"Talants Latvijai" apžilbina

© Foto Veronika BUTĀNE

«Bērni kļūst labāki. Nešaubīgi. Ne tikai spēles tehnikā, bet arī sirdī. Dvēsele kļūst brīvāka. Un tas, domāju, ir pats svarīgākais,» teic Smaida Ščerbicka, kura ir Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas direktore jau četrus gadus.

Viņa savulaik ir beigusi šīs pašas mūzikas skolas flautas klasi. Smaida spriež, ka mūzika attīsta arī koordināciju, prasmi ieklausīties, stāju. Tas patiešām tā ir, jo mūzikas skolu audzēkņi, kas svētdien uzstājās Rīgas Latviešu biedrības (RLB) namā, demonstrēja gan stāju, gan izcilu muzikalitāti. Smaida Ščerbicka arī izstāsta, ka Jēkabpils skolā ir spožs pedagogu kolektīvs, kurā ir divi Jēkabpils goda pilsoņi: Anna Korņejeva, klavierskolotāja un Jēkabpils Romas katoļu draudzes ērģelniece un draudzes veidotāja, un Leone Pauniņa, kura Jēkabpils mūzikas skolu vadīja 37 gadus.

Dāsnas balvas

Svētdien, 27. maijā, RLB Zelta zālē Latvijas Bērnu fonds sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību un Brāļu Jurjānu biedrību pasniedza stipendijas konkursa Talants Latvijai laureātiem - mūzikas skolu audzēkņiem no visas Latvijas. Otro reizi tika pasniegta Gunāra Eižena Bērzzariņa piemiņas balva - 2000 eiro, un astoto reizi tika pasniegta Arnolda Skrides piemiņas balva 2000 eiro apmērā. Godinot Mārtiņu Jauģieti, vienu no pirmajiem atjaunotās Rīgas Latviešu biedrības biedriem, RLB domes locekli un koncertcikla - konkursa Talants Latvijai producentu, pasniedza vienreizēju viņa piemiņas balvu 1000 eiro apmērā.

Konkurss Talants Latvijai dibināts 1991. gadā, un katru gadu visa mācību gada garumā šajā konkursā tiekas spoži jaunie talanti no vairāk nekā 20 Latvijas mūzikas skolām. Jaunajiem mūziķiem tas ir pirmais solis, lai vēlāk gūtu starptautisku atzinību un panākumus citos konkursos. Daudzi no konkursa laureātiem izvēlas mūziķa ceļu. Mums ir šādi piemēri: pianisti Reinis Zariņš, Lauma Skride, Arturs Cingujevs, klarnetists un komponists Jēkabs Nīmanis, Egils Šēfers, vijolnieki Vineta Sareika, čellisti Marta Sudraba, Maksims Beitāns, koklētāji Līga Ančevska, flautisti Iveta Lāriņa, Rūta Īzaka, sitamo instrumentu virtuozi Mārtiņš Miļevskis, Rihards Zaļupe un citi.

Pirmās vietas ieguvēji (11 laureāti) un 11 viņu skolotāji saņēma 200 eiro stipendiju, otrās (18 laureāti) un trešās (19 laureāti) vietas ieguvēji - 150 un 120 eiro stipendiju. Pateicībā par Arnolda Skrides, konkursa Talants Latvijai dibinātāja, lielo sirds mīlestību pret jaunajiem talantiem astoto reizi tika pasniegta Arnolda Skrides piemiņas balva 2000 eiro vērtībā. Šajā gadā balvu ieguva Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzika skola.

Stabila vieta kultūras dzīvē

Igors Doriņš, vijolnieks, pēc Mārtiņa Jauģieša aiziešanas mūžībā piekrita novadīt šā mācību gada konkursu līdz galam. «Katra Latvijas mūzikas skola sniedz savu zvaigžņu parādi, un šogad konkursā piedalījās vairāk nekā 170 mūzikas skolu audzēkņu,» stāsta Igors Doriņš. «Līdz ar to šis konkurss parāda, kas notiek jebkurā specialitātē un žanrā. Esmu gandarīts, kas šis konkurss, kas notiek jau 27. reizi, ir iemantojis stabilu vietu Latvijas kultūras dzīvē. Ar šā konkursa diplomiem rēķinās arī Kultūras ministrija. Latvijā ir ap 24 000 mūzikas un mākslas skolu audzēkņu, un tas ir nozīmīgs pieteikums kultūras nācijas veidošanai.»

Andris Bērziņš, Latvijas Bērnu fonda vadītājs un Saeimas deputāts (ZZS), jau kopš šā konkursa sākuma sadarbojas ar citām organizācijām, kuras organizē šo pasākumu. Viņš arī īpaši pateicas VAS Latvijas Loto par milzīgo atbalstu stipendiju sarūpēšanā konkursa laureātiem. Viens no laureātiem ir arī jēkabpilietis Arturs Vīndedzis, saksofonists, kura spēle burtiski apžilbināja. Kāpēc tieši saksofons? - pajautāju jaunajam cilvēkam. «Mans tēvs pirms aiziešanas mūžībā vēlējās, lai es iemācos nospēlēt uz saksofona Raimonda Paula skaisto melodiju no filmas Ilgais ceļš kāpās,» atceras Arturs. «Es apsolīju. No sākuma tas mani neinteresēja, bet pēc tam aizrāvos. Mans tēvs diemžēl vairs nedzirdēja, kā es spēlēju šo melodiju, taču savu solījumu tēvam biju izpildījis.» Arturs vēlas iestāties Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, lai apgūtu akadēmiskās mūzikas spēli uz saksofona.

Arī nākamgad notiks talantīgo bērnu un jauniešu mūzikas konkurss.



Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais