Aleksandrs Kiršteins: Dzīvojam pusbrīvā Latvijā

© Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Intervija ar Saeimas deputātu Aleksandru Kiršteinu (Nacionālā apvienība): par iespējām saglabāt esošo koalīciju pēc Saeimas vēlēšanām, par pretvalstisko demonstrāciju aizliegšanu, par puskrievisku valsti un Krieviju kaimiņos.

- Pamazām sākas Saeimas vēlēšanu kampaņa. Ir arī antikampaņa: sāk skaitīt bijušos komunistus, piemēram, Zaļo un zemnieku savienībā. Vai tad «oligarhu» skaitīšana nerullēja?

- Izskatās, ka nerullēja... Mums, Nacionālajai apvienībai, šajā situācijā jābūt diezgan nosvērtiem, jo koalīcija bez ZZS acīmredzot nevarēs eksistēt. Diezgan muļķīgi viena otra partija klaigā: «Ja par mums nebalsosiet, būs ZZS un Saskaņas koalīcija.» Neviens tādu situāciju nekad nepieļaus. Ja runājam par komunistu «izvilkšanu», jaunās partijas ar oligarhu zirdziņu vairs nerullē, tātad vajag kaut ko jaunu. Atceramies, ka rajonu sekretāri un zemākie komunisti atbildēja tikai ar ražošanas plānu izpildi, izņemot, protams, ideoloģiskos darbiniekus.

- Interesanti, kas ir kampaņas pasūtītāji?

- Nevajag meklēt sazvērestības teorijas. Ir sadibināts vesels lērums jaunu partiju, kuru reitingi nesniedzas pāri vienam procentam, un šajās partijās ir daudz jaunu, sociālliberāli orientētu cilvēku. Ekonomiski liberālais virziens Latvijā jau ir realizēts: tā ir privātīpašuma neaizskaramība, konkurence un brīvais tirgus. Savukārt sociālliberālismu mēs redzam Eiropā: lielākajai daļai valstu vadītāju nav bērnu, un viņi taisa selfijus ar imigrantiem. Universitātēs tiek mācītas kultūrmarksisma teorijas par neizbēgamo Eiropas un Āfrikas saplūšanu. ES līderi uzsver, ka nav nekādas īpašas Eiropas nacionālo valstu kultūras, ir tikai multikulturālisms. Visspilgtāk šo virzienu pārstāv partija Kustība PAR. Pavļuta kungs uzsvēra, ka jāmazina etniskā sašķeltība, citiem vārdiem - jālegalizē okupācijas sekas, jākultivē divvalodība utt.

- Uzskatāt, ka koalīcija varētu būt tāda pati kā tagad?

- Jā. Ceru, ka Vienotība iekļūs Saeimā. Tad koalīcijas kodols paliks. Visu var un vajag kritizēt - sākot ar OIK un beidzot ar veselības aprūpes sistēmu, bet fakts ir tāds, ka cilvēkiem algas pieaug un nav nekāda pamata kaut ko radikāli mainīt. Vidējai algai pāris gadu laikā pieaugot līdz 1200 eiro, arī emigrācijai vajadzētu apstāties. Nacionālā apvienība ierosināja izstrādāt speciālu likumu par diasporu. Šobrīd tas top darba grupā, ko vada Ārlietu ministrija. Ir jāpanāk, ka ikvienā pašvaldībā ir atbildīgi ierēdņi, kuri uzreiz var nokārtot iespējas, ka atgriezušos cilvēku bērni sāk apmeklēt skolu un bērnudārzu.

- Vienotības situācija šobrīd ir diezgan nestabila.

- Vienotībai ir sava atbalstītāju bāze, un daudz kas būs atkarīgs no tās sadarbības ar reģionālajām partijām. Turklāt vēlētāji parasti atceras to, kas noticis pēdējos trīs mēnešos. Vēlēšanu kampaņa reāli sāksies jūlija otrajā pusē.

- Tagad daudzi aicina: balsosim par jaunajām partijām!

- Pirms vairākiem gadiem arī bija dažādas jaunas partijas. Piemēram, pirms 20 gadiem bija tāda Jaunā partija. Bez Raimonda Paula tā nebūtu iekļuvusi Saeimā. Tad parādījās Jaunais laiks, tad vēl jaunāks Jaunais laiks - Vienotība... Tagad jaunās partijas klaji izrāda savas merkantilās intereses. Zatlera Reformu partija nekautrējoties teica: mums vajag Satiksmes un Ekonomikas ministrijas. Tur neviens netēloja, ka svarīgi ir nacionāli vai valstiski principi. Līdzīgi dara cilvēki no partijas Latvijas attīstībai: lobēja OIK, spēļu biznesu, mīkstināja prasības lielajiem būvniecības uzņēmumiem attiecībā uz būvkonstrukciju drošību. Neveiksmīgi tiek mēģināts nomelnot Nacionālo apvienību, sak, NA turas uz maksātnespējas administratoriem. Bet ir taču zināms, ka vairāk nekā 50 administratoru darbība ir apturēta tieši tieslietu ministra Rasnača laikā. Savukārt Liepājas metalurga un Trasta komercbankas administrators ir Vienotības cilvēks. Taču tas nevienu neinteresē.

- Kaut kā neesmu manījusi, ka jaunās (?) partijas rādītu kādu attieksmi, piemēram, pret regulārajām pretvalstiskajām demonstrācijām, kuras tiek atļautas Rīgā. Es domāju Ždanokas organizēto vazāšanos ar saukli «pret latviešu valodu».

- Tad man ir pretjautājums. Cik partijām programmas sākas ar pašu galveno, proti, ar politisku nacionālās situācijas izvērtējumu? Un cik partijas atceras, ka Latvija netika veidota kā internacionāla valsts - piemēram, kā PSRS? Mūsu valsts tika veidota kā latviešu tautas aizsardzības un izdzīvošanas garantija nākotnei. Un tikai pēc tam sekoja viss pārējais. Šādus uzsvarus savā programmā liek vienīgi Nacionālā apvienība. Toties vairākas «jaunās» partijas runā par okupācijas seku legalizāciju. Ir grūti izprast, kā tas iespējams: atgūtās valstiskās neatkarības divdesmit astotajā gadā pa Brīvības ielu iet vairāki tūkstoši krieviski bļaujošu demonstrantu ar plakātiem, uz kuriem rakstīts, ka viņi zārkā redz visus tos, kuri neatbalsta krievu valodu kā mācībvalodu. Daļa no šiem demonstrantiem taču ir naturalizēti pilsoņi, kuri apliecinājuši, ka aizstāvēs latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. 5. Saeimā LNNK izstrādāja likumprojektu par pagaidu uzturēšanās atļaujām pilnīgi visiem PSRS pilsoņiem, kas te bija iebraukuši. Bija paredzētas tās izsniegt uz gadu ar tiesībām pagarināt dažādu iemeslu dēļ. Pamatdoma bija atsijāt tos cilvēkus, kuriem ar Latviju ir kāds nopietns sakars - vai nu viņiem ir kādi nopelni attiecībā uz Latviju, vai viņi ir devuši lielu ieguldījumu zinātnē un tamlīdzīgi. Likums paredzēja (un mēs cerējām), ka no tiem 700 000, kas bija PSRS pilsoņi, liela daļa aizbrauks atpakaļ uz Krieviju - ar dažādiem grantiem un palīdzību. Domāju, ka kopumā uz bijušajām padomju republikām no Latvijas izceļoja tikai kādi 200 000 cilvēku. Pārējie palika - starp viņiem arī vairāk nekā 20 000 padomju virsnieku ar visām ģimenēm. Līdz ar to okupācijas sekas netika likvidētas. Tagad viens otrs saka: krievi taču stāvēja kopā ar jums, latvieši, uz barikādēm! Jā, kādi pārsimt stāvēja. Un ko darīja pārējie? Piektajā Saeimā, kad Klubs 21 un Pasaules Brīvo latviešu apvienība izveidoja partiju Latvijas ceļš (LC), balsojumos par nacionālajiem jautājumiem, pilsonību, izglītību valsts valodā TB/LNNK un ZZS bija «par», savukārt LC kopā ar Līdztiesību un partiju Saskaņa Latvijai, atdzimšana tautsaimniecībai vienmēr bija «pret». Kopā pēdējiem bija 56 balsis. Visas nacionālās idejas, «pateicoties» šīm 56 balsīm, tika nogremdētas.

- Arī analizējot šodienas politisko situāciju, izskatās, ka līdz okupācijas seku likvidēšanai, piedodiet, ir ļoti tālu...

- Šajā kontekstā ir grūti runāt par «uzvaras pieminekļa» nojaukšanu, ja valstī atrodas ap pusmiljonu bijušo padomju pilsoņu, no kuriem liela daļa ir naturalizējušies «uz papīra». Patlaban atrodamies pusbrīvā Latvijā, kas radusies pēc dziedošās revolūcijas un kas joprojām nav tikusi vaļā no okupācijas sekām. Uzskatu, ka NA šajā jomā jāstrādā daudz vairāk un stingrāk.

- Tostarp visādas «krievu savienības» taisa provokācijas citu pēc citas. Kā šo visu izskaidrot cilvēkiem, kas nav mierā ar šādu situāciju?

- Jāsaprot, ka tā dēvēto krievu savienību ar dažādiem grantiem caur «tautiešu» atbalsta programmām finansē Krievijas Ārlietu ministrija. Mēs esam organizējuši tikšanās ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), un ir skaidrs, ka NEPLP nesaprot: Krievijas TV kanālos nav žurnālistikas, šie kanāli ir Krievijas hibrīdkara ierocis. Savukārt mēs uz to visu esam reaģējuši kā normāla Eiropas valsts - atbilstoši Eiropas konvencijai par pārrobežu televīziju. Bet pret hibrīdkara ieroci būtu jārīkojas radikāli, jo katru vakaru agresīvi tiek skalotas smadzenes ar Kiseļova vai Solovjova raidījumiem. Šie Krievijas kanāli jāslēdz uzreiz - lai viņi turpina tiesāties, cik ilgi grib. Interesanti, ka Krievija ir vienīgā valsts, kur Aizsardzības ministrijā ir propagandas daļa, kas izstrādā vadlīnijas galvenajiem televīzijas kanāliem, bet analītiskos un politiskos raidījumus vada specdienestu virsnieki...

- Kas vēl jādara, lai izbeigtu pretvalstiskas aktivitātes?

- Jāmaina Pilsonības likums: jāparedz, ka nekavējoties tiek atņemta pilsonība naturalizētajiem pilsoņiem, ja viņi tiek pieķerti pretvalstiskā darbībā, piemēram, balsojot referendumā par krievu valodu kā otro valsts valodu. Ja pāris tūkstošiem cilvēku atņemtu pilsonību, ar to pietiktu: cilvēki pretvalstiskās demonstrācijās piedalīties vairs negribētu vai dotos prom no Latvijas... Cits jautājums par Gapoņenko: vai viņam jāsēž cietumā? Viņam jāpalīdz: viņam vajadzētu ārstēties psihiatriskajā slimnīcā, jo normāls cilvēks nevar apgalvot, ka 9. maijā nāks amerikāņi un likvidēs cilvēkus stadionā. Un vēl. Domāju, ka Nacionālā apvienība ir par maz pievērsusi uzmanību kontrolei pār Iekšlietu ministriju. Protams, kaut ko mainīt dažus mēnešus pirms vēlēšanām - tas nebūtu mērķtiecīgi. Taču par izvēli vēlēšanās jādomā jau tagad: vai nu balsot par Nacionālo apvienību, kas iestājas par nacionālu valsti, vai nu balsot par «etniskās sašķeltības mazināšanu», lai tādā pašā garā ļurkātos tālāk kaut kādā puskrieviskā valstī. Diemžēl tie jautājumi, kuri attiecas uz latviešu tautas pašapziņas celšanu un nacionālo izglītību, nav atrisināti. Tas tāpēc, ka NA vienmēr bijusi mazākumā.

- Puskrieviska valsts - vai tāpēc, ka atrodamies blakus Krievijai?

- Katrā valstī ir sava mafija, bet Krievija ir vienīgā valsts, kas pieder mafijai. Putina inaugurācijā varēja redzēt, kādi cilvēki no 90. gadu kriminālajām aprindām tur apgrozās - oligarhs Deripaska, kurš saistīts ar Izmailovas organizētās noziedzības grupējumu, oligarhs Usmanovs, kurš iznācis no cietuma ar iesauku Uzbeks un ir saistīts ar Solncevas grupējumu, kā arī citi... Tagad viņi ir privatizējuši uzņēmumus, ar kuriem Latvijai jāuztur ekonomiskie kontakti. Par spīti visam, Krievija ir Latvijas otrais lielākais ekonomiskais partneris, un viss bizness tiek uzturēts ar privātiem kontaktiem. Piemērs ir Uģis Magonis, bijušais Latvijas dzelzceļa šefs: pietika viņam nonākt apsūdzētā lomā, kontakti izbeidzās, un Latvijas dzelceļš sāka ciest zaudējumus... Ar Krieviju viss kārtojas tikai privāti, uz personisko attiecību pamata, tur nevienu neinteresē kaut kādi tarifi.

- Bet kā ar prokrieviskajām un pretvalstiskajām demonstrācijām, kas pēdējā laikā regulāri notiek Rīgā? Nebūtu laiks tās aizliegt?

- Neko nevajag aizliegt. Vienkārši vajag kādus pārdesmit cilvēkus izolēt, līdztekus pierādot, ka viņi nodarbojas ar valsts pamatu graušanu. Šādus jautājumus var atrisināt ar normālu Iekšlietu ministrijas vadību. Mums taču ir likums par etniskā naida kurināšanu. Bet - kā mēdz teikt amerikāņi - ja likumus varētu traktēt tikai viennozīmīgi, tad nebūtu vajadzīgi advokāti. Un kas šajā gadījumā ir advokāti? Tie ir partiju sponsori.

- Kūdītāja uz demonstrācijām ir Ždanoka, kura patlaban cierē uz Saeimu, kaut gan nav vēl bijis Satversmes tiesas sprieduma par to, vai viņa to var darīt.

- Viņa bija iesūdzējusi Latviju arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), jo viņai bija liegts kandidēt uz Rīgas domi. ECT šo liegumu atzina par pamatotu. Mūsu likumā bija rakstīts, ka šāda persona nevar kandidēt arī uz Eiropas Parlamentu (EP). Saeima nobijās un izmainīja likumu, ļaujot Ždanokai kandidēt uz EP. EP daļēji ir sociālistisks un komunistisks: EK prezidents Junkers aizbrauca svinēt Kārļa Marksa 200. dzimšanas dienu, lai gan Marksa mācības rezultātā visā pasaulē ir aizgājuši bojā 100 miljoni cilvēku. Diemžēl mūsu ilūzijas par Eiropu balstās uz pirmskara atmiņām. Mēs iekļuvām ne tajā Eiropā, kas iestājas par ģimenēm un kristīgām vērtībām, mēs iekļuvām tajā, kas iestājas par viendzimuma laulību legalizāciju... Mums visiem ir jāizvēlas: vai mēs ejam Ungārijas un Polijas ceļu, atbalstot stipras, normālas ģimenes, vai ceļu, kas paredz Eiropas tautu izšķīdināšanu ar Āfrikas imigrantiem.

- Kā vērtējat to, kas patlaban notiek Krievijā? Maija sākumā atkal bija daudzskaitlīgas demonstrācijas pret Putinu.

- Kā jau teicu - tā ir valsts, kas pieder mafijai, kādiem 50 Putinam pietuvinātiem cilvēkiem, no kuriem daudzi saistīti vēl arī ar specdienestiem. Viņi Krievijā pārvalda valsts uzņēmumus un iesaistās politikā. Piemērs ir Šabtajs Kalmanovičs (tagad jau nelaiķis) no Solncevas grupējuma, kuru Primakovs izbrīvēja no cietuma Izraēlā un kurš kārtoja VīķesFreibergas vizīti pie Putina Alpos. Vai ir vēl kāda valsts, kur prezidentam lietas kārto šādi cilvēki? Tas iespējams tikai Krievijā. Bet mani pārsteidz kas cits. Francijas prezidents Makrons paziņo, ka tiks palielināts pensionēšanās vecums, un Parīzes ielās iziet vairāki simti tūkstošu demonstrantu. Maskavā, protestējot pret Putinu, ielās iziet tikai daži tūkstoši demonstrantu, no kuriem nelielu daļu atdauza kaut kādi bandīti kazaku formās. Bērnus ar atlauztām rokām velk uz autobusu, bet pūlis tikai fotografē, nevis iejaucas, lai viņus atbrīvotu. Navaļnijam tur nav cerību uzvarēt... Krievijā ir izstrādāta mašinērija, kurā ietilpst slepenie dienesti, policija un armija, tiek pakļauti mediji un bloķēti sociālie tīkli, - tas viss ir trakāk nekā jebkurā totalitārismā. Šādu mehānismu var salauzt tikai otra tāda pati mašīna. Tā var būt bruņoto spēku, specdienestu vai cita līdzīga mašīna. Tur visu var mainīt tikai ar spēku. Tukšās runas par demokratizāciju varam aizmirst. Krievijas jaunieši ir tendēti uz uzņēmējdarbību, mazāk uz sabiedriski politisko darbību. Tas nozīmē, ka tie, kuriem ir smadzenes, dosies uz ārzemēm, lai tur taisītu biznesu. Krievijā līdz ar to nekas nemainīsies. Premjers palicis tas pats, un visa situācija liecina, ka mērķis arī paliek iepriekšējais: saglabāt Krievijas miljardieriem iespējas grābt naudu tādos pašos tempos kā iepriekš.



Svarīgākais