Elita Veidemane / Autori

Par to, kāpēc vairs ne par ko nav jāuztraucas, par smieklīgākajiem politikas notikumiem un saliedētības pētīšanu, kas maksā 1,2 miljonus eiro, par “rus.lv” un “Amerikas balsi”, par kuivižniekiem, kuri līdzīgi Latvijas valdībai, par vietējiem pārmijniekiem, kuri gūst labu peļņu, eksportējot uz Krieviju burbuļūdeņus, kas ražoti Itālijā. Tas viss – sarunā ar Dzintri Kolātu, sabiedriski politiski nepieklājīga satīriska telefonradio raidījuma “Jautājumi no provinces” veidotāju.

Mūsu kultministre Agnese Logina (PRO) sarūpējusi 1,2 miljonus eiro, lai pētītu, kā saliedēt un attīstīt pilsoniski aktīvu sabiedrību. Ļoti nozīmīgs pētījums. Tāpat “mūsu uzdevums ir palīdzēt patvēruma meklētājiem orientēties Latvijas tiesību sistēmā, kā arī sniegt tiem praktisku atbalstu” – tam Kultministrija paredzējusi 2,6 miljonus eiro. Savukārt nauda nav atradusies nedz filmai par latviešu leģionāriem, nedz Purvīša muzejam, nedz dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem.

Ja būtiski ierobežos reņģu un brētliņu nozveju, mums būs jāslēdz ražošana; tas nozīmē bankrotus un jaunus bezdarbniekus, – tā runā Latvijas zivju pārstrādātāji. Un runā jau kādu laiku. Jaunu sparu šīm runām piemeta arī Valsts prezidenta Rinkēviča pieļāvums, ko viņš izteica ceturtdien Latvijas TV: ja tiks konstatēta Krievijas vaina nesenajos zemūdens infrastruktūras bojājumos, NATO būtu jāslēdz Baltijas jūra kuģošanai.

Amanda bija mana skolas biedrene: mēs vienā gadā absolvējām Jūrmalas Pumpuru vidusskolu. Amanda bija tik ļoti atšķirīga no pārējiem skolasbiedriem, ka viņu nevarēja nepamanīt: viņa starpbrīžos stāvēja pie loga un lasīja grāmatas, viņa nepiedalījās ēverģēlībās, nedejoja tautas deju ansamblī un nedziedāja korī. Viņa mācījās labi, bija klusa un gandrīz nesmaidīga meitene. Tikai pavisam reti, it kā sadusmojusies uz kādu neprātīgu vēja brāzmu, kas aizšķīra grāmatas lapas, viņa sarauca pieri un iesaucās: “Nu kas tad tas?!”

“Bet ne visiem puikām ir penis un ne visām meitenēm ir vulva.” “Ir puiši ar vulvu un meitenes ar peni?” jautā Lo. “Tieši tā,” mamma apstiprina. “Tās sauc par transpersonām.” Un vēl. “Kad sev pieskaras tur lejā, klitors kļūst resns un apaļš, un tas liekas ļoti patīkami. Tā Lo paskaidro mamma.” Tie ir fragmenti no grāmatiņas “Tur lejā”, izdevniecība – “Pētergailis”. Rokasgrāmata pieaugušajiem? Nē, bērniem. Lai atpazītu transpersonas un iemācītu pareizi masturbēt.

Alekseja tēvu dzīvu sadedzināja krievi. Kopā ar citiem mazpilsētiņas iedzīvotājiem. “Iedomājieties, tāds klusums kā šovakar Jūrmalā, un jūs dzirdat, ka netālu kliedz cilvēki, kuri sadzīti mājā, kam pielaista uguns,” stāsta jaunais vīrietis, un viņa balsī vairs nav ne asaru, ne skumju. Viņš ir izgājis cauri elles lokiem. Tie savādā veidā dzēš dvēseles mokas – kā pretsāpju līdzeklis. Bet nedzēš atmiņas. “Tovakar no debesīm krita sniegs kopā ar pelniem,” viņš atceras.

Lai saprastu, kādā veidā gurķu pumpu mijiedarbība un integritāte ietekmē sociālekonomiskos procesus, trīs pilnmēnešu laikā tiks īstenota valsts pētījumu programma “Saliedētas un pilsoniski aktīvas gurķu dobes attīstība”. Domāju, ka mūsu pilsoniski aktīvā sabiedrība novērtēs jebkuras absurda formas, kurās tiek ielieta nodokļu maksātāju naudiņa. Šoreiz gan ne par gurķiem, tā vienkārši tāda progresīvi zaļa līdzība.

“Kas, pie velna, ir politiskā nācija? Es zinu latviešu nāciju, zinu poļu nāciju, zinu vēl dažas. Politiskā nācija ir kaut kādi siļķu salāti ar putru un ķīseli?” – iemetu tīmeklī jautājumu, kas izrādījās provokatīvs un izsauca diskusiju. Aicinājumus veidot “politisko nāciju” pirms tam pamanīju gan “Jaunās vienotības”, gan “Progresīvo” dompilnajos atvēzienos atrādīt savus politiskos uzskatus. Bet kas tad īsti ir šī “politiskā nācija”?

Par problēmām iekšlietu nozarē, par robežbūvi un dziļajiem purviem, par algām, kas nemotivē, par kiberterorismu un Stambulas konvenciju, kas nav laimes lācis, par Krievijas pilsoņu izraidīšanu un par to, vai mums jābūvē patvertnes: intervija ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (JV).

Ar gandarījumu uzzinājām, ka 11. oktobrī Strasbūrā Francijā ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) uzstājās Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, uzrunājot tās dalībniekus par starptautiskajām aktualitātēm un Latvijas paveikto Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidentūras laikā. Tā kā Latvija – Kariņa vadībā – ir paveikusi neiedomājami daudz, prieka asarām ritot, noskatījos fragmentu no Kariņa uzrunas.

“Man šķiet būtiski iet uz patriotisma pārdefinēšanu. Pēdējos gados vārds “patriotisms” un Latvijas mīlēšana ieguvusi ļoti nacionālistisku nokrāsu, tas ir cieši saistīts ar to, ka Nacionālā apvienība bija Kultūras ministrijā padsmit gadus. Es gribu redzēt Latviju, kurai cilvēki vēlas piederēt, jo šeit ir forši, šeit viņiem ir droša dzīve, šeit par viņiem rūpējas un šeit viņi redz sev nākotnes perspektīvu,” intervijā žurnālam “Satori” klāsta kultūras ministre Agnese Logina. Kā mēs tagad “pārdefinēsim” patriotismu?

“Progresīvo” frakcija slēpj savus vadoņus. Viens frakcijas tālrunis klusē, otrā kāda laipna palīdze skaidro, ka nav pilnvarota publiskot frakcijas vadītāja Andra Šuvajeva kontaktus. Bet šobrīd īpaši svarīgs būtu viņa teiktais, komentējot islāmistu teroristu grupējuma “Hamas” uzbrukumus Izraēlai – laikā, kad viņš un vēl trīs “progresisti” darbojas Saeimas deputātu grupā palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam.

Vai tevī nav vilšanās sajūtas? – tas ir populārākais jautājums, kad runājam par Atmodu, par Latvijas Tautas fronti (LTF) un salīdzinām “to laiku” ar “šo laiku”. Kāda gan var būt vilšanās, atceroties pirmo mīlestību? To mīlestību, kas piedzima pirms 35 gadiem, saglabājās gadu desmitos un nenieka nezaudēja no sava patiesuma un siltuma… Šodien svinam šo mīlestību un atceramies LTF 1. kongresu, kas notika 1988. gada 8. oktobrī.

Jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāni. Šī tautas gudrība pilnvērtīgi attiecas uz jaunās valdības izpaudumiem valsts celtniecībā, kas iet uz dižu sasniegumu virsotnēm nu jau gigantiskiem, neapturamiem soļiem. Tā kā likumdevējvaras (Saeimas) prioritāti mums ir nomainījusi izpildvara (valdība), atliek pavaicāt: cik ilgi vēl jāgaida, lai resnie partizāni nobalsotu par Latvijas teritoriju pievienošanu Krievijai?

Par politikas deģenerāciju un sapņu tirgošanu, par skābekļa maskām lidmašīnā un aprēķina laulību, par neuzpērkamo godavīru Kariņu un cīņu par latviešu valodu, kā arī par citām tēmām – saruna ar politikas vērotāju, fotogrāfu un raidieraksta “Jautājums no provinces” līdzautoru Mārci Bendiku.

“Pirmais mēģinājums bija pie manis mājās – 1974. gada 4. oktobrī,” atceras Valdis Skujiņš, mūziķis, grupas “Credo” dibinātājs. “Tikai” 49 gadi pagājuši kopš tā brīža. Nākamais gads – lielā jubileja. Pirmajā mēģinājumā piedalījās Valdis, Gina Burkēvice un Aivars Liepiņš. “Aivara vairs nav, viņš bija mūsu pirmais ģitārists. Bet bundzinieku Verneru Bokumu toreiz gaidījām mājās no armijas,” stāsta Valdis. Sākās “Credo” laiks.

“Ir tāda sajūta, ka “progresīvie” pavisam drīz ierosinās atjaunot Pārdaugavas “uzvaras” pieminekli,” prāto kāds tīmekļa apskatnieks, “un tas nebūs nekāds joks. Tā būs nopietnība.” Jā, smiekliem šajā gadījumā nav vietas, jo savulaik nenopietni uztvertie politiskie pusaudži pārtapuši varas partijā, kas ne tikai mēģina ieviest savu dienaskārtību, bet to arī izdara. Ar nekaunību un cinismu. “Koalīcijas” partneri tikai noskatās. Klusējot.

Trīs jautājumi, trīs atbildes: vakar nosūtīju jautājumus, šodien jau ir atbildes. Komunikācija ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) sasniegusi atzīstamu līmeni. Varbūt tāpēc, ka izglītības un valodas jautājumi skar ļoti lielu sabiedrības daļu?

“Kad parādās grūtības un tu saki – nē, es atkāpšos, es neko nedarīšu, – tad tu neesi politiķis, tad tu neesi nekāds patriots. Tad tu esi tikai pašlabuma meklētājs,” saka veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) un analizē sava darba sākumu vienā no sarežģītākajām ministrijām.

“Mans dēls šogad uzsāka mācības 4. klasē. Un jau pirmajā dienā – krievu valodas stunda! Kāpēc?! Kaut arī viņam tikai 11 gadu, puika saprot, kas notiek Ukrainā, kur iebrukuši krievi. Viņš negrib mācīties krievu okupantu valodu. Kā lai no tās atsakās? Saprotamu iemeslu dēļ nenosaukšu nedz bērna vārdu, nedz skolu – baidos no vēršanās pret mazo skolnieku,” saka kāda mamma. Tas nav vienīgais gadījums: krievu valoda joprojām tiek uzspiesta latviešu skolēniem.

Latvijā ir risks saasināties etniskajai spriedzei, kas patlaban ir latenta. To var pastiprināt neapmierinātība ar esošo situāciju un agresivitāte. Tas secināts Latvijas Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projektā, ko izstrādājusi Aizsardzības ministrija. Vēl tur ir rakstīts, ka tiesībaizsardzības institūcijām jāturpina ievērot nulles tolerances principu pret jebkādām atbalsta izpausmēm Krievijas agresijai, kas parādās publiskajā vidē. Nu gaidām nulles toleranci pret bijušā Latvijas žurnālista un bijušā politiķa Andreja Mamikina pretvalstiskajām izpausmēm Krievijas propagandonu raidījumā.

Man ir dzīvnieku patversme. To sapratu tikai tagad, jo man ir pieci kaķi un suns. Var teikt, ka četri no pieciem ir izcelti no ielas dzīves. Es šos dzīvniekus izmitinu un aprūpēju. Bija laiks, kad pie manis mitinājās septiņi kaķi. Bija pat doma kādu atdāvināt… Vai tagad man jāsteidzas uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) reģistrēt savu personīgo patversmi?