"Biju viens no pirmajiem komjauniešiem, kas iestājās Latvijas Tautas frontē," savu politisko gājumu atceras Oļegs Burovs.
Pēc tam, politisko simpātiju vadīts, viņš iestājās Ziedoņa Čevera vadītajā Demokrātiskajā partijā Saimnieks. 1998. gadā Burovs sāka strādāt Rīgas domē par Īpašuma departamenta Īpašuma pārvaldes priekšnieku. «Toreiz biju vienīgais krievs šādā amatā, bet nekad man nenācās saskarties ar attieksmi - «tāpēc, ka krievs». Tajā laikā Rīgas pašvaldības vadītājs Andris Bērziņš, kuru es uzskatu par labāko mēru, piedāvāja man iestāties Latvijas ceļā.»
Latvijas ceļš izbeidzās, un Oļegs Burovs piekrita kļūt par Gods kalpot Rīgai (GKR) dibinātāju. Viņš joprojām to uzskata par saimnieciska virziena partiju. «Esmu no tiem krieviem, kuri nekad nav balsojuši par Saskaņu,» teic Burovs, «izņemot, protams, kopīgus lēmumus, domē esot blokā ar Saskaņu. Bet vēlēšanās nebalsoju tāpēc, ka mani vairāk interesē ekonomika, nevis politika. Un Saskaņā es vairāk redzu politisko polemiku, ne ekonomisko jautājumu izpratni un risināšanu.» Burovs nekad nav piedalījies 9. maija pasākumos pie tā dēvētā uzvaras pieminekļa, un viņš arī uzskata, ka Rīgas mēram tur nav jāpiedalās.
Oļegs Burovs šobrīd ir Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks. Pieredzējis, politisko (ne tikai ekonomisko) situāciju perfekti izprotošs domnieks, kura pieredzi savā labā vēlētos izmantot arī opozīcijas partijas. It sevišķi pēc batālijām, kas pēdējos mēnešus risinājušās Rīgas domē. Taču opozīcijas neizlēmībai drīzāk piestāv sadarbība ar nesen ievēlēto Nila Ušakova «tuvo un mīļo kolēģi» Daini Turlo, kaut gan vārdos opozīcija ir gatava izēst viņu no amata.
Neatkarīgā piedāvā interviju ar Oļegu Burovu (GKR).
- Jūs teicāt, ka vēlēšanās neesat balsojis par Saskaņu. Varbūt tā ir ar daudziem GKR deputātiem. Sanāk, ka būšana kopā ar Saskaņu ir tāda kā piespiedu laulība?
- Kaut kas kopīgs mums, protams, ir... Mūsu partijā ir ienākuši 27 Rīgas skolu direktori. Lielākā daļa ir no mazākumtautību skolām. Kad viņi atnāk uz šejieni, mēs daudz runājam, un viņi par mums, GKR cilvēkiem, saka: jūs esat cita svara kategorija, jums ir citas zināšanas un pieredze. Protams, to varbūt nevajadzētu apzīmēt ar IQ, tas nav solīdi... Skolu direktori būtībā ir topmenedžeri, viņi jūt un zina, kas notiek pilsētā un valstī. Bet esmu novērojis, ka ikkatrās vēlēšanās par mani balso arvien vairāk latviešu. Es to ļoti novērtēju.
Taču Saskaņa ir ļoti dažāda: viena daļa var veidot savu «konsultantu» frakciju, citi ir gatavi kļūt par vicemēriem, daži savukārt ir statisti... Var, protams, daudz ko runāt par Nilu Ušakovu, bet, pateicoties tieši Nilam, visi šie cilvēki ir deputāti. Saskaņa ir viena līdera partija.
- Nu bet kā tad ar to piespiedu laulību?
- 2013. gada vēlēšanās, kad Saskaņa/GKR uzvarēja, iegūstot 38 vietas domē, man bija sajūta, ka esam vienas komandas cilvēki. 2017. gada vēlēšanās tā vairs nebija. Saskaņa vairāk reklamēja sevi, parādījās aicinājumi - balsojiet tikai par mums! Tas nozīmēja - svītrojiet GKR kandidātus. Tomēr mēs nejūtamies un neesam Saskaņas satelītpartija.
- Patlaban situācija Rīgas domē ir tāda, ka Saskaņas un GKR «laulība» varētu arī izirt.
- Redzam, ka Saskaņas frakcijā nav nekādas saskaņas starp deputātiem, un tas, ka no frakcijas un partijas tika izslēgti četri deputāti, nav nekas negaidīts. Dažādas intereses izskanēja katrā frakcijas sēdē, un beigu beigās četrinieks arī aizgāja. Kopš esmu vicemērs, opozīcijas partijas man vairākkārt ir vaicājušas: varbūt jūs varētu sadarboties nevis ar Saskaņu, bet ar mums? Opozīcijas partijas novērtē, ka GKR ir spēcīgs resurss, runājot par Rīgas saimniecību. Jo mēs esam pilsētas partija. Bet šobrīd stāsts nav par to, ka mēs varētu «uzmest» Saskaņu, stāsts ir par to, ka, ja mēs tā darītu, mēs patiesībā «uzmestu» mūsu elektorātu - rīdziniekus. Pēdējās dienās runājot ar krievvalodīgajiem jauniešiem, dzirdu viņus sakām: nu tad mēs nebalsosim ne par vienu - ne par Saskaņu, ne GKR. Ušakovs ir prom, turklāt par viņu ir daudz kas kritisks pateikts. Un tad sanāks, ka viena daļa nobalsos par Latvijas Krievu savienību (LKS). Var pabrīnīties, ka tik daudzus gadus pēc neatkarības atgūšanas atrodas jauni cilvēki, kuri gatavi balsot par LKS. Šie jaunieši taču ir LR pilsoņi! Es to emocionāli un mentāli nesaprotu. Ja cilvēki ir gados, ja viņiem ir grūtības ar valsts valodu, tad varbūt... Bet, piemēram, mana meita: viņa ir beigusi krievu skolu, viņas dzimtā valoda ir krievu, bet tikpat labi viņa runā arī latviski. Tad, kad savulaik Ušakovs valodu referendumā nobalsoja par krievu valodu kā otro valsts valodu, mana meita, kurai tagad ir 28 gadi, teica: «Pajautā savam Nilam, kāpēc viņš to dara? Man ir vienalga, kādā valodā runāt!» Kad Rīgā notika protesti ar saukļiem Ruki proč ot russkih škol! (Rokas nost no krievu skolām!), mana meita nepiedalījās šajos protestos. Kad meita mācījās pamatskolā, pedagogi bija izbrīnījušies, ka viņa savā sacerējumā uzrakstīja, ka viņas mīļākie svētki ir Latvijas dzimšanas diena - 18. novembris... Saprotiet, krievi ir ļoti dažādi. Valsts pārvaldē ir arvien vairāk krievu, un viņi dabū amatus ne jau tāpēc, ka viņi ir Saskaņā, bet tāpēc, ka viņiem ir laba izglītība, viņi labi pārvalda valsts valodu. Šodien krievu jaunieši ir citādi nekā agrāk.
- Kā jums šķiet - būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas?
- Visi runā par ārkārtas vēlēšanām, bet neviens nezina, ko tas nozīmē juridiski. Kas attiecas uz GKR, mēs esam gatavi ārkārtas vēlēšanām. Tas būtu labāk, nekā mocīties vēl divus gadus. Ko tad mums darīt? Mēģināt pierunāt Saskaņas deputātus, lai viņi strādā, piesolot kaut kādus labumus?
- Viņi jau ir dabūjuši daudzus labumus.
- Četri deputāti, kurus izslēdza no frakcijas un partijas, jau paspēja pieprasīt valdes locekļa amatu vienā kapitālsabiedrībā, izteica vēlmi pilnībā kontrolēt kādu citu kapitālsabiedrību... Ko tas nozīmē - pilnībā kontrolēt? Un kā var pieprasīt valdes locekļa amatu, ja to var iegūt tikai konkursā? Nav taču 90. gadi, kad viss risinājās pēc principa «tu man, es tev».
- Nu kāpēc tad nav. Teju visās Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās ir konstatēta fiktīva nodarbinātība, prasta līdzekļu izzagšana un korupcija. Kaut kādi «konsultanti» gadā saņem neaptveramas summas - līdz 80 000 eiro, bet Rīgas pašvaldības pīlāri izliekas, ka nekas nav noticis! Dažādās konsultācijās un mēra slavināšanas kampaņās iztērēti miljoni eiro. Kas tas ir?
- Es jums absolūti piekrītu. Tas ir kauns pašvaldībai, kas kaut ko tādu ir pieļāvusi. Kāpēc tā noticis? Tāpēc, ka daudzi no tiem cilvēkiem, kuri bija iekļauti vēlēšanu sarakstā un kļuva par deputātiem, dzīvē neko nav iemācījušies darīt. Viņi iegāja politikā, lai sev dabūtu kādus labumus. Ar to algu, kuru saņem ierindas deputāts - tie ir kādi 700 eiro, īsti nevar izdzīvot, ja vien viņš nav pensionārs. Tāpēc viņiem nepieciešams vēl kaut kur meklēt naudu. Ja deputātiem nav sava biznesa, ja viņi nav ārsti vai skolotāji, ja viņi nav nekas (un reāli lielākā daļa no viņiem tiešām nav nekas), tad viņi iet pie sava partijas fīrera un saka: dod man amatu. Un Saskaņa nav vienīgā partija, kur tā notiek. Tā, piemēram, Vienotības frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis ir konsultants savas partijas ārlietu ministram, partijas Attīstībai/Par! biedri konsultē savus ministrus. Amati tiek iedoti, daļa «nopelnītās» naudas tiek ziedota partijai. Šie amatos ieliktie cilvēki neko citu nemāk darīt. Ja cilvēks, kurš kļuvis par deputātu, ir turīgs cilvēks, viņam nav jāstrādā par «konsultantu».
- Vai jebkurš cilvēks var kļūt par konsultantu? Vai arī jāstājas partijā? Tā, piemēram, es neesmu bijusi nevienā partijā un arī netaisos būt. Ko nu?
- Viens otrs no jūsu kolēģiem - žurnālistiem - arī «konsultēja», piemēram, Rīgas satiksmi. Priekš manis tas bija atklājums.
- Jā, tas ir nekrietni - šādas «konsultantu» būšanas. Bet kāds taču tur ielika šos «konsultantus», neba jau viņi paši gāja uz pašvaldības uzņēmumiem ar lūgumu - ielieciet mani par konsultantu ar algu 4000 eiro mēnesī!
- Es to saprotu ļoti labi... Bet - kā jau teicu - ir cilvēki, kuri neko citu neprot, kā vien piebalsot bosam.
- Jūs arī esat bijis konsultants pašvaldības uzņēmumā Rīgas meži. Vārdu «konsultants», jācer, varam lietot bez pēdiņām?
- Jā, es no augusta līdz decembrim biju padomnieks Rīgas mežos, un, būdams departamenta direktors, es vadīju lielos projektus. Par to es atsevišķi nesaņēmu atlīdzību. Pirms tam lielais objekts bija Nacionālais mākslas muzejs. Tad, kad tiku ievēlēts par vicemēru, tajā pašā dienā uzrakstīju atlūgumu. Taču tad, kad pašvaldības uzņēmumā «strādā» mirušās dvēseles, tas ir kauns.
- Ir kas tāds, ko gribat likvidēt vai reoganizēt?
- Mēs visi saprotam, ka ir jāinformē cilvēki par to, kas notiek Rīgs domē, bet... Šobrīd ir pieņemts lēmums izvērtēt divu nodibinājumu darbību - Rīgas tūrisma attīstības biroju ar savu brendu LiveRiga un riga.lv. Pateikšu nediplomātiski: uzskatu, ka riga.lv jālikvidē. Tas ir brends, kas šobrīd ir sabojāts. Uzskatu arī, kā jārevidē Sabiedrisko attiecību dienests.
- Kā domājat veidot attiecības domē?
- Mums domē ir zināšanas, vara un nauda. Tad par ko mums vajadzētu uztraukties? Kad bija beigusies cīņa «Gāžam Nilu!», opozīcijai uzreiz vajadzēja piedāvāt vadīt kādu komiteju. Tad Saskaņai būtu daudz vienkāršāk šeit strādāt. Bet ko viņi? Nosauca opozīciju par durakiem. Tad jau pārējie ir baigi gudrie? Tādi gudrinieki, kuri veido «konsultantu» frakciju...
- Kas turpmāk atbildēs par Rīgas ielām? Par Krišjāņa Barona ielu ir ļoti daudz sūdzību.
- Reālā atbildība ir Satiksmes departamentam. Es daudz staigāju pa Rīgu un vēroju, kas un kā notiek. Tas ir tikai dažu mēnešu jautājums, līdz flīzes uz ietvēm salūzīs. Tā ir darba slikta izpilde. Tas pats notiek ar bruģi Elizabetes ielā. Nekad pirms tam neesmu atbildējis par Satiksmes departamentu, bet zinu, ka šā departamenta apgūto līdzekļu procents ir ļoti zems, salīdzinot, piemēram, ar manis vadītā Īpašumu departamenta apgūtajiem līdzekļiem - tie ir vismaz 95%. Nesen domes priekšsēdētājs Turlais parakstīja rīkojumu, ka es esmu atbildīgs par visām tām struktūrām, par kurām atbildēja Baraņņiks. To vidū ir arī Satiksmes departaments. Gribu saprast, kāda ir šā departamenta darbu plānošana: kāpēc nav izremontēti ceļi, jo līdzekļi taču ir piešķirti? Kāpēc tie nav apgūti? Mani arī uztrauc Brasas tilts. Vai ir jēga to remontēt? Varbūt ieguldīt nedaudz vairāk - kādus 12 vai 14 miljonus eiro - un būvēt jaunu tiltu. Turklāt esmu pārliecināts, ka būvniecības lēmumi jāpieņem nevis kabinetā, bet tieši uz vietas - jābrauc un jānovērtē situācija.
- Ir sācies Jūrmalas šosejas remonts. Valsts remontēs šo ceļu līdz Rīgas robežai. Vai Rīga remontēs to ceļa posmu, kas atrodas Rīgas teritorijā?
- Ulmaņa gatvē? Manuprāt, tur nekas nav paredzēts. Mēs šobrīd mokāmies ar Krasta ielas remontu. Bet arī šeit ir viena nianse. Jūrmalas šoseja iet cauri Babītes pagastam. Tur valsts gatava ieguldīt līdzekļus, bet Rīgas teritorijā - ne. Domāju, ka tas ir apzināts satiksmes ministra lēmums.
- Tas nozīmē, ka puse no Jūrmalas šosejas būs jauna un gluda, otra puse paliks tādā pašā kartupeļu vagu līmenī, kāds tur bijis jau gadiem. Tālis Linkaits (JKP) solīja salabot tikai pusi no Jūrmalas šosejas...
- Slikti, ka partijas, kas ir valdības un Rīgas domes priekšgalā, vienmēr ir dažādas. Nemākam sarunāt. Bet ir arī vēl kas cits. Tā, piemēram, Rīgas dome par aptuveni 100 miljoniem eiro pilnībā atjaunos Mežaparka estrādi. Tā simtprocentīgi būs Rīgas domes nauda, kas kā aizņēmums paņemta Valsts kasē. Bet tas nav pareizi, jo tas ir valstisks projekts, kas tiek realizēts tikai par Rīgas naudu. Tas nozīmē, ka mēs attiecīgi mazāk remontēsim savus - Rīgas - objektus. Kāpēc valsts nepiedalās šajā projektā? Šobrīd esam izsludinājuši metu konkursu Nacionālā teātra paplašināšanai, bet bez valsts līdzdalības mums būs grūti realizēt šo projektu. Vai tad tas ir tikai Rīgas teātris?
- Kāpēc GKR nevirzīja mēra amatam Oļegu Burovu?
- Tāpēc, ka mūsu frakcija izvirzīja Daini Turlo. Pazīstu Daini Turlo kopš Čevera partijas (Saimnieka) laikiem, zinu viņa politisko pieredzi, es godīgi pateikšu - es nevarētu stāvēt septiņas stundas un atbildēt uz opozīcijas jautājumiem, kā to darīja Dainis Turlais.
- Kā tad. Viņš uz visiem jautājumiem atbildēja ļoti skaisti, bet vienādi nekonkrēti.
- Šo lēmumu pieņēma mani kolēģi, un es to respektēju. Man būt pat trešo vicemēru? Kālab? Kādi būtu mani uzdevumi? Būt atbildīgam par Īpašuma departamentu? To es varu darīt bez vicemēra amata. Tāpēc es atkāpos. Bet tad, kad uzzināju, ka no Saskaņas frakcijas izslēgti četri deputāti, savu iesniegumu par atkāpšanos atsaucu, jo kādam arī būs jāstrādā. Kad mana sieva uzzināja, ka es atbildēšu arī par Satiksmes departamentu, viņa teica - viss, es eju no tevis prom, es to nevarēšu izturēt, es zinu, kas tur notiek. Bet es gribu sevi pārbaudīt. Es zinu visu par ēkām, bet par ceļiem pagaidām nezinu neko. Taču menedžments ir tas pats. Un bijušais (nu jau arī tagadējais) Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs, kurš vairākus gadus tiesājās ar Ušakovu, ir mans sabiedrotais... Kāpēc es neesmu mērs? Iespējams, man vajadzēja tikties ar deputātiem, mēģināt viņus pierunāt, kaut ko apsolīt utt. Nē, to es negribēju. Man nav pieredzes intrigu vīšanā. Mani interesē tikai tas, kas notiek pilsētā. Ja būs ārkārtas vēlēšanas un es palikšu opozīcijā - es nepazudīšu, jo es protu sarunāties ar cilvēkiem un protu strādāt. Es protu sadarboties. Man bija laba sadarbība ar kultūras ministri Daci Melbārdi, sevišķi laikposmā, kad restaurējām Nacionālo mākslas muzeju. Mēs nekad nerunājām par politiku. Man tiešām žēl, ka viņa iet uz Eiroparlamentu.