Elita Veidemane / Autori

Indulis Emsis, ekspremjers un ekspolitiķis, bioloģijas zinātņu doktors, Zaļās partijas biedrs, šobrīd strādā konsultāciju firmā Eiroprojekts, kas nodarbojas ar pašvaldību, valsts un privātpersonu pasūtījumiem attīstības projektu jomā. Tie ir projekti enerģētikā un ostu attīstībā, projektu sagatavošana un analītika, kā arī ietekmes uz vidi pētījumi. Indulis Emsis arī sadarbojas ar universitātes studentiem vides biotehnoloģijā, un tās ir trīs jomas, kuras analizē Indulis Emsis: ūdenssaimniecība, atkritumu saimniecība un enerģētika.

Emīls Jakrins ir Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs un vienlaikus SIA Rīgas satiksme (RS) valdes loceklis. Pēc Rīgas domes deputāta Olafa Pulka (Vienotība) iesnieguma KNAB janvārī ierosināja pārbaudi par to, vai līdz ar Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts. KNAB nesen sniedza atbildi, ka interešu konflikta nav. Intervija ar Emīlu Jakrinu par politisko partiju «būšanām» un Skanstes tramvaja līniju, par Konkurences padomes pielemto sodu divu miljonu eiro apmērā un par Krišjāņa Barona ielas bruģi.

Intervija ar vēsturnieku Valdi Kuzminu: par latviešu leģionāru arhīva materiāliem, par 16. marta nozīmi, par mobilizāciju un mūsu valdošo gļēvo attieksmi pret vēsturi.

Intervija ar Valsts valodas centra direktoru Māri Baltiņu: par valodu referenduma mācībām, par zudušajām krievu valodas privilēģijām un šķietamajām rūpēm par tūristu labsajūtu, par konfliktiem ar Rīgas mēru un deputāta mandāta anulēšanu tiem, kas neievēro valsts valodas normas.

Ar īstas šaha lielmeistares vērienu mūsu finanšu ministre Dana Reizniece Ozola (ZZS) nāca klajā ar FM iecerētajām izmaiņām nodokļu politikā.

Intervija ar Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītāju, vēstures doktoru Uldi Neiburgu: par latviešu pretošanās kustības peripetijām, ilūzijām, nenotikušo neatkarību un kolaborāciju. Protams, arī par Ulda Neiburga jauno grāmatu Draudu un cerību lokā. Latvijas pretošanās kustība un Rietumu sabiedrotie (1941–1945).

Vakar, 27. februārī, Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš paziņoja darbiniekiem par atkāpšanos no amata šā gada 9. martā.

Pieņemu, ka imigrantu kārtējais grautiņš Stokholmas rietumu rajonā Rinkebī uzšķīlies tikai no tā, ka ir ziema.

Profesore, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne. Neskaitāmu zinātnisko darbu autore un zinātnisko konferenču referente, pētniece intelekta un testu izstrādes jomā. Poliete ar Latvijas saknēm. Matemātiķe un psiholoģe Malgožata Raščevska.

Kaut arī veselības ministre Anda Čakša, tiekoties ar Rīgas Dzemdību nama (RDzN) mediķiem, aicināja kolektīvu nepolitizēt stundu tarifa jautājumu, tas faktiski jau ir noticis.

Spriežot pēc tā, cik nihilistiska šobrīd ir attieksme pret latviešu valodu dažādās tās lietošanas jomās, piektā gadadiena pēc noziedzīgi izraisītā valodas referenduma, kas notika 2012. gada 18. februārī, tiek svinēta ar domu: pēdējais laiks «dasist» to latviešu mēli līdz galam, lai nemaisās pa mūsu internacionālajām kājām.

Ja nebūtu dažu izņēmumu, varētu padomāt, ka jūnijā ir paredzēts skaistumkonkurss, kura uzvarētāju kronēs par Rīgas mēru.

«Piedzimu 1957. gadā, un tad maniem vecākiem pēc izsūtījuma bija tā laime atgriezties mājās – doties uz Latviju. Man toreiz bija trīs mēneši. Manā dzimšanas apliecībā rakstīts, ka esmu piedzimis Tomskas apgabala Piškinas–Troickas ciemā. Vietu ar tādu nosaukumu kartē vairs neatradu, tagad tur varētu būt Pervomaiskas ciems,» stāsta ģenerālmajors, bijušais Zemessardzes komandieris, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks Leonīds Kalniņš.

Intervija ar Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku: par studentu skaita samazināšanos, par RPIVA pievienošanu Latvijas Universitātei, par brīvību kā pārbaudījumu un par to, vai augstskola veido atbildību pret valsti.

Nesen kādā sarunā aizķērās frāze: «Mani skolēni barikāžu laikus redz kā pasaku: Lāčplēsis plēš Melno bruņinieku, abi iekrīt Daugavā, jodi iešauj mugurā Koknesim, letiņi pavada visus pēdējā gaitā, paiet gadsimti, viss turpinās pa vecam... Nekādas pietātes, vien skepse un vienaldzība.»

Ar nožēlojami šķidru pasākumu pagājušo piektdien tika «atzīmēta» astotā gadadiena kopš 2009. gada 13. janvāra grautiņiem, kuros pēc partijas Sabiedrība citai politikai rīkotā mītiņa tika apskādēts Saeimas nams, apgāzti daži policijas auto un izlaupīts alkohola veikals.

Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība) – par populisma un negatīvisma vilni sabiedrībā, par politiķu zemajiem reitingiem, par izvēles laiku – pašvaldību un Saeimas vēlēšanām.

«Visbiežāk mēs sazināmies ar balss skaņām, saliedētām vārdos un teikumos, vai ar rakstu valodas palīdzību. (..) Vienlaikus saziņa tiek veikta ne tikai ar balsi un rakstu zīmēm, bet arī ar ķermeņa kustībām, t.i., ar neverbālās valodas palīdzību. (..) Var uzskatīt, ka neverbālā valoda ir palīgs verbālajai, darbojoties daļēji kā tās dubliere.» Tā savas jaunās grāmatas Zīmju valoda: latviešu žesti ievadā raksta Janīna Kursīte-Pakule.

«Jaunībā jāizraugās vairāki hobiji, lai vecumdienās nevajadzētu mocīties ar pašapziņas trūkumu,» uzskata eksprezidents Guntis Ulmanis, hokeja kluba Rīgas Dinamo valdes priekšsēdētājs. Viens no hobijiem, protams, ir hokeja kluba vadīšana un spēles vērošana. Tomēr pirmajam atjaunotās brīvvalsts prezidentam ir arī savs skatījums uz šodien notiekošo Latvijā. Par to arī parunāsim.

Cilvēku vairākums ir neglābjami pieraduši pie tā, ka viņu vietā visu izlemj direktors, maiņas vecākais vai prezidents.

Tas bija toreiz, kad ziema sākās tad, kad ziemai vajadzēja sākties. Pēc sudrabpelēka novembra no debesīm nolaidās miljardiem sīku, priecīgu zvaigznīšu, un zeme atbalsoja gaismu tik spilgti, ka pat naktis bija baltas.

«Manas pirmās atmiņas par Dzintaru koncertzāli... Es mācījos Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, un mums vajadzēja obligāti iet uz koncertiem. Skolai bija vienošanās ar filharmoniju, ka audzēkņi var bez maksas tikt uz tās organizētiem koncertiem, un Dzintaru koncertzāle tolaik ietilpa filharmonijā. Es šobrīd gan vairs neko nevaru pastāstīt par mūziku, ko tur dzirdēju, taču sajūtas atceros: vispatīkamākais bija satraukums pēc koncerta, kad, dodoties uz Dzintaru staciju, visi cilvēki kaut ko savstarpēji apsprieda, runāja par to, cik viss bijis interesanti... Parasti es viens uz koncertiem negāju, biju kopā ar draugiem, bija vasara, un mēs nereti vēl aizkavējāmies, staigājot pa Dzintaru mežaparku. Šī sajūtu buķete neizzūd,» smaidot stāsta Guntars Ķirsis, Dzintaru koncertzāles direktors. Dzintaru koncertzāle šogad svinēja 80 gadu jubileju. Šodien kopā ar Guntaru Ķirsi atskatīsimies uz koncertzāles gadiem un ielūkosimies nākotnē.