Viņnedēļ Rīgā, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadības aicināti, slēgtajā domes sēdē kopā bija sanākuši 96 Latvijas pilsētu un novadu vadītāji, lai apspriestu vides un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par!) piedāvāto (uzspiesto) administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Apspriest – tas būtu pieklājīgi, samiernieciski un līdz ar to – neprecīzi teikts. Pareizāk būtu teikt: lai izlemtu, kā pretoties šai novadu robežu maiņai.
Dažādas lemšanas (ne tikai šī konkrētā sēde) nereti izskatās pēc izmisuma cīņas pret varu, kas neieklausās. Konkrētās kaujas rezultāts bija: LPS pieprasīja Jura Pūces demisiju. No 96 domes delegātiem par demisijas pieprasījumu nobalsoja 82, pieci - pret, deviņi - atturējās. «Tas ir signāls premjeram un valdības partijām, lai beidzot mūsu viedoklī ieklausītos,» preses konferencē pēc tam teica Gints Kaminskis (ZS), LPS priekšsēdētājs. Neieklausījās: premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), uzsvērdams, ka uzticas ministram Pūcem, kopā ar paklausīgajiem koalīcijas partneriem deva zaļo gaismu reformai, ko neatbalsta novadu vadītāju pārliecinošs vairākums.
Pūces buldozeriski virzītajā «reformā» ir skaidri saskatāms mērķis - lēmumu pieņemšanu koncentrēt Rīgā, kaut arī lēmumi attiecas uz visu Latviju. To sauc par centralizāciju. Gints Kaminskis atzīst: aizdomas par mēģinājumiem centralizēt valsts pārvaldi bijušas jau labu laiku, tagad tās apstiprinās. Taču ES atbalsta lēmumu pieņemšanu pēc iespējas tuvāk kopienām, uz kurām šie lēmumi attiecas...
Šodien - saruna ar LPS līderi Gintu Kaminski.
Gints Kaminskis: - Novadu un pilsētu vadītāju pārstāvniecība domes sēdē bija nopietna, balsojums - arī. Tas nozīmē, ka šajā reformā kaut kas nav pareizi. Un pievērsiet uzmanību: mūsu domes sēdes lēmums bija - par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu.
- Tātad tā ir jāturpina? Tikai - kādā veidā? Kādas patlaban ir jūsu pretenzijas?
- Pirmkārt, ar pašvaldībām vajadzētu konsultēties, taču notiek tikai informēšana par ministrijas viedokli. Pašvaldību viedoklis vispār netiek ņemts vērā. Otrkārt, nav saprotams, kāpēc vajag reformēt sekmīgi strādājošas pašvaldības. Treškārt, kā tiks novērsts nomales efekts? Igauņi, piemēram, runā par to, ka jānovirza vairāk līdzekļu teritorijām, kas ir nepiepildītas. Ceturtkārt, nav veikti nekādi aprēķini par budžeta izdevumu pieaugumu, kas būs nepieciešams ATR. Toties šobrīd medijos tiek izvērsta VARAM propaganda, kas pārkāpj labas pārvaldības principus: tā ir vienpusēja informācija, ar ko baro cilvēkus. Piektkārt, sākotnēji bija piedāvājums izvērtēt apriņķu izveidošanu, taču uz to nebija nekādas VARAM reakcijas. Sestkārt, pārkāpjot valdības saistības, tika apspriesta pašvaldību daļas samazināšana konsolidētajā valsts budžetā. Redzot visas šīs aplamības, mēs piedāvājām valdībā izveidot darba grupu premjerministra vadībā, kurā tiktu iekļauti gan izglītības un satiksmes, gan iekšlietu un veselības ministriju cilvēki, jo Pūce nevar vienpersoniski koordinēt visus jautājumus.
- Būtisks ir jautājums par apriņķu izveidi.
- Risināt šo jautājumu Saeima uzdeva Ministru kabinetam jau martā. Zinātnieki, kuri pētīja reģionālās attīstības jautājumus, mēģināja pierādīt, ka apriņķu izveide būtu efektīvāka nekā vienkārši robežu maiņa.
- Domes lēmuma otrais jautājums bija Jura Pūces (Attīstībai/Par!) demisijas pieprasījums. Kāds tam bija pamatojums?
- Tāds, kā tikko nosaucu - visas mūsu pretenzijas. Trešais lēmuma punkts bija par vēstuli Valsts kontrolei (VK), lai tā izvērtē, kādā veidā tiek tērēti līdzekļi, kas bija paredzēti ar reformas veikšanu saistītajiem pētījumiem un informatīvās (audiovizuālās) kampaņas iepirkumiem. Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka iepirkumi tikuši veikti, it kā būtu ārkārtas situācija.
- Nav taču nekādu plūdu!
- Mūsuprāt, arī - nav. Tāpēc arī vēršamies VK, lai tā pārbauda, vai līdzekļi tiek atbilstoši izlietoti un vai ir ievēroti labas pārvaldības principi. Ir paredzēts iesniegt EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresam informāciju par pašvaldību un vietējo kopienu tiesību pārkāpumiem ATR reformas gaitā. Mums ir jautājums: kāpēc nenotiek konsultācijas? Kāpēc netiek meklēts argumentēti labākais risinājuma variants? Ministrija neizvērtē priekšlikumus, kas iesniegti jau maijā. Vairāku pašvaldību vadītāji teic, ka viņi ilgstoši nav saņēmuši atbildes no ministrijas. Juris Pūce savukārt teic - gan jau atbildēsim... Bet pašvaldības taču pārstāv iedzīvotāju intereses!
- Ir dzirdēts, ka LPS pārstāv tikai ZZS un LRA intereses. Cik no pilsētu un novadu vadītājiem ir šo partijapvienību pārstāvji?
- Pirmām kārtām LPS pamatmērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju interešu pilnīgāku pārstāvību, stiprinot pašvaldību demokrātiju un pašvaldību institūciju veiktspēju, veicinot līdzdalību publiskajā pārvaldē. Par katru pašvaldības vadītāju ir balsojuši cilvēki, un viens otrs pašvaldības deputāts ir ievēlēts pat ar lielāku balsu skaitu nekā dažs labs Saeimas deputāts... Aptuveni trešdaļu veido Zaļo partiju un Zemnieku savienību (plus ZZS ietilpstošās partijas) pārstāvošie novadu un pilsētu vadītāji, kādi 10% ir LRA pārstāvju. Tāpat pa 10% ir NA un Vienotības pārstāvjiem. Ir pašvaldību vadītāji, kuri ir ievēlēti no vēlētāju apvienībām. Nedz no Attīstībai/Par!, nedz JKP, nedz KPV LV nav neviena pašvaldības vadītāja.
- Jā, tāpēc jau Attīstībai/Par! tik ļoti vēlas, lai situācija mainītos un pašvaldību vadībā atrastos arī kāds šīs partijkopas pārstāvis... Vai ir daudz pašvaldību, kuras patiešām loģiski būtu pievienot kādai lielākai pašvaldībai?
- To ir aptuveni 50. Pašvaldības, kuras šodien ir gatavas apvienoties, tās, kuras redz, ka apvienojoties tās var sasniegt kopīgus ilgtspējīgas attīstības mērķus, ir atbalstāmas. Ir pieņemti lēmumi par šādiem apvienošanās variantiem. Bet valdībai ir jāredz, kādas problēmas tām nāk līdzi: ceļi, pasažieru pārvadājumi, veselības aprūpe, skolas utt. Taču ministrijas, kas sevi pozicionē kā izpildvaru, nesniedz nekādu informāciju! Lai būtu dialogs un līdz ar to arī rezultāts, ir nepieciešama informācija. Bet tās nav! Tā, piemēram, Ikšķiles dome caur premjeru mēģināja iegūt informāciju no VARAM. Uz pašvaldībām aiziet tikai Pūces reklāma, kas ir vienpusēja, līdz ar to - nepilnīga. VARAM informāciju nesniedz ne tikai pašvaldībām, arī Saeimas Revīzijas komisija pirmo reizi informāciju prasīja iesniegt 22. maijā, nu jau vēl trīs reizes pagarināts iesniegšanas termiņš, bet informācijas nav.
- Jura Pūces reklāmbraucieni uz novadiem ir jau apvīti ar stāstiem: viņš tikšanos laikā neļauj iedzīvotājiem paust viedokli par «reformu», viņš iedzīvotājus vienkārši nedzird. Savukārt FM parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV), pret kuru 2019. gada aprīlī prokuratūra izvirzīja apsūdzību 27 000 eiro izkrāpšanā, gudri izteicās, ka LPS nākamgad zaudēšot savu ietekmi un ka šī valdība taču neesot nekāda pašvaldību valdība.
- Valdība taču nav nekāda SIA, kas dzīvo saskaņā ar saviem statūtiem... Ir pārkāpta Pašvaldību harta - par demokrātiju, par subsidiaritāti un iedzīvotāju tiesībām. Bet Latvija ir pievienojusies šai hartai! Pašvaldības ir vistuvāk saviem iedzīvotājiem. Aptaujas rāda, ka iedzīvotāju uzticēšanās pašvaldībām ir augsta, pretēji politiskajām partijām, Ministru kabinetam un Saeimai. Iedzīvotāju viedoklī ir jāieklausās gan pašvaldību deputātiem, gan ministriem un Saeimas deputātiem.
- Vēl par pašvaldībām, kuras varētu (vai nevarētu) apvienoties. Nav dzirdēts, ka būtu notikusi pētīšana, kāpēc un uz kādiem noteikumiem tām vajadzētu apvienoties.
- Ikviena pašvaldība ir izvērtējusi situāciju un vēstulē ministrijai argumentējusi, kāpēc tai nav lietderīgi apvienoties ar kādu citu pašvaldību vai arī - kas būtu jāuzlabo, lai varētu apvienoties. Tad VARAM varētu izanalizēt situāciju un pateikt, raugi, šeit jūs kļūdāties, bet šeit jums ir taisnība. Tas būtu loģiski, ja mēs visi kopā gribētu sasniegt labākus rezultātus šajā reformā. Tā, piemēram, mēs bijām Jaunpils novadā. Tur jau tagad ir lielie zemnieki, tur ir attīstīta uzņēmējdarbība, Jaunpils piens, ir Līvas grupa, ir alus darītava, tūrisms ar pili. Vai efektivitāte būs lielāka, ja šo novadu pievienos Tukumam?
- Ja pareizi saprotu, Jaunpils novads nevēlas pievienoties Tukuma novadam, lai kļūtu par tā nomali. Apvienoties ar «rajona centru» nevēlas arī ap Liepāju esošie novadi un Ventspils novads.
- Arī pilsētas to nevēlas. Katrs pierāda savas esības jēgu un nozīmi, katrs to argumentē ar faktiem un pierādījumiem. Ar to visu ministram ir jāiepazīstas. Viņš nedrīkst neizvērtējot vienkārši ignorēt pilsētu un novadu lēmumus, vēl jo vairāk - iedzīvotāju lēmumus.
- Juris Pūce acīmredzami iedomājas, ka drīkst gan.
- Ministru kabineta sēdē, kurā piedalījāmies arī mēs, izskanēja doma, ka reforma jāveic tagad vai nekad, ka lēmums veikt reformu ir politisks.
- Vai tas ir liels zaudējums, ka Daugavpils izstājusies no LPS?
- Vienmēr esmu uzsvēris, ka pašvaldības ir valsti vienojošais faktors. Pašvaldībām jābūt vienotām idejas vārdā, tām jākomunicē, jādalās ar idejām un viedokļiem. Tas ir slikti, ka LPS kopējā viedokļa veidošanā nebūs otras lielākās pilsētas priekšlikumu.
- Bet Elksniņam acīmredzot vajadzēja šo īslaicīgo slavu: tiklīdz viņš paziņoja, ka Daugavpils izstājas no LPS, viņu tūdaļ intervēja teju visi mediji.
- Viņš esot izstājies tāpēc, ka LPS neesot varējusi nosargāt pat 1.-4. klašu brīvpusdienas. Tas bija oficiālais iemesls.
- LPS, manuprāt, var būt tikai konsultatīvs partneris valdībai, kas... tajā neieklausās.
- Mēs varam norādīt uz problēmām, apkopot informāciju. Bet mēs nevaram, piemēram, uzbūvēt četrjoslu šoseju uz Daugavpili
- Ir dzirdēts runājam, ka šā brīža koalīcijā esošās partijas pārāk viegli atsakās no saviem principiem, slaidi iekrizdamas nepārtrauktos kompromisos.
- Par koalīciju ir dārgi jāmaksā. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tā brīža politiķi vienojās, ka 1.-4. klašu bērnu brīvpusdienas apmaksās valsts, jo tā bija valsts politika atbalstam ģimenēm ar bērniem. Toties tagad pilnā sparā notiek «fiskālās telpas palielināšanas» pasākumi, kurus 2/3 paredzēts veikt uz pašvaldību rēķina. Valdībā ir protokollēmuma projekts, kurā paredzēts, ka pašvaldību budžetam 2020. gadā kopumā tiks negatīva fiskālā ietekme 128,5 miljonu eiro apmērā, proti, Latvijas pašvaldību budžetu kopumā samazinās par 80,7 miljoniem eiro (pašvaldībām papildus atņems 9,8 miljonus eiro, ko atdos Izglītības un zinātnes ministrijai, ar ko tā daļēji finansēs bērnu brīvpusdienas - it kā no valsts puses...), Rīgas pilsētas budžetu - par 38 miljoniem eiro. Turklāt izņemt līdzekļus no pašvaldību budžeta paredzēts arī 2021. un 2022. gadā - laikā, kad plānots īstenot jaunu nodokļu reformu, kurā akcents tiks likts uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas ir galvenais pašvaldību ienākuma avots. Tas ir nepieņemami - palielināt fiskālo telpu uz pašvaldību rēķina. Neviens no pieminētajiem «pasākumiem» - pretēji likumam Par pašvaldībām - netika pārrunāts vai saskaņots ar pašvaldībām. Turklāt nākamgad pašvaldībām paredzēts paaugstināt izdevumus vairākās jomās: pirmsskolas pedagogu darba algas paaugstināšanai, līdzfinansējuma nodrošināšanai neattiecināmajām izmaksām ES un citu ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai utt. Tiks samazināti arī pašvaldību ienākumi no azartspēļu biznesa. Pašvaldībām draud arī dabas resursu nodokļa samazinājums.
- Ko šīs valdības nesavtīgās rūpes nesīs Latvijas iedzīvotājiem?
- Samazinot naudu pašvaldībām, zinot to, ka tām būs apgrūtinātas iespējas aizņemties Eiropas struktūrfondu naudu dažādu projektu realizācijai, daudz kas tiks apturēts. Lai realizētu, piemēram, kanalizācijas projektu, ko finansē ES, nepieciešama nauda ūdensvada izbūvei, kur vajadzēs ielikt pašvaldības naudu... kuras nebūs. Attīstība apstāsies. Arī pirmsskolas pedagogu atalgojumam sava nauda ir vajadzīga. Ja pašvaldība nedos darbu kādam uzņēmējam, arī viņš sāks nīkuļot un nemaksāt nodokļus. Tas viss ir saistīts!
- Vai jums ir cerība, ka pašvaldību un valdības attiecībās kaut kas varētu mainīties uz labu?
- Tas ir jautājums, kāpēc pašvaldības nepārtraukti piedāvā savu redzējumu jautājumu risināšanā, lai notiktu dialogs, lai rastu pēc iespējas labāku risinājumu mūsu iedzīvotājiem un valsts attīstībai. Daudzās jomās šis dialogs notiek un risinājumu atrod. Apmēram 2/3 no visiem piedāvājumiem, ko sniedzam valdībai un Saeimai, ir rasts saskaņojums. Ir jārod kopīgs risinājums arī nopietnos un sarežģītos jautājumos.
- Vēl jau ir budžeta skatīšana Saeimā.
- Kā man teica kāds Saeimas deputāts, «visu tempā izgrūdīs cauri». Tad jau pašvaldības ir noliktas vājprātīgā situācijā, un nav ideju, ko darīt, lai kaut kas mainītos... Protams, ka mēs strādāsim ar Saeimas deputātiem, argumentēsim. Ļoti ceru, ka cilvēki sapratīs: ar viņu viedokli valdība nerēķinās, valdību neinteresē cilvēku viedoklis. Un tomēr ceru, ka iedzīvotāji būs aktīvi - kā tas ir Naukšēnos, Rūjienā, Ikšķilē, Salacgrīvā, Jaunpilī, citur... Arī Saeimas deputātiem ar viņiem ir jārēķinās.
- Cilvēki ir nepieciešami tikai vēlēšanās... Starp citu, ko Valmierā darīja KNAB? Zināms, ka tas «ciemojās» pie novada vadītāja Jāņa Baika (JV). Zināms, par ko viņi tērzēja?
- Nav informācijas. Kaut ko esmu dzirdējis tikai no garām lidojošiem putniņiem.
- Putniņi apgalvo, ka ciemošanās saistīta ar miljonu projektiem, ar būvnieku karteli, kā arī ar ES fondu naudām, kas aiztecējušas «ne tur».
- Esmu pārliecināts, ka Jānis ir godīgs.
- Citi putniņi apgalvo: ja patiešām atklāsies milzu afēras, tas var draudēt pat ar Valmieras bankrotu...
- Ne tikai. Tad cietīs viss Vidzemes reģions. Iespējams, ne tikai tas vien, bet arī visa Latvija.
