Kā ronis bez kabatlakatiņa

© F64 Photo Agency

Aldis Gobzems gāja uz Rīgas pili cauri šķidram atbalstītāju pulciņam. No debesīm smīlāja drēgns vēla rudens miklums. Plānais mētelītis neturēja krunku, un Aldis centās netrīcēt no aukstuma, kas līda iekšā pa visām šuvēm. Viņš visiem smaidīja, laipni rokojās, tomēr trīceklis nerimās. Bet tas, šķiet, nebija no drēgnuma, tam Aldis nojauta citu iemeslu: prezidents viņam pateiks «sorry, vecais». Protams, ne tādiem vārdiem, bet ar tādu domu. Šo Alda gājienu uz pili varēja uzskatīt par pēdējo, nu jau skaits bija zudis, cik reižu viņš un citi premjera amata pretendenti mēroja cerīgos soļus pretim prezidenta rokai, kas sveicina bez solījumiem...

Aldis Gobzems (kādreiz - KPV LV partijas biedrs un premjera amata kandidāts) noteikti atceras to pērnā rudens dienu, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis aizmēza Gobzema pēdējās cerības kļūt par valdības vadītāju. Knapi pusgads ir pagājis, bet Gobzema kungs jau ir notrausis vilšanās putekļus, viņš sparīgi gatavojas jaunam izgājienam, rimstot kaunam par KPV LV smukā cimdiņa necilo izārdīšanos: «Mūsu nelielā deputātu grupiņa, kas ir satuvinājusies kaut kādā emocionālā vai praktiskā izpratnē, mēs virzīsim likumdošanas iniciatīvu par valsts vēlētu prezidentu, tas ir, par tautas vēlētu prezidentu. Un mēs esam gatavi šo jautājumu virzīt uz referendumu, ja ir nepieciešams. Šodien jau varu pateikt, ka es dibināšu politisko organizāciju. Visticamāk, tas notiks šī gada rudenī.»

Grupiņā acīmredzot ietilpst no KPV LV atšķēlušies indivīdi, skaitā pagaidām trīs, iespējams, viņiem var pieskaitīt arī Didzi Šmitu, kurš neveiksmīgi startēja uz Valsts prezidenta amatu. Nu, nekas. Par Egilu Levitu kā par prezidentu dažādas partijas sāka domāt jau kādā 2007. gadā, reāli viņu ievēlēja pēc 12 gadiem. Tāpēc nevar gluži teikt, ka Šmita kungs ir startējis neveiksmīgi, drīzāk veiksmīgi, jo tagad viņš ir varen labi eksponējies, jāpagaida kāds laiciņš, un Gobzema iniciatīva par tautas vēlētu prezidentu varbūt realizēsies Didža Šmita izskatā.

Tikai Gobzema kungam jāatceras daži svarīgi momenti - kā jau otrklasniekam partiju dibināšanas skoliņā. Pirmo gadiņu ar izraidīšanu no klases viņš jau ir pārdzīvojis, sārtuma pleķi no vaigiem nogājuši, matiņi atglausti kā teicamniekam, nu var sākt visu no jauna. Bet pirmām kārtām vajag atcerēties senlatviešu ticējumu: kur trīs latvieši, tur četrpadsmit partijas. Saeimā ir septiņas partijas, bet tas nav interesanti. Ārpus tās - kādas 28 partijas un partiju apvienības, 17 reģionālās partijas, 18 bijušās partijas, sešas bijušās reģionālās partijas un 20 «citas partijas». Latvietim ir raksturīga politiska vientiesība: viņš domā, ka ar partiju palīdzību var uzlabot sabiedrības dzīvi kopumā, var paaugstināt valsts labturības līmeni un visādi citādi iznesties. Nu nevar. Latvietim beidzot jāsaprot, ka partija (ja tā prasmīgi savīkšīta) ir konkrētu partijas biedru bagātināšanās avots. Paskatieties uz Saskaņu: šīs partijas atbildīgās sejas slēgušas simtiem līgumu ar aptuveni 60 cilvēkiem, kuri «strādā» Rīgas satiksmē. Puse no viņiem ir saistīti ar Saskaņu, bijušo priekšsēdi Nilu Ušakovu vai RD struktūrām. Par «konsultantēšanu» šīs personas saņēmušas ap 600 000 eiro. Vai nav jauks bizness, ko?!

Otrkārt, jauntopošajai partijai vajag izvēlēties neatvairāmu «galviņu», jo partija bez nosaukuma - kā ronis bez kabatlakatiņa. Piemēram: Sociāldemokrātisko sieviešu apvienība, Zatlera Reformu partija, Sekss un lielpilsēta vai Mēs Olainei. Ja gribas kaut ko vēl jaudīgāku, tad - Visjaunākā Vienotība, Birobidžanas atlētu alianse, Kaltenes zivis vai PVZURK (abreviatūras tulkojumu var uzzināt pie raksta autores).

Trešām kārtām vajadzīga spēcīga partijas programma. Var piesaistīt profesionālus humoristus, kuri uzmargos tādus melīgu solījumu talmudus, ka pat propagandas ģēnijs Gēbelss skaudībā aizrīsies. Bet tā kā jaunajām partijām bagātīga finansējuma vietā parasti jāiztiek ar bagātu izdomu, Gobzema kungam nāksies visu sacerēt pašam vai ņemt kādu programmu paraugam. Diezgan laba programma esot žurnālā Rīgas Viļņi, bildītes tur arī varot atrast.

Labi, nost ar nopietnību. Tagad pasmiesimies. Gobzema kungs, jūs tiešām esat iecerējis dibināt politisko organizāciju? Latvijā tādu «organizāciju» ir vairāk nekā kolhoza dīķī pīļu mēslu. Labāk nodibiniet Jautro adītāju pulciņu: vairāk jēgas un nekāda apokaliptiska kauna pēc greiza cimda izārdīšanas.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais