Intervija ar Nacionālās apvienības (NA) Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli – par iespējamo koalīciju pēc Saeimas vēlēšanām, par sīkpartiju radīto haosu, par maksātnespējas administratoru grupējumiem un NA lomu notiekošajā.
- No Briseles labāk redzams, kas notiek mūsu valstī? Vai izjūtat politisko situāciju Latvijā?
- Nav jau tā, ka mēs nejustu. Katru nedēļu atlidojam uz Latviju, es piedalos NA valdes sēdēs pirmdienu rītos. Bet kopumā situācija nav laba. Ja vērtējam katru partiju, kas gatavojas startēt Saeimas vēlēšanās, uzskatu, ka Saskaņai nekas nedraud, arī Vjačeslava Dombrovska un Pētera Sproģa piesaistīšana Saskaņai palīdzēs nozvejot kādu samulsušu vēlētāju. Latvijas Krievu savienība diez vai iekļūs parlamentā... Starp citu, Strasbūrā, kur mēs parasti atzīmējam 14. jūniju, Tunne Kelams - kā vienmēr - rīkoja tikšanos pie baltiešu deportāciju piemiņas plāksnes. Tur ieradās arī Mamikins un Mitrofanovs. Pēdējais pat teica runu... Tas ir absurds. Cilvēki, kuri nekad nav atzinuši okupāciju, kuri apmeklē okupēto Krimu un brauc «ciemos» pie Asada, kuri rīko akcijas par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem un protestus pret latviešu mācībvalodu skolās - viņi piedalās pasākumā, kurā tiek pieminētas deportācijas, kas tika veiktas, pateicoties ideoloģijai, kuru tagad pārstāv viņi paši. Tas ir divkosīgi. Tāpēc es negāju kopā ar viņiem fotografēties. Atgriežoties pie partijām... Zaļo un zemnieku savienībai ir nelieli skandāliņi - pasūtīti vai nepasūtīti - kopumā situācija ir laba, un tas nozīmē, ka abām šīm partijām - ZZS un Saskaņai - kopā varētu būt ap 50 balsīm. Nacionālajai apvienībai būs grūti, jo tā nepārtraukti tiek apsaukāta par maksātnespējas administratoru partiju, kaut gan uzreiz varu pateikt: tā tas nav! Nacionālā apvienība nav kabatas partija. Toties nelielās jaunpartijas patlaban rada haosu, kas var beigties ar sarkanajām līnijām, pēc kuru novilkšanas koalīcijas veidošana, iespējams, sanāks ļoti savāda...
- Vai jūs domājat, ka ZZS un Saskaņa pēc vēlēšanām varētu veidot koalīciju, ja pietiktu balsu?
- Uzreiz - nē. Tas varētu būt tāds kā pienākums pret valsti - vēlākā posmā. Uzskatu, ka Latvijai uzreiz vajag stipru valdību, tādu, kas var nostrādāt pilnu termiņu. Es negribētu pieredzēt kaut kādu māņu valdību, kurai ir paredzēts mocīties kādus sešus mēnešus, bet pēc tam - aiz pienākuma pret vēlētājiem un valsti - pārgrupēties, lai Saskaņa nokļūtu valdībā. Tas būtu vissliktākais scenārijs. Neticu, ka ZZS būtu gatava dot saviem līderiem mandātu valdības veidošanai kopā ar Saskaņu.
- Un Vienotība? Vai tā spēs iegūt cienījamu pārstāvniecību Saeimā?
- Vienotībai pēdējie socioloģiskie pētījumi nesola neko labu. Es arī neesmu pārliecināts, ka šai partijai būtu kādi būtiski trumpji vēlēšanu kampaņas finišam. Kopumā tas nav labi.
- Jā, nekā laba tur nav. Tad svarīgākais jautājums būs: kas veidos koalīciju?
- Nākamā koalīcija vismaz teorētiski bāzējas uz esošās koalīcijas. Ja Vienotība neiekļūs Saeimā, tai vajadzēs aizvietotāju. Skaidrs, ka tas aizvietotājs varēs būt jebkurš, taču tie, kas ienāks Saeimā no jauna, centīsies saduļķot situāciju, cik vien var. Tad valdība var sanākt nevis stipra - kā mēs visi vēlētos -, bet gan tāda nekāda. Dievs, dod, lai es kļūdītos.
- Nacionālo apvienību šobrīd spārda pilnīgi visi, kam nav slinkums. Gribētos sagaidīt stingrāku pretstāvi tai nomelnošanas kampaņai, kas patlaban notiek.
- Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars ir vērsies tiesībsargājošajās iestādēs par Juraša apmelojumiem. Neizprotami no personas datu aizsardzības viedokļa: kādā veidā Jurašs ir varējis izzvejot no komercbanku datu bāzēm Raivja Dzintara konta izrakstus? Vai cilvēks, kurš kādreiz ir strādājis tiesībsargājošajās iestādēs, ir tiesīgs rīkoties tā, kā rīkojās Jurašs? Kad viņš savā videoklipā vicināja kaut kādas lapas, tas, protams, atstāja zināmu iespaidu uz vēlētāju daļu. Pirms vēlēšanām vienmēr ir bijusi plosīšanās starp partijām, taču šobrīd tā jau kļuvusi zemiska un krimināla. KPV LV aplej ar dubļiem Jauno konservatīvo partiju, un tas ir klasisks paņēmiens: lai noņemtu spiedienu uz pašu partiju, ir jāmetas virsū citai partijai. Taču, pirms izteikt galējo viedokli, vajadzētu tomēr mazliet piebremzēt emocijas, papētīt situāciju un padomāt.
- Ar revolucionāro saukli «mēs jaunu pasauli sev celsim» nāk klajā tieši divas jūsu pieminētās partijas.
- Kādu «jaunu pasauli»? Šo partiju līderi ir vai nu mainījuši partijas kā zeķes un bijuši ministri, vai nu strādājuši augstos amatos tiesībsargājošajās iestādēs, kas arī ir valsts varas daļa. Kas viņiem traucēja toreiz, kad viņi strādāja valsts institūcijās, veikt godīgi un atbildīgi savu darbu? Viņiem tieši tur arī bija jācīnās ar «veco pasauli». Šī izteikti melnā savstarpējās riešanās kampaņa rada izteikti labu sajūtu Saskaņai.
- Domājat, ka šai kampaņai ir kāds režisors?
- Es nezinu, konkrēti nevarēšu nosaukt. Bet parasti tā ir kombinācija: ir kāds iestudējuma autors, un ir, piedodiet, lietderīgie idioti, kas bez apdomas paķer karogu un kaut kur skrien.
- Un tomēr: kā rīkosies NA, lai tiktu ārā no «priekšvēlēšanu kampaņas» dubļu dušas? Kāpēc NA ir tik inerta?
- Tā gluži nav. Gan Dzintars Rasnačs, gan Raivis Dzintars intervijās apgāž melīgos apgalvojumus, kas gāžas pār apvienību un konkrētiem tās līderiem. Vairāk nekā 100 maksātnespējas administratoriem ir atņemtas licences, par mūsu tiesiskās vides uzlabošanos runā arī ārzemju investoru padomes locekļi. Ministrs Rasnačs ļoti grūtā laikā uzlabo situāciju. Mums visu laiku skrupulozi jāskaidro situācija un mūsu darbs, mēs nedrīkstam pieļaut kļūdas. Mēs, protams, izvērtējam ekonomisko grupējumu un politiskos uzbrukumus, tajā pašā laikā skaidrojot sabiedrībai, ka mēs ejam to ceļu, kuru esam solījuši iet. Cik ātri tas izdodas - tas ir cits jautājums.
- Dzintars Rasnačs kādā raidījumā TV24 apgalvoja, ka pret viņu tiekot vērsta apmaksāta apmelošanas kampaņa. Vai tam ir pierādījumi?
- Par pierādījumiem, kas attiektos uz šā brīža kampaņu, nevaru neko apgalvot, taču tādas kampaņas bijušas jau agrāk. Atceraties, bija tāda avīzīte bez autoriem un jebkādas identifikācijas, kur runāja par «astoņkājiem»? Kāds taču to bija apmaksājis. Acīmredzot Rasnačs runāja arī par šo gadījumu. Bet kopumā gribu atgādināt, ka nevienam nevajag būt naivam - nedz politiķiem, nedz vēlētājiem.
- Daļa sabiedrības uzsver, ka Rasnačam vajag demisionēt.
- Nē, Rasnačam, manuprāt, nav jāatkāpjas. Viņa darbs ir atzīts, kā jau teicu, no ārzemju investoru puses. Pozitīvi izteikušās arī ārvalstu vēstniecības. Ja šajā brīdi viņš atkāptos, viņš netieši piekristu saviem vajātājiem un parādītu mazajām partijām, ka tām ir izdevies nogāzt valdošās partijas ministru. Bet tas neapstādinās šo mazpartiju vēlmi sajaukt gaisu vēl vairāk, lai - kā jūs jau teicāt - nāktu ar saukli «mēs jaunu pasauli sev celsim». Kaut kad šis sauklis jau ir dzirdēts...
- Tagad notiek centieni vēlētāju galvās iedzīt sīkpartiju «ideoloģiju». Notiek nevis ideju cīņa, bet gan sacensība - kurš izlies vairāk mēslu.
- Tāpēc jau aicinu vēlētājus nebūt naiviem. 90. gados Latvijā bija sarežģīta ekonomiskā situācija, dažādi grupējumi, kas mēģināja privatizēt uzņēmumus, taču tā situācija tika nomenedžēta, un, stājoties ES, tā jau bija salīdzinoši laba. Pēc finanšu krīzes maksātnespējas administratoriem sākās eldorado. Savukārt tagad mani tracina tas, ka esot kaut kādi grupējumi, kas ietekmē politiķus. Piedodiet, politika tomēr ir demokrātija, un deputāti atbild ar savu mandātu: ja nepildīs sabiedrības vēlmes, viņus vairs neievēlēs. Reizēm šķiet, ka atrodamies greizo spoguļu karaļvalstī.
- Domājat, ka tādu grupējumu nav?
- Nē, es domāju, ka ir. Šie grupējumi reizēm sadarbojas, reizēm cīnās cits ar citu. Bet tie arī ietekmē politiku un kriminālus procesus - visos gadījumos tas ir slikti.
- Runājot par maksātnespējas administratoriem: ir taču likumi, kas ļauj viņiem pelnīt miljonus. Kas tos virzīja un akceptēja?
- Jā, var teikt, ka pēdējos gados tieslietu ministri ir bijuši tieši NA cilvēki, taču īstenībā situācija ir daudz komplicētāka. Visu laiku risinājās cīņa par to, vai šos administratorus noteikt par valsts amatpersonām vai ne. Augstāks apmaksas līmenis ir banku sektorā, bet banku likvidācija nenotiek bieži. Lielākoties apmaksa notiek ārpakalpojumu līmenī, respektīvi, tiek slēgti kontrakti ar administratoriem, un tieši tādā veidā administratori tiek pie lielām summām. Legālo algu līmenis neko neatrisina un neizskaidro. Administratori nereti vienojas ar kreditoriem par lielu diskontu, un tad gan vienā, gan otrā pusē ir maksātnespējas administratori, kuri strādā ne jau tikai vienam projektam vien. Ne jau alga viņiem rada ienākumus, bet gan kontrakti. Taču, ja mēs paši netiekam galā ar dažādiem maksātnespējas grupējumiem, nevajag kautrēties - vēsturiski mums ir bijuši starptautiski ekspertu kontrakti muitas jomā un banku restrukturizācijas jomā, un, ja nu mums atkal vajag šo atbalstu, nejutīsimies pazemoti - būtiskāk ir atgūt reputāciju, kā tas patlaban, piemēram, ir banku sektorā.
- Kādas ir prioritātes, ko NA virzīs uz vēlēšanām?
- Pirmā - ģimenes atbalsts, to mēs joprojām turpināsim darīt. Otrā - valoda un kultūra, viss, kas saistīts ar latviešu valodu skolās, viss, kas izdarīts kultūras jomā, un lai tas nepazūd pēc simtgades. Trešais - viss, kas saistīts ar drošību: sākot no klasiskās drošības un NATO aizsardzības, beidzot ar Iekšlietu ministrijas un citu struktūru spēju ātri un precīzi reaģēt.
- Jūs tiekat virzīts kā premjera kandidāts no NA.
- Es to uzņemos ar pienākuma izjūtu, jo man ir svarīgi, lai valdība Latvijā būtu ilglaicīga. NA ir garants tam, ka mēs neļausim politikai aiziet «Maskavas virzienā». Un es noteikti nevadīšu vāju valdību, es arī negrasos iet uz milzīgiem kompromisiem. Tas nav labi nedz NA, nedz valstij.
- Ja Saeimā iekļūs sīkpartijas, tās radīs nepārejošu haosu valdības veidošanā.
- Ir lielas iespējas, ka rezultāts rītā pēc vēlēšanām būs ļoti sarežģīts. Un tad svarīgs būs jautājums: kā sakrīt jaunievēlēto partiju stratēģiskie mērķi ar to taktiku, ko viņi var izvēlēties? Iespējams, viņi būs gatavi saduļķot vidi līdz situācijai, ka tiks izveidota vāja valdība, vai arī viņi gribēs tikt valdībā ilgtermiņā un piekritīs kādām nelielām, bet stabilām pozīcijām četru gadu garumā. Mēs nekad nespēlēsim viltus gājienus un nemēģināsim partnerus nosist gar zemi, mēs būsim stabili un prognozējami partneri.
- Nezinu, kā ar to duļķošanu, bet aktiermākslas meistars Kaimiņš no Saeimas tribīnes mēdz nosaukt daudzus mezglapunktus, kuriem jāpiekrīt, lai arī cik teatrālas būtu šīs viņa atklāsmes.
- Kaimiņš ir talantīgs aktieris un cilvēks bez izteiktām sarkanajām līnijām. Viņš efektīgi, labā mākslinieciskajā formā uzrunā elektorātu. Pagaidām viņa partijas biedrs Gobzems netiek viņam līdzi: ja bija ideja demonstratīvi pamest LTV studiju raidījuma Tieša runa laikā, vajadzēja to darīt daudz efektīgāk...
- ...piemēram, ar ūdens ie-šļākšanu oponenta sejā un skaļiem kliedzieniem «es jums vēl visiem parādīšu!»?
- (Smejas.) Par formu jādomā vienmēr. Bet, domājot par mazpartiju iespējām startēt reģionos... Tas nebūs vienkārši. Labi, Jaunajai konservatīvajai partijai ir divarpus «redzami» kandidāti - Bordāns, Strīķe un daļēji Jurašs. Un viss! Ko liks vēl divos apgabalos kā «lokomotīves»? Ko vēl liks sarakstos?
- Kultūras ministrei Dacei Melbārdei (NA) nereti tiek pārmests, ka viņas vadītā ministrija pārāk bieži un nekritiski atbalsta ultraliberālus pasākumus un izdevumus. Nesen Nacionālajā bibliotēkā, kas tomēr ir Kultūras ministrijas pārziņā, «par godu» geju praidam notika konference, kuru atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rozas Luksemburgas fonds, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Vai Dace Melbārde ir mainījusi savu politisko orientāciju?
- Mūsu partijā mēdz būt dažādi viedokļi par konkrētiem jautājumiem. Tāpēc mēģinām atrast kopsaucēju svarīgos jautājumos. Ikdienas pasākumos viedokļi var būt dažādi.
- Nacionālā apvienība taču pārstāv un aizstāv konservatīvās vērtības.
- Es neticu, ka kultūras ministre varētu agresīvā veidā neļaut kaut ko darīt viņas pārziņā esošām kultūras iestādēm. Es gan nezinu, kāda ir viņas pozīcija homoseksuāļu praida sakarā, tomēr esmu pārliecināts, ka viņa ievēro konservatīvas partijas principus. Un tomēr viņa nav tas cilvēks, kas ietu citu ceļu - atšķirīgu no konservatīvas partijas ceļa. Tā ka lielos vilcienos tur pretrunu nav. Kad Melbārdei tika uzdots jautājums par nerezidentu bankas ziedojumiem kultūrai, man bija skaidrs, ka viņa īsti neseko šīm lietām, bet es jau gadiem biju deklarējis, ka mums pamazām jāatsakās no nerezidentu banku ziedojumiem. Protams, ministrei jārūpējas par mecenātismu, jo ar budžeta naudu kultūrai, protams, nepietiek. Lūk, tā ir pretruna.
- Ja pareizi saprotu, kultūra tagad tiks atbalstīta ar procentiem no alkohola akcīzes un azartspēļu biznesa.
- Es to neatbalstu. Tā ir amorāla situācija: ir taču cilvēki, kas nelieto alkoholu un nespēlē azartspēles. Tātad viņi neatbalsta kultūru? Tas man šķiet absurdi. Tad jāizliek tas populārais plakāts ar jautājumu «Tu šodien atbalstīji kultūru?» - varbūt cilvēki sāks vairāk dzert? Bet tad varbūt labāk šo naudu novirzīt Veselības ministrijai, jo tos dzērājus taču vajadzēs ārstēt.
- Bet kā tad balsos NA?
- Drīzāk vajadzētu ieviest kritēriju: ja pieaug teātru apmeklējums, nopērk vairāk oriģinālliteratūras grāmatu, ir sasniegumi vienā vai otrā mākslas un kultūras jomā starptautiski - tad attiecīgi pieaug Kultūrkapitāla fonds. Citādi iznāk amorāli.
