Kurš mājās saimnieks?
«Krievijas pārstāvji taisoties inspekcijā uz Latviju saistībā ar pāreju uz izglītību valsts valodā, viņi var inspicēt Tambovas guberņu, kad un kā vien vēlas, Latvijas Republiku labākā gadījumā apmeklēt kā tūristi privātā vizītē,» savā tviterkontā raksta Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Ne visai bieži piekrītu ministra domu izpaudumiem, taču šoreiz pievienojos. Ja tvīts vēl būtu nospodrināts ar mērķi pietuvoties precīzai latviešu valodas izteiksmei, tam nebūtu analogu piemēru LR ministru tvītošanas vēsturē: šis būtu izcilākais.
Par laimi, Rinkēviča kungs nav apstājies privātpersonas emocionālā vēstījuma galapunktā: viņš iet tālāk, jau valstiski piebilstot - ja kāda Krievijas amatpersona vēlas apmeklēt Latviju, tad to var veikt tikai ar privātu vīzu, kas dod tiesības apmeklēt draugus, kas viņu ielūdz, un apskatīt valsti tūrisma un atpūtas nolūkos. Ja attiecīgās personas aktivitātes pārsniegs šo darbību loku, šim cilvēkam vīza tiks anulēta, un viņam Latvija būs jāatstāj. Ārlietu ministrija šajā jautājumā sadarbojas ar Latvijas kompetentajām iestādēm, kas seko līdzi situācijai, un, ja no šīm institūcijām tiks saņemta atbilstoša informācija, tad var tikt pieņemts lēmums par attiecīgās personas iekļaušanu melnajā sarakstā, kas liedz iebraukšanu valstī.
Maskavas emisāru iespējamā ierašanās ir kā svešā valstī atstātu ietekmes aģentu provocēšana uz arvien jaunām nekārtībām, nerunājot nemaz par jaukšanos citas valsts lietās.
Jūnijā uz Latviju gatavojas doties Krievijas prezidenta cilvēktiesību padomes loceklis Iļja Šabļinskis, lai pēc prokrieviskās organizācijas Latvijas cilvēktiesību komiteja ielūguma veiktu inspekciju un novērtētu konfliktsituāciju krievu skolu reformas jautājumā. Piedodiet, kādu konfliktsituāciju? Kurš ar kuru konfliktē? Parlaments nobalsoja par krievu skolu pakāpenisku pāreju uz latviešu mācībvalodu, Valsts prezidents izsludināja attiecīgos likuma grozījumus, bet par konfliktiem nekas nav dzirdēts. Varbūt Latvijā vēl pārpalikušās krievu oficieru madāmas saplēsušās? Varbūt ar Ždanoku nav sadalījušas uz Operu ejamos naktskreklus? Bet citādi ir klusums. Ja nu vienīgi - sestdien Brīvības ielu atkal uz brīdi aizņēma krieviski bļaujošs inteliģences bariņš ar nepārvaramu vēlmi padarīt savus bērnus un mazbērnus par tādiem pašiem tupeņiem kā viņi paši.
Tā dēvētā Latvijas cilvēktiesību komiteja ir biedrība, kas Latvijā 1992. gadā sākusi darboties cilvēktiesību aizsardzības jomā. Pirms tam, 1990. gadā, radās domubiedru grupa, kuras līdere bija Tatjana Ždanoka un kāds Vladimirs Bogdanovs, tādējādi radot priekšnoteikumus komitejas izveidošanai. Tagad šī komiteja apvieno juristus un publicistus. Juristi šai biedrībai ir vajadzīgi, lai regulāri sūdzētu tiesā Latviju (vairāk nekā desmit lietas pret Latviju), savukārt publicisti - lai sacerētu izglītojošus bukletus un rakstus, piemēram, 20 gadi cīņā par vienlīdzību, Kā no Latvijas izdzīvo krievus, Krievu minoritātes tiesiskā situācija Latvijā utt. Komiteja nav smādējusi arī sadarbību ar Sorosu - šā starptautiskā noziedznieka uzturētais fonds palīdzējis publicēt bukletus. Ir vēl arī citas aktivitātes. Jau 26 gadus šī komiteja strādā pret Latviju, taču tās darbība nav apturēta, turklāt dažādi Eiropas tiesībargi smeļas informāciju par Latvijā it kā notiekošo tieši no šīs komitejas murgainībām.
Nu komiteja ir iekritusi vēl dziļākā bedrē, uzaicinot uz Latviju inspekciju no Krievijas. Laikam Ždanoka ar visām komitejām ir piemirsusi, ka Latvija nav Krievijas guberņa, tālab nekādas inspekcijas uz šejieni nebrauks. Bet izskatās, ka komiteja apzināti tēlo pamuļķus: vajag vismaz parādīt, ka aiz austrumu robežas atrodas aizstāvji, kas tūdaļ nāks un bliezīs pa nacionālistu cietajiem pauriem. Bet nenāks un nebliezīs, tāpēc jau Ždanokas mazais gailītis Mitrofanovs pēdējā mītiņā tik izmisīgi kladzināja: «Mēs panāksim, ka šī valsts būs mūsu!» Vai putniņam nav laiks ietapt būrītī, ja viņš tik cītīgi piesola mainīt valsts iekārtu?
Maskavas emisāru iespējamā ierašanās ir kā svešā valstī atstātu ietekmes aģentu provocēšana uz arvien jaunām nekārtībām, nerunājot nemaz par jaukšanos citas valsts lietās. Tāpēc, lai mazinātu valsts destabilizāciju, šos Krievijas inspektorus vajadzētu aizturēt uz pāris diennaktīm. Profilaksei. Pēc tam - aizsūtīt atpakaļ uz Kremļa protektorātu. Vai mūsu varasvīri beidzot spēs iztaisnot muguru un parādīt, kurš mājās saimnieks?