Vai Jurašs ir balerīna?

© F64

«Drīz taču, poda vāku atverot, būs jāuzmanās, vai tur priekšā nav Gobzems,» tīmeklī ironizē Vito Vilks. Tālu no patiesības tas nav, tomēr, vāku atverot, var uzdurties ne tikai Gobzemam un viņa iemīļotajiem maksātnespējas administratoriem, bet arī Jurašam, Strīķei, Kaimiņam un citiem mazpartiju varoņiem. Viņi ir visur, un atliek vien pabrīnīties par šo Saeimā iekļūt gribētāju enerģijas uzplūdiem: acīmredzot tās ir ļoti kvalitatīvas driģenes, ko šie dabas dotie aktīvisti lieto uzturā. Taču politiskā teātra skatītājus māc pamatotas bažas: nu nevar būt, ka, tādā intensitātē sviežot ventilatorā mēslus, to pietiks līdz pat vēlēšanām. Tomēr pagaidām ir jautri, jo «faktu» ir gana.

Viens no tādiem «faktiem» ir Jaunās konservatīvās partijas (JKP) dižbiedra Jura Juraša videoklipiņš, kurā viņš «atmasko» Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētāju Raivi Dzintaru. Raugi, ko Jurašs «atklāj»: «Raivis Dzintars un Imants Parādnieks no maksātnespējas administratoru mafijas personīgi saņem milzīgas naudas summas, kas izskatās pēc prasta kukuļa. Manās rokās ir dokumenti, kas to apstiprina. Imants Parādnieks ir saņēmis vairāk nekā 500 000 EUR. Raivis Dzintars - vairāk nekā 100 000 EUR. (..) Es, Juris Jurašs, turpināšu lietas saukt īstajos vārdos un pamatot tos ar faktiem. Godīgi, drosmīgi, gudri.»

Ja arī kāda no šīm politkarikatūrām iekļūs Saeimā, varu derēt, ka pirmais, pēc kā tā brēks, būs pieprasījums iet kopā ar Saskaņu

Negodīgi, gļēvi un dumji. Jurašs vaino Dzintaru un Parādnieku sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, pamatojot savu apsūdzību melos. Ja hipotekāros un citus oficiāli no bankas ņemtus kredītus var nodēvēt par «kukuļiem», tad Jurašs ir balerīna.

Tāpat par kukuli ir nosaukts Raivja Dzintara aizņēmums no Aigara Lūša (4000 latu apmērā, 2011. gads), kuru Dzintars ir uzrādījis savā amatpersonas deklarācijā. Tas, ka Jurašs savā videoklipiņā vicina kaut kādas lapiņas, protams, ir iespaidīgi un neaizmirstami. Bet skaidrs ir kas cits: Jurašs strādā ar vecajām, labajām čekas metodēm, paķerot kādu faktu un «izskaidrojot» to sev izdevīgā gaismā. Taču gan Drošības policija, gan KNAB ir saņēmuši iesniegumus no Raivja Dzintara un Imanta Parādnieka par Juraša apmelojumiem, kuri pilnīgi noteikti grauj Nacionālās apvienības un abu politiķu reputāciju. Turklāt ir pietiekami daudz vēlētāju, kuri uzķeras uz Juraša&Co melu āķiem.

Noticēt ciema pirmajam bļāvējam, lai arī kādu noderīgo idiotu pulciņu viņš pārstāvētu - tā ir izplatīta mūsu «vidējā vēlētāja» alošanās. Mazliet padomāt un paanalizēt notiekošo - tas nereti ir par daudz prasīts. Bet ir taču nojaušams, ka politiķu diskreditācija pirms Saeimas vēlēšanām lielā mērā ir Krievijas hibrīdkara sastāvdaļa, un šā kara mērķis ir situācijas destabilizācija, kas savukārt veicina prokremlisku politiķu nākšanu pie varas. Tālab būtu interesanti uzzināt Drošības policijas viedokli par JKP «politiķu» iespējamo saistību ar Krievijas specdienestiem, ņemot vērā publiski pieejamo informāciju par viena otra ļoti pamanāma JKP līdera iepriekšējo dzīvi Krievijā, mitinoties tur, iespējams, ar mainītu identitāti. Kopumā šī situāciju ir vienkārša: tā ir darbība ar mērķi ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Tā nav priekšvēlēšanu cīņa, tā ir apzināta rīcība, lai diskreditētu vienīgo nacionāli orientēto spēku, kas ir pēdējais traucēklis ceļā uz «pilnīgu laimi» - Saskaņas nākšanu pie varas. To cenšas panākt gan JKP, gan KPV, gan Attīstībai/PAR - vieni ar atklātiem apmelojumiem, citi - ar lienošas divvalodības piekopšanu. Ja arī kāda no šīm politkarikatūrām iekļūs Saeimā, varu derēt, ka pirmais, pēc kā tā brēks, būs pieprasījums iet kopā ar Saskaņu. Cienīgs Zatlera Reformu partijas turpinājums: droši vien arī šo partiju draudzību ar Saskaņu varēs iznīdēt tikai ar tanku palīdzību...

Sīkpartiju līmenī skaidrības ir vairāk nekā dižpersonāliju līmenī. Vērojot partijnieku driģenisko aktivitāti, rodas jautājums: vai tā ir savveida lustrācija, kā mēdz teikt, attīrīšanās no pagātnes, ko tagad veic Gobzems un Jurašs? Gobzems taču ir barojies un nobriedis maksātnespējnieku vidē, kuru viņš tagad sirsnīgi gāna, bet Jurašs, savulaik būdams KNAB amatpersona, izrādās, ne pirkstu nav kustinājis, lai pienaglotu pie kauna staba «noziedznieku perēkli» - Nacionālās apvienības līderus. Taču šobrīd neticamas pārvērtības skārušas abus cīnītājus, un varbūt mana ironija galīgi nevietā un Jurašs tomēr ir balerīna. Un Gobzems arī mazliet.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais