Prom no politiskās mazspējas
«Kaimiņa partija savāca aptuveni 30 000 mūsu vēlētāju balsu. Ja tas tā nebūtu noticis, zaļzemniekiem parlamentā šodien būtu kādas sešpadsmit vietas,» rūgtās pārdomās dalījās kāds ZZS vēlētājs. Matemātika, protams, ir skarbi loģiska: zaļzemnieku 11 vietas Saeimā var vērtēt vien kā šīs organizācijas stratēģisku, nopietnu zaudējumu.
Lai arī cik braši pēc vēlēšanu rezultātu uzzināšanas mēģināja turēties ZZS līderi. Lai arī bija plāni, kā atgūt ietekmi. Ticu, ka tie ir arī patlaban, kaut arī iepriekšējie koalīcijas partneri - NA un Vienotība - visai vienaldzīgi novērsās no iespējām saglabāt sadarbību ar ZZS. Kā smejies, varas groži rokās ieguļas daudz patīkamāk nekā opozīcijas ubaga spieķis...
Sestdien notiks skaitliski lielākās ZZS daļas - Latvijas Zemnieku savienības (LZS) - kongress, kurā būs iespējas izanalizēt ne tikai sakāvi 13. Saeimas vēlēšanās, bet arī padomāt, kā attīstīt organizāciju, lai tā, piedodiet, neizbeigtos, klusiņām atdusoties uz savas leģendārās vēstures ozollapu vainagiem. Šoreiz acīmredzot nepietiks ar pelnu bēršanu uz daudzcietušās LZS galvas, ja vien būs vēlme piedāvāt tautai savus nopietnos nodomus - no politiskās mazspējas piestātnes aizirties līdz ietekmīga spēka ostai. Lai sasniegtu šādu mērķi, vajadzēs piestrādāt. Pretējā gadījumā...
Sestdien svarīgs dienaskārtības jautājums būs LZS priekšsēdētāja vēlēšanas. Uz priekšsēdētāja vietu pretendēs līdzšinējais tās vadītājs Augusts Brigmanis, izvirzīti arī Armands Krauze, Uldis Augulis un Ringolds Arnītis. LZS Latgales reģionālajā konferencē priekšsēdētāja amatam tika izvirzīts Arnītis, Zemgalē un Rīgā - Brigmanis, kurš organizāciju vada jau kopš 2000. gada. Kurzemnieki priekšroku dod Krauzem, Augulim un Brigmanim. Visticamāk, kopumā lielāko atbalstu gūs Krauze un Arnītis. Bet īstais spēku samērs, protams, parādīsies kongresā. Virziens, kādā ies organizācija, būs atkarīgs arī no tā, kurš atradīsies galvgalī.
Un šis jautājums jau paliek interesants. Kas ir Armands Krauze, mēs zinām: lauksaimniecības maģistra grādu ieguvis biškopis un agronoms, bioloģiskās saimniecības īpašnieks Krimuldas novadā, Saeimas deputāts, kopš 2009. gada Latvijas Zemnieku savienības biedrs, kurš vienmēr uzsver, ka šajā organizācijā iestājies politiskās - latviski konservatīvās - pārliecības dēļ, jo: «Man - tāpat kā LZS - ir svarīgas nacionālās intereses. Tāpēc vienmēr aizstāvēšu zaļas un pārtikušas Latvijas ideju, aizstāvēšu vietējos uzņēmējus - tieši mazos un vidējos.»
Bet ko tad mums ziemā ēd Ringolds Arnītis? Izrādās, viņš arī godājams vīrs: 2010./2011. gadā - Valsts augu aizsardzības dienesta direktors, no 2011. līdz 2013. gadam - Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas ģenerāldirektors, savukārt no 2014. līdz 2016. gadam Arnīša kungs bija Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas biroja vadītājs. Tolaik Straujumas valdība izlēma uzņemt «bēgļus», palielināja ministru atalgojumu par 26% un, valdot organizētam haosam, miglaini pārdeva banku Citadele. Kad Straujumas valdība demisionēja, Arnīša kungam vairs nebija biroja, ko vadīt, tāpēc vajadzēja sākt domāt, kur izdevīgāk iekārtoties.
Un, raugi, - 2016. gada martā pavērās jauka iespēja kļūt par Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru! Laba alga, ZZS pie valdības stūres, mušas nekož...
Un Ringolds Arnītis, daudz neminstinādamies, piekrita, tikai - vispirms vajadzēja iestāties Zemnieku savienībā. Nu, kāpēc gan ne?! «Žēl, ka Ringolds neizvēlējās Vienotību,» toreiz nopūtās Straujumas kundze. Neizvēlējās tāpēc, ka Vienotība nepiedāvāja tīkamus amatus, un to pat ģenerālsekretārs Artis Kampars atzina: «Viņš nebija aktīvs mūsu piedāvājumu izskatītājs.» Savukārt Arnīša kungs atzinās, ka viņš patiesībā ir izvērtējis partiju programmas un LZS programma viņam kā lauksaimniekam bijusi tuvāka. Nu, tiešām, kādi tur vēl amati...
Vai pieredzējušais Augusts Brigmanis, kurš, pārņemot organizāciju 2000. gadā, kad tā bija uz izjukšanas robežas, uzturēs savu kandidatūru sestdienas kongresā - nav zināms. Bet skaidrs ir tas, ka Latvijas Zemnieku savienībai ir vajadzīgs priekšsēdētājs, kurš pārstāv organizāciju nevis tāpēc, ka «tas ir labs amats», bet gan tāpēc, lai kopā ar savu komandu Zemnieku savienību izveidotu par modernu, eiropeisku partiju, kas beidzot atbrīvojusies no politiskā saguruma. Politiskajam spektram šīs pārmaiņas ir vajadzīgas.