiksmīgi tika iznīcināta Latvijas rūpniecība un lauksaimniecība, nu reformatori jau kādu laiku mēģina līdz ar zemi nolīdzināt arī izglītību un veselības aprūpi.