«Esmu ieskrējis uz brīdi Aucē. Cilvēki nevar nobalsot, kuri atbraukuši ciemos, man sūdzas. Tāpat vēstules netika saņēmuši. Ja lidmašīnā ir tehniskas ķibeles, tas ir drauds cilvēku dzīvībai. Ja vēlēšanās ir tehniskas ķibeles, tas apdraud demokrātiju. Attīstībai/Par! jau nespēja vadīt valdību, un tai vēl vajadzēja sačakarēt vēlēšanas ar CVK vadītāja nomaiņu!» – tā man 24. maijā atrakstīja kāds paziņa, vērodams EP vēlēšanu norisi. Tā nebija vienīgā ziņa, kas liecināja par haosu. Informācija nāca no daudzām vietām un bez mitas. Datu apmaiņas sistēmas problēmu dēļ desmitiem cilvēku, kuri vēlējās nobalsot agrāk un citā iecirknī, gāja prom no iecirkņiem nenobalsojuši. Diez vai viņi atgriezās pēc tam 25. maijā, lai atkal mēģinātu nobalsot. Visticamāk, ka ne.
Datu apmaiņas sistēma nebija vienīgais klupšanas grāvis. Tūkstošiem cilvēku nesaņēma balsošanas uzaicinājumus. Ir nu gan, sak, liela muiža - paskatieties internetā, tas «pateiks», kur tavs iecirknis! Bet vīzdegunīgajiem mudinātājiem gan vajadzētu zināt, ka ne visi cilvēki prot izmantot internetu. Diez vai sirmmāmiņas un vecopīši, būdami apzinīgākie vēlēšanu dalībnieki, atradīs vajadzīgās norādes «internātā». Viņiem daudz ērtāk ir tās izlasīt uz atsūtītās papīra lapiņas. Ir arī citas iedzīvotāju grupas, kuras atrodas visai tālu no interneta. Bet ne par to šodien dziesma.
Patiesībā tai vajadzētu būt par vēlēšanu rezultātiem, kuriem pateicoties, esam nonākuši tur, kur esam atdūrušies: trīs no astoņām Latvijai pienācīgām vietām ir saņēmuši priekšstāvji, no kuriem vismaz viens ir padomju kolonistu pēctecis un vēl viena - Kremļa interešu stabule Latvijā. Tieši tik vienkārši - kā divus pirkstus... iecirst durvīs - visi trīs ir iekļuvuši Eiropas Parlamentā. Iekļuvuši ne jau tādēļ, ka šiem ir «stabils elektorāts», bet gan tāpēc, ka stabils ir uz vēlēšanām neejošo kontingents. Iemesli tam, protams, dažādi - aktīvs riebums pret vēlēšanām kā tādām, permanents derdzīgums pret politiķiem un viņu meliem, vienkārši slinkums un aktuālie dārza darbi utt. Taču tikpat aktīvs un permanents pēc tam ir piktums, ka, raugi, kaut kādi žuļiki pārstāv mūs Eiropā! Nuja, bet paši jau neievēlējāt tos baltspārnu eņģeļus.
Vēlēšanu rezultātu analīžu pudelītes stiepsim uz politologu laboratorijām mazliet vēlāk. Bet ir visai interesanti aplūkot šo vēlēšanu gremošanas procesu. Nu, lūk, 2019. gada 15. martā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) slēdza līgumu ar SIA Reller - par Eiropas Parlamenta vēlēšanu norises nodrošināšanu - vēlēšanu paziņojumu nosūtīšanu uz vēlētāju dzīvesvietas adresi (tas bija jāizdara ne vēlāk kā 70 dienu pirms vēlēšanām). Pirmajā posmā minētā SIA paredzēja nogādāt sūtījumus 1 400 000 adresātu, otrajā - 50 000 sūtījumu. Citēju: «Līguma kopējā summa nepārsniedz 311 750 EUR bez pievienotās vērtības nodokļa.» Tātad - SIA Reller ir saņēmusi minēto summu, kaut arī pasūtījums ir izpildīts vien daļēji. Nu, ļoti daļēji.
Saeimas deputātu grupa uzrakstīja pieprasījumu iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV), kura pārraudzībā atrodas PMLP, - par to, ka, «pateicoties» minētās SIA neizdarībām, iedzīvotāju informētība par iespējām piedalīties EP vēlēšanās ir kritiski zema. Iespējams, ka uzaicinājumus nesaņēma aptuveni puse potenciālo vēlētāju. Par līguma neizpildi SIA Reller samaksāja līgumsodu - 29 860,45 eiro. Nu un? Toties pārējā naudiņa palika SIA rīcībā. Labs bizness!
Bet Ģirģena kungs savā atbildes vēstulē visu izklāstīja: no SIA Reller saņemti paskaidrojumi; komersantam piemērots līgumsods; vēlētājus uzaicināja rakstīt iesniegumus par paziņojuma nepiegādāšanu; informācija ielikta sociālajos tīklos; atskaņoti audioklipi utt., u.t.jpr. Turpmāk viss, kā smejies, būšot čikiniekā.
Kā būs turpmāk - nezinām. Taču tad, kad ar Krieviju saistīta firma (SIA Reller pieder Marinai Mjasņikovai, kura līdz 2018. gadam paralēli bija darbojusies Krievijas pilsoņa Leonīda Kaļiņina uzņēmumā SIA Post Service) piedalās Latvijas vēlētāju apziņošanā un izdara to... hm, diezgan savādi, nav jautājumu par to, kāpēc Latviju EP pārstāvēs trīs visai nosacīti Latvijas pārstāvji. Jā, valsts pārvalde to ir pieļāvusi savā vientiesībā. Tad varbūt nevis vēlēšanu rezultātu analīzes jāveic, bet gan valsts pārvaldei steigšus jātrāpa pudelītē: ja nu kāda nedziedināma kaite tai piemetusies?...
